Liepājas pilsētas pašvaldības programmā “Noķer, sterilizē, atlaiž” ik gadu sterilizē vidēji ap tūkstoti kaķu. Tomēr klaiņojošo dzīvnieku joprojām ir daudz. Pašvaldība aicina iedzīvotājus vairāk iesaistīties programmā, šogad tai atvēlēti 20 tūkstoši eiro. Taču liepājnieki norāda – vajag stingrākus noteikumus mājas kaķu īpašniekiem, kuri laiž savus nesterilizētos mīluļus brīvi staigāt apkārt.

Rudais ciltstēvs

Zāļu ielas gals pie Pētertirgus jau kļuvis bēdīgi slavens ar graustiem, kur krājas gruži. Te mājvieta arī pusmežonīgiem kaķiem. “Kā viņi vairojas, tas ir ārprāts!” “Kurzemes Vārdam” sūrojas Ārija Kogane. Pirmajā numurā pagrabā vienai kaķenei mazuļi dzimstot četras reizes gadā pa četriem. “Kaķus nav iespējams sterilizēt, jo ķērāji tos nevar noķert,” bēdājas sirmgalve. “Pazīst busiņu un nemaz tuvumā nenāk.” Viņa jau devusi mājas pieciem kaķiem, vairāk nevarot paņemt.

Pamanījuši cilvēkus, Zāļu ielas 2 gruvešos iesprūk divi rudi pusaugu minči. Ā. Kogane zinot, ka kāds no mājām laiž pastaigās rudu runci, kas acīmredzami kļuvis par ciltstēvu lielai daļai šīs kolonijas. Pretējā namā gan ielas pusē, gan pagalma pusē ir caurumi, pa kuriem iesprūk un noslēpjas vēl pāris ļoti bailīgu kaķu.

Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece stāsta, ka īpašnieks ir atbildīgs par kārtību, taču viņa arī saprotot, ka visus kaķus nekad nevarēs noķert. Šādās vietās cilvēkiem nevajadzētu kaķus barot, jo dzīvnieki uzturas tikai tur, kur atrod ēdamo.

Lai programma “Noķer, sterilizē, atlaiž” efektīvi darbotos, populācijā jāsterilizē vismaz 70% kaķu, diskusijā par dzīvnieku labturību un ielas kaķu skaita samazināšanu atzīmē Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Par gadījumiem, kad cilvēki ļauj kaķiem brīvi vairoties, ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. “Cilvēks sapratīs, ka viņam būs sods, tad viņš, iespējams, sadarbosies ar biedrībām, lai kaķus sterilizētu,” viņa skaidro.

Jāizglīto saimnieki

Elita Pola pieskata divas kaķu kolonijas Ģimnāzijas un Vītolu ielā. Kaķus sākusi sterilizēt jau 2010. gadā. “No pirmajiem desmit kaķiem tur ir tikai viens, bet kolonija nav samazinājusies. Problēma nav ielas dzīvnieki, bet mājas kaķi, kuri nav sterilizēti. Tagad atkal kaķu laiks, laukā izlaistie runči staigā maurodami. Kaut kas ir jādara ar cilvēkiem, viņi ir problēma!” saka kaķu aprūpētāja.

Liepniece uzskata, ka neviens nezina labāk, kam mājā ir kaķi, kā paši iedzīvotāji: “Tā ir noteikumu neievērošana, jo laukā drīkst laist tikai sterilizētus dzīvniekus. Tāpēc jau rīkojam diskusiju, lai pievērstu uzmanību. Apsaimniekotāja pienākums ir lemt arī par dzīvnieku turēšanas noteikumiem mājā, likt ziņot par to, kādi dzīvnieki tur ir.” E. Pole gan piebilst, ka kaķi nāk no daudzām apkaimes mājām. Viņa rosina – varbūt pašvaldība var finansiāli palīdzēt trūcīgajiem sterilizēt viņu kaķus? D. Liepniece tam saka nē: “Dzīvnieku var ņemt un turēt tikai tad, ja ir līdzekļi, ar ko par to parūpēties. Pašvaldība šādu palīdzību neplāno.” Diemžēl kaķu reģistrēšana nav obligāta, tāpēc nav iespējams aptvert to saimniekus.

Liepājas novada fonda vadītāja Aiga Jaunskalže atzīst, ka ir vajadzīgs dialogs ar kaķu saimniekiem: “Martā izsludināsim projektu konkursu, kurā varēs pieteikt vides izglītības projektus, kas ietver arī šos jautājumus.”

Konopore stāsta, ka risinājumi kaķu skaita ierobežošanai sabiedrībā izsaucot viedokļu vētru. Eiropas veterinārārstu federācija pērn nāca klajā ar pozīciju par agrīno sterilizēšanu, sākot no divu līdz četru mēnešu vecumam. Latvijas veterinārārsti pārsvarā šo robežu ir noteikuši 6–7 mēneši. “Es teiktu tā – ja dzīvnieks mīt mājās, tad tas ir optimāli. Ja kaķis jau no mazotnes iet uz ielas, tad ir jāievēro četri mēneši, jo dzīvnieks, saņemot impulsus un stimulus, dzimumbriedumu sasniedz jau šajā vecumā,” saka L. Konopore.

Pieci gadi pagultē

Pasaules vadošie vetārsti izstrādājuši kaķu šķirošanas pamatprincipus. “Mežonīgi kaķi ir jālaiž atpakaļ piemērotā vidē, kur dzīvnieki var nesaskarties ar cilvēkiem,” stāsta L. Konopore. Viņa skaidro, ka tādus no ielas nevajag nest mājās: “Labāk pabarot ārā. Ja kaķis pēc gada beidzot iznāk no gultas apakšas un sāk ar jums komunicēt, veterināru vadlīnijās tas netiek uzskatīts par labu darbu. Kaķa dzīves gads ir apmēram pieci cilvēka gadi. Iedomājieties sevi nonākam vidē, kur jūs piecus gadus baidāties aiziet paēst vai uz tualeti.” Turklāt ielas dzīvniekiem parasti ir vesela infekciju buķete. Pastāv slimības, kuras sauc par zoonozēm, tās var pāriet uz cilvēku, piemēram, kailā ēde. “Kaķiem šī slimība var sākties no stresa, kad dzīvnieks ir atnests “labās mājās”,” brīdina speciāliste.

Veterinārārstei iebilst Skaidrīte Špundzāne, kas savulaik aiznesusi sterilizēt divas kaķu māsiņas. “Domāju, es taču nevaru pēc klīnikas kaķenītes slapjdraņķī laist laukā. Aiznesu pie sevis. Absolūti nepiekrītu dakterei, ka kaķīši negrib mājās. Tagad man jau ir četri. Lai katrs paņem pa vienam, un es jums apsolu, ka vairs nebūs neviena ielas kaķa,” viņa iesaka. Veterinārārsts Dzintars Tīds gan piebilst, ka runa bijusi par to, ka kaķi ir dažādi, tāpat kā cilvēki: “Ne visi vēlas dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.”

Par mājiņu ierīkošanu sterilizētu kaķu kolonijai lēmums ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem. Nav noteikumu, kādam jābūt kvorumam, parasti pietiek ar vairākuma viedokli, norāda D. Liepniece. Tāpat nav standarta mājiņām, vienīgā prasība ir estētisks izskats, kā arī tās nedrīkst likt uz pašvaldībai piederošas zemes. Divus mājiņu izgatavošanas projektus atbalstījis Liepājas novada fonds. Biedrībā “Latvijas vairogi” kopā izgatavotas un uzstādītas piecas. Tās vadītājs Dainis Dreimanis norāda, ka katrā mājā esot atbildīgais par to uzturēšanu. “Pilsētvide kļūst sakopta. Arī tie, kas iepriekš gribēja izspārdīt kartona būdas, tagad iedos piecus eiro, lai nopērk kaķiem ēdamo. Mājiņas arī sekmē kaķu noķeršanu, lai sterilizētu,” viņš saka.

Fakti

• Viens kaķu pāris septiņos gados spēj radīt 400 000 kaķu.
• Pareizi īstenojot sterilizācijas programmu, septiņu gadu laikā kaķu skaitu var samazināt par 55%.

Avots: Latvijas Veterinārārstu biedrība

Uzziņai

Nosacījumi sterilizētu bezsaimnieka kaķu turēšanai dzīvojamo māju teritorijā:

• Ir saņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums;
• Tiek nodrošināta dzīvnieku labturība un apzīmēšana;
• Tiek nodrošināta barošanas vietas sakopšana.

Avots: Liepājas pašvaldība