Līdz ar pavasara iestāšanos aizvien lielāka rosība manāma Kurzemes upēs, ezeros un it īpaši jūrā gar piekrasti. Gan zvejnieki, gan makšķernieki ievingrina roku, cenšoties gūt pēc iespējas prāvāku lomu.

Lai pārliecinātos, cik godprātīgi rit zveja un makšķerēšana, kopā ar kolēģi Artūru Holštromu pagājušās nedēļas nogalē devās pārbaudes braucienā pa Sakas upes lejteci un gar jūras piekrasti līdz Rīvai. Viņiem līdz devās divas Liepājas Universitātes studentes. Carnikaviete Zane un liepājniece Ilva.

Sakas upē drīz vien pamanīts ūdenī iegremdēts tīkls. Tas aizšķērsoja ieeju kādā dziļākā attekā. Tādējādi, izvietodams zivju ķeramo rīku, maluzvejnieks bija tīkojis sagūstīt tieši nārstojošās zivis, kas cenšas atrast mierīgāku vietiņu, kur atstāt ikrus.

Nezināma maluzvejnieka nedarbus dažas stundas vēlāk inspektoriem un viņu palīdzēm izdevās atklāt arī vientuļajā jūras piekrastē pie stāvkrasta uz ziemeļiem no Ulmales. Liedagā nekur nemanīja ne kādu cilvēku, ne laivu. Taču divi jedā sastiprināti piecdesmit metru gari tīkli apmēram simt metru no krasta bija rūpīgi iegremdēti zem ūdens un abos galos noenkuroti ar ķieģeļiem. Tāpēc par zvejas rīka klātbūtni liecināja tikai tukšas plastmasas pudeles, kas viegli šūpojās viļņos.

Zivju atrastajos tīklos nebija. Tas varētu nozīmēt, ka zivju ķeramie rīki ielikti pirms dažām stundām.

Tāpat kā aptuveni pirms nedēļas rūgti maldījies kāds jūras zvejnieks, kas, kuģim atgriežoties no zvejas, paziņojis  Jūras kontroles sektora darbiniekiem, ka noķēris sešas tonnas brētliņu. Viņš taču nebija gaidījis, ka pēc brīža ieradīsies inspektori. Pārbaudot lomu, speciālisti noskaidrojuši, ka patiesībā nozvejotas 17 tonnas zivju, turklāt lielākā daļa loma bijušas reņģes, kas pārskata dokumentos vispār nebija uzrādītas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.aprīļa numurā.

#kvards-20110420-01#