Lielajā ielā velojosla ir, un izjūtu līmenī gribas teikt, ka to izmanto aizvien vairāk, tomēr netrūkst arī ietvju braucēju.

No pirmā skata iniciatīva šķita lieliska. Portāls jau nesen rakstīja par Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas traumu, kas gūta pēc sadursmes ar elektroskrejriteni uz ietves pie viņas darbavietas.

Iespējams, ka arī iniciatīvas iesniegšanu motivējusi līdzīga pieredze uz ietves ar braucamlīdzekļiem, kuru īpašnieki vai nomnieki bieži vien lielākie ātruma grēkotāji.

Noteikumi jau paredz, ka ar divriteņiem un tiem pielīdzināmiem transportlīdzekļiem uz ietves nevajag rādīties, ja blakus ir veloceļš, līdz ar to

parakstīties par šo iniciatīvu būtu tas pats, kas pieņemt likumu, ka jāievēro likums.

Daudzi braucēji arī neaizdomājas par Ceļu satiksmes likumā jau noteikto: “Ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.”

Portāls tieši Lielajā ielā diezgan bieži novērojis kādu e-skūteristu. Gados jaunajam pieaugušajam galvā motociklista ķivere, kas nepārsteidz, redzot, ar kādu vājprātīgu ātrumu viņš drāžas pa ietvi .

Arī daudzi steidzīgi riteņbraucēji uz ietvēm krietni pārsniedz gājēju ātrumu. No vienas puses, loģiski –

kāda jēga braukt ar divriteni, ja galā nokļūsi tikpat ilgā laikā, kāds būtu nepieciešams ejot.

Turklāt zinām jau, ka gājēju plūsma kopumā pilsētā nav tik liela, lai nevarētu uzmīt stiprāk vai uzslēgt lielāku ātrumu.

Tomēr ir atsevišķas zonas, kur to nevajadzētu darīt, un viena ir transporta pietura pie “Līvas”. Tur pat kājāmgājējam reizēm nav viegli izlauzties cauri autobusa gaidītāju brikšņiem, bet te vēl kāds jaunulis ar vellapēdu pilnā tempā drāžas virsū.

Vai laukums pašā “Kurzemes” centrālās ieejas priekšā, kur puišeļi ar zaļajiem elektroboltiem izrāda vai trenē driftošanas prasmes.

Arī šaurā ietve starp “Kurzemes” rietumu fasādi un brauktuvi, pa kuru cauri gājēju straumēm,

zvaniņu džinkstinot, laužas pa diviem uz viena bolta sastājušos pusaudžu karavāna.

Vajag nevis jaunus dokumentus, bet panākt, lai policija patiešām kontrolētu, vai tiek ievēroti esošie noteikumi. Jā, zināms, ka jaunieši mazliet baidās no policistiem, kad brauc divatā uz viena bolta, tomēr turpina braukt, kas varētu liecināt, ka kontrole drīzāk ir formāla.

Nav obligāti jāsoda, bet jāaizrāda, jāpabrīdina, jāpaskaidro un jānovirza no ietves uz velojoslu vai uz pareiza virziena joslu – šajā ielā ir izteikti daudz pret spalvu braucošo.

“Policijas centrā vispār nav,” savai blakusgājējai nosaka kāda sieviete. Pēc dažām minūtēm šādu apgalvojumu gan atspēko pašvaldības policijas ekipāžas parādīšanās Liepājas galvenajā transporta artērijā.

Tomēr tā līgani izkuģo cauri pilsētas sirdij un prom ir.

Savukārt gājēju un braucamo maz regulētā līdzāspastāvēšana uz ietvēm paliek.

Un runa nav tikai par klasiskajiem velosipēdiem un faktiski jau klasiskajiem elektroskūteriem.

Dažs labs e-braucamrīks pēc saviem parametriem vairāk līdzinās motociklam, un tad tiešām rodas jautājums, vai tādiem ir vieta uz ietves?

To pašu elektrodivriteņu kļūst aizvien vairāk, un arī tiem ātrums krietni pārsniedz soļotāju straujumu.

Līdzīgi kā daudziem autobraucējiem nerūp citi satiksmes dalībnieki, arī daudzi riteņbraucēji un skūteristi par apkārtējiem nedomā.

Šobrīd situācija ir tāda, ka gājējiem jāapstājas ne tikai pirms brauktuves, lai pārliecinātos, vai pa to nebrauc auto un ir droši šķērsot ielu.

Ir vērts piebremzēt un piesardzīgi palūkoties ap stūri arī ietvju krustpunktos, it sevišķi tajās ielās, kur uz ietvēm iekārtots veloceļš, jo nekad nevari zināt, vai tur gadījumā nenesas kāds ātrbraucējs ar ķiveri galvā vai bez tās.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.