Kvartets

Portāla lasītākais materiāls pagājušajā nedēļā bija vēstījums par Liepājas kriminālo četrotni.

Kā jau ierasts, no policijas informācijas par šiem vīriem ir maz, faktiski tikai tik daudz, ka divi aizturēti, bet divus vēl meklē, kā arī tas, ka kungi “var būt neprognozējami un bīstami”.

Pārējais sabiedrībai jānojauš vai arī jāuzzina virtuves sarunās, kurās dzirdams, ka šis kvartets savā paspārnē turējis Liepājas, iespējams, pat visas Kurzemes narkotiku tirgu.

Savdabīgi, ka policija teju vienlaikus “aicina atsaukties ikvienu, kura rīcībā ir informācija par viņu iespējamo atrašanās vietu,” un skaidro, ka “agrāk informācija par šiem vīriešiem nav sniegta, lai ziņa, ka personas meklē policija, netraucētu tās notvert.”

Cerams, ka šie atklātības uzplūdi netraucēs notvert tos, kuri vēl nav notverti.

Kamēr burlaku meklēšana turpinās, liepājnieki var veltīt laiku atpūtai un pēc “Izgaismotās Liepājas” burvības baudīšanas pievērsties kino vērošanai.

Portāls iesaka britu stilīgā kino meistara Gaja Ričija darbu “Rokenroleris”, kas vēsta par Londonas kriminālo pasauli.

Tās vadonis bija noslēdzis vienošanos ar policiju par to, ka laiku pa laikam izdos savus padotos kārtībsargiem notiesāšanai, lai pats saglabātu ne tikai brīvību, bet arī kriminālās pasaules līdera statusu.

Soliņi toksikomāniem

Pārsteigumu nebija, un vairāki liepājnieki ierasti kritiski reaģēja uz jaunu soliņu uzstādīšanu Lielās un Kungu ielas krustojumā.

Kamēr agro pavasari nomainījusi miniziemas atgriešanās, grūti spriest par kāda skvēriņa kritiķa kategorisko apgalvojumu, ka šie soliņi kļūs par apreibināšanās vietu toksikomāniem, kuri tur elpos autotransporta izplūdes gāzes.

Ilgstoši ievilkt plaušās šādu gaisu tiešām nav patīkami, šaubu nav. Tomēr pašvaldība jau kopš Lielās ielas pārbūves projekta sākuma nav slēpusi, ka tās mērķis ir mierināt un samazināt satiksmi šajā satiksmes artērijā.

Centrā lieki ir nevis soliņi un cilvēki, kuriem jāelpo izplūdes gāzes, bet gan auto, kas šīs gāzes rada.

Droši vien pareizākais būtu centrā vispār aizliegt privātos, vieglos auto, atstājot to tikai sabiedriskajam transportam, bet būtu jābūt nevis vienkārši drosmīgam, bet pārdrošam, lai uzņemtos izraisīt to kritikas lavīnu, kas veltos pār lēmuma pieņēmēju galvu.

Pašreizējais – ne cepts, ne vārīts – variants izskatās pēc vidusceļa, kas gan strādā ne pārāk labi, jo šoferi turpina šķendēties par to, cik grūti izbraukt Lielo ielu, aizmirstot, ka tieši tāds ir šīs pārbūves mērķis.

Bailes

“Augstskolās studē nepilngadīgie vai kādas vēl tieši īpaši aizsargājamās grupas? Students atmodās ne tur!? Dzīvē būs jātiek galā ar daudz sarežģītākām situācijām, bērni! Ja jūs netiekat galā ar salkaniem seksuāliem mīkstmiešiem profesoriem, ar ko tad jūs taisāties “tikt galā” savā dzīvē?”

Šie ir Saeimas deputāta Didža Šmita (“Apvienotais saraksts”) vārdi, tviterī iesaistoties polemikā par seksa skandālu Mūzikas akadēmijā.

Vecākiem, protams, jārēķinās ar to, ka viņu bērniem būs jālaužas cauri dzīvei, sastopoties ar dažādiem konfliktiem, tai skaitā fiziskiem, jau sākot no bērnudārza.

Šo konfliktu risināšana palīdz veidoties un nobriest personībām, ļaujot tikt galā ar jau daudz sarežģītākām problēmām pieaugušo dzīvē.

Taču deputāts iet pa daļai mūsu sabiedrības iecienīto upuru vainošanas taciņu. Gājēju vai riteņbraucēju notrieca uz gājēju pārejas? Pats vainīgs – nepārliecinājās par brauktuves šķērsošanas drošību.

Izvaroja meiteni vai sievieti? Pati vainīga – pārāk pievilcīga vai arī apģērbs pārlieku izaicinošs.

Aplaupīja uz ielas? Nav ko staigāt pa šaubīgām vietām riskantā laikā.

Tikpat labi var savā ziņā attaisnot huligānu un laupītāju sirošanu pa ielām, definējot to kā iespēju tikt galā ar dzīves grūtībām.

Daudziem nav bijis noslēpums, ka kultūras sfērā pastāv šādas un līdzīgas problēmas. Ja nu kaut ko pozitīvu iespējams gūt no šīm atklāsmēm, tā ir cerība, ka konkrētu mācībspēku un problemātikas celšana dienasgaismā palīdzēs nākotnē samazināt šādu gadījumu skaitu līdz minimumam.

Varmākas jūtas droši, kad upuri klusē, apkārtējie neko “neredz” un nesoda, iededzinot zaļo gaismu turpinājumiem. Vajadzētu būt otrādi – jābaidās ir varmākām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.