Nedēļa Liepājā: Neparkoties parkā
Jau iepriekš bija zināms, ka Jūrmalas parkā turpmāk būs jāmaksā par automašīnas novietošanu, bet pagājušajā nedēļā pašvaldība šīs izmaiņas legalizēja.
liepājniekiem.lv
Lēmums izraisīja prognozētu sabiedrības šūmēšanos. Neapmierinātība daļēji ir labi saprotama, jo Liepājas galvenais bērnu rotaļlaukums ir viena no teritorijām, kas ilustrē pilsētas dzīvīgumu.
Jauno sportistu vecākiem, kuri to vēl nedara, lai nemaksātu par parkošanos, droši vien būs jāiemanās izlaist un savākt savas atvases pie stadiona. Vai arī jāšķiras no pāris eiro par stāvēšanu treniņu vai spēļu laikā.
Sportisti šajā stāstā nešķiet būtiskākais aspekts. Drusku cita aina ir ar bērnu rotaļlaukuma apmeklēšanu.
Arī siltās un saulainās ziemas dienās ābolam tur būtu jāpapūlas atrast brīvu piezemēšanās zonu, bet pavasari, vasaras un rudeņi tur parasti aizrit nepārtrauktā bērnu balsu dunoņā.
Lieliski, ja bērni ar saviem pavadoņiem vecākiem tur nokļūst kājām vai ar divriteni, bet ne visiem un ne vienmēr tas iespējams. Ne visi to arī vēlas.
Loģiski, ja mamma vai tētis savu divu trīs atvašu transportēšanai izmanto automašīnu. Rotaļlaukumu, it sevišķi komplektā ar atpūtu pludmalē, grūti izbaudīt bezmaksas pusstundas laikā.
Loģiskāk šķistu, ja bezmaksas stāvēšanai būtu atvēlētas apaļās 60 minūtes, jo, sākot no šī laika, tētiem un mammām sāk parādīties zināmas izredzes pārliecināt savus mazuļus, ka viņi ir gana izskrējušies un izkāpaļājušies.
Tiem, kuri ieraduši parkā un pludmalē pavadīt vairākas stundas vai pat visu dienu, nāksies meklēt alternatīvu, lai nešķirtos no kāda piecīša, kas lieti noderētu, iegādājoties šajā apkārtnē nebūt ne lētos našķus.
Viens no maksas stāvvietu mērķiem ir atturēt autobraucējus no savu mašīnu ilgas turēšanas kādā teritorijā vai vispār no iebraukšanas tajā.
Ja negribi maksāt daudz, nenovieto automašīnu uz ilgu laiku centrā, izmanto kādu no bezmaksas plačiem un paej dažus soļus ar kājām. Nu, nav jāpiebrauc pie katras bodītes sliekšņa.
Var prognozēt, ka arī parka tuvumā daļa vecāku meklēs bezmaksas alternatīvas Jūrmalas, Liepu un M. Valtera ielām, un tās, iespējams, pamatā būs Dzintaru, L. Paegles, J. Janševska, Virsnieku ielas. Mazāk ticams, ka A. Klints vai Dārtas iela.
Būs interesanti pavērot situāciju šajos pilsētas asinsvados pēc 1. maija, bet it sevišķi vasaras mēnešos, kad savos vai īrētos dzīvokļos ievācas ziemā Liepājā krietni mazāk redzamie lietuvieši.
Nevar izslēgt, ka kaimiņzemes atpūtnieki uz visu dienu nofraktēs stāvvietas, neraizējoties par maksu, un
mazuļu vecākiem Jūrmalas parkā īsti nebūs iespēju izmantot arī savas bezmaksas pusstundas parkošanās prieku.
Gribētos cerēt, ka pašvaldība jaunās sistēmas izmēģinājuma gadā, kā to nodēvēja Gunārs Ansiņš, cītīgi sekos līdzi tur notiekošajam un, ja satiksme vai auto novietošana kļūs haotiska, reaģēs ātrāk par oktobri, kad būs noslēgusies aktīvā tūrisma sezona.
Un īpašs lūgums pašvaldības policistiem, lai šī apkārtne neiekļūtu potenciālās soda naudas iekasēšanas maršrutā, kā tas ir ar Vītolu, Republikas, Baznīcas, Dārzu un vairākām citām ielām.
It sevišķi pirmajos mēnešos pēc pārmaiņu stāšanās spēkā kārtībsargiem primāri būtu jābūt saprotošiem un iejūtīgiem. Jāskaidro un jāorganizē, nevis jāsoda, ja primārais mērķis ir sakārtot transporta plūsmu, nevis palielināt ieņēmumus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.