Trīs sabiedriskā transporta veidi par trim dažādām cenām Liepājā savstarpēji konkurē. Vai ir kāds liekais? Vai kāds kādam traucē? Vai liekais būtu maršruta mikroautobuss? Tas ir vienīgais komerciālais sabiedriskais transports, par kuru pašvaldība nemaksā nekādas dotācijas un par kuru uzņēmēji pašlaik ir neziņā, vai ar viņiem pašvaldība slēgs līgumus par darbību nākotnē, vai ne. Pašreizējie līgumi ir spēkā līdz šā gada beigām.

Desmit gadu laikā no sešiem mikroautobusu maršrutiem Liepājā tagad palikuši tikai četri. Braucienu skaits divpadsmit gados, kamēr pastāv uzņēmums “Liepājas tūre”, samazināts trīs reizes. Sākumā bija 270, tagad – 160 reisu dienā. No visām pašreizējām mikrīšu firmām (“Kings”, “Centrdomnaremont”, “Dantes”, “Liepājas tūre”) “Liepājas tūre” ir vienīgā, kurai pasažieru pārvadājumi ir vienīgā darbības nozare, tāpat kā Liepājas Autobusu parkam. Ikdienā pa pilsētu brauc “Liepājas tūres” desmit mikrīšu piektajā maršrutā, pilsētā nodarbināti apmēram 16 firmas šoferu. Cik pasažieru pārvadāti, to gan firmas vadītāji neatklāj, baidoties, ka informāciju izmantošot visu maršrutnieku lielākais konkurents – Liepājas Autobusu parks.

Maršruta mikroautobusu biznesā “no pirmās dienas tiekam raustīti kā kaķi,” salīdzina “Liepājas tūres” īpašnieks Jānis Beļaks. Līdz šim neviens līgums pārvadātājam ar pašvaldību nav bijis ilgāks par trim gadiem. Ir bijuši pat īsāki – uz gadu, pusgadu. “Pašvaldība visu laiku ir prasījusi uzlabot tehnisko nodrošinājumu, autobusu kvalitāti, un visas prasības arī esam izpildījuši,” stāsta “Liepājas tūres” direktore Kristīna Vuciņa. Mikroautobusu parks tiek atjaunots pakāpeniski.

Bet tagad, kad nav zināmi nākotnes spēles noteikumi, “jābūt pazaudētai galvai, lai, neko nezinot, varētu ieguldīt naudu jaunos autobusos,” saka J. Beļaks. “Vai mēs karojam par pasažieru pārvadājumu biznesu? Mums vienkārši ir jābūt. Kājāmgājējs mūs atcerēsies, kad mūs likvidēs. Maršrutkās pasažieru nekad netrūks. Cilvēks meklē labāko, ātrāko pārvietošanās veidu. Pastāvam gadiem, bet visu laiku mēs kaut kam traucējam, bet kam?”

J. Beļaks apgalvo, ka nekāro pēc valsts vai pašvaldību dotācijām: “Mēs strādājam pēc tīra biznesa noteikumiem. Lai Liepājas Autobusu parks ņem tās dotācijas.” Bet viņš uzskata, ka ir arī iespējami vienādi nosacījumi maršrutniekiem un lielajam pārvadātājam.

Direktore uzsver: “Dodam darbu Liepājas iedzīvotājiem. Mēs esam vajadzīgi, mums ir pasažieri, varam bez dotācijām izdzīvot, cilvēki pie mums nāk un brauc. Saprastu, ja nāktu kāds cits, kurš piedāvātu zemāku cenu. Vai ja mēs neko nebūtu ar mieru mainīt.”

Pašvaldības pārstāvji maršrutnieku virzienā adresējuši pārmetumus par neveiktiem vakaru reisiem, par kontroles trūkumu. “Uzņēmējs nepieļaus, ka biļete aiziet secen. Jo mēs valsts budžetā nelienam. Ja kāds par to šaubās, tad ieviesīsim kases aparātus. Bet visi vienādus – elektroniskos! Tad nebūs nevienam aizdomas,” ierosina J. Beļaks. Viņš pat ierosina organizēt vienādu tarifa sistēmu visiem transporta veidiem.

“Lieta ir vienkārša,” teic akciju sabiedrības “Liepājas Autobusu parks” Mārketinga daļas vadītājs Uldis Kalniņš. “Autobusu parkam ir līgums ar domi, mēs, tāpat kā “Liepājas tramvajs”, saņemam dotācijas. Jo vairāk mums būtu maksātspējīgo pasažieru, jo pašvaldībai mums būtu jāmaksā mazāka dotācija, tas atslogotu pilsētas budžetu. Bet mikroautobusi novāc daļu pasažieru – maksātspējīgo publiku. Autobusi paliek kā tāds sociālais transports. Mikroautobusi dublē pilsētas autobusu līnijas gandrīz visur, izņemot Karostu, jo Kalpaka tiltam lielie autobusi nevar braukt pāri. Līdzko slēdzām 2. mikroautobusu maršrutu (to apkalpoja pats Liepājas Autobusu parks), tā mums uzlabojās 3. maršruta rentabilitāte. Tas nozīmē, ka par šo maršrutu būs mazāka dotācija.

“Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka pēc 2011. gada šāda sabiedriskā transporta uz komerciālajiem principiem kā mikroautobusi nebūs, visiem pārvadātājiem būs jāiekļaujas vienā kopīgā sistēmā,” saka Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs. Tas, kāda šī sistēma būs, Liepājas pašvaldībai vēl nav skaidrs, bet tas tikšot risināts šā gada otrajā pusē. Pagaidām arī nav skaidrs, vai mazie – maršrutu mikroautobusu pārvadātāji – būs spējīgi šādā sistēmā iekļauties un vai no pārmaiņām ieguvēji būs pasažieri.

Plašāk lasiet Noras Driķes publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.