liepajniekiem.lv
Lai arī sarunājis daudz muļķību, viņam ir taisnība dažās svarīgās lietās.
Viņam ir taisnība, ka
nepārtrauktā cilvēku slaktēšana ir bezjēdzīga,
ņemot vērā arī secinājumus, ka izlieto asiņu daudzums nevienai no pusēm nepalielina iespējas pēc vairāk nekā trīs gadu ilgām cīņām veikt kādu būtisku militāru izrāvienu.
Taisnība, ka kara izbeigšana varētu pavērt ceļu ekonomiskajai attīstībai Ukrainā un palīdzēt arī pasaules ekonomikai.
Trampa nesenie izteikumi liecina par nopietnām izmaiņām viņa attieksmē pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, par kuru iepriekš viņš parasti izteicās ar atzinību un atturējās viņu kritizēt.
Taču kļūda būtu pamest centienus noorganizēt pamiera sarunas, kā ASV prezidents laiku pa laikam draud darīt.
Amerikāņu diplomātiskā atkāpšanās tikai veicinātu jaunu Putina militāro spiedienu, kurš savu autoritāro režīmu šobrīd konkrēti balsta uz Ukrainas pakļaušanu un tās teritorijas sagrābšanu.
Un arī
Ukraina, protams, nepadotos.
Tā meklē un atrod jaunus veidus, kā atvairīt Krievijas spēkus.
Arī citas Eiropas lielvalstis, tostarp Lielbritānija, Vācija un Francija, atbalstīs Ukrainu.
Bet Ukraina turpina zaudēt teritorijas, savukārt Krievijas progress līdz šim ir bijis ārkārtīgi dārgs upuru un iznīcinātā aprīkojuma ziņā.
Pēdējā gada laikā Krievija ir ieguvusi tikai aptuveni 0,6% no Ukrainas teritorijas, un simtiem tūkstošu tās karavīru ir ievainoti vai nogalināti.
Ilgākā laika posmā šāda ieguvumu un zaudējumu attiecība kļūs neiespējami smaga, lai gan Krievijas rīcībā velti meklēt racionālus motīvus.
Lai gan Tramps līdz šim sastrādājis daudz dīvainību attiecībā uz paša inspirēto miera panākšanas misiju un lielā mērā viņa politika ir bijusi izdarīt spiedienu uz upuri, proti, Ukrainu, nevis uz agresoru Krieviju, tomēr nešķiet, ka viņš būtu dēvējams par Putina sabiedroto, lai arī dažkārt viņš pārliecinoši pūtis Kremļa stabulē.
Man tomēr gribas cerēt, ka tas aiz muļķības, ne ļaunprātības.
Trampam vienkārši ne īpaši rūp tas, kas notiek Ukrainā.
Viņš, piemēram, vēlas, lai Savienotās Valstis pārtrauktu maksāt par militāro palīdzību. Bet pats galvenais – viņš personīgi vēlas izskatīties stiprs un veiksmīgs.
Nupat viņam ir šāda iespēja, un galvenais solis būtu demonstrēt apņēmību pret Putinu.
Pēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimta pie varas Krievijas līderis, šķiet, uzskata, ka var mēroties spēkiem ar ASV.
Un Tramps līdz šim ir bijis viņam draudzīgākais prezidents.
Bet ja tagad ASV nespēs parādīt savu jaudu, Kremlis to uzskatīs par vājumu.
Jau no paša sākuma Krievijas prezidents ir uzskatījis, ka brīvās pasaules demokrātijas ir pārāk vājas, lai ilgtermiņā saglabātu uzticību Ukrainai.
Viņš ir balstījis savas kara iznākuma izredzes uz ķīļa iedzīšanu starp ASV un Eiropu cerībā, ka Amerika gluži vienkārši zaudētu interesi par šaipus okeānam notiekošo.
Un tomēr Trampam ir sviras, kuras, prasmīgi izmantojot, var palīdzēt panākt Rietumiem vēlamu rezultātu.
Tramps jau ir guvis Ukrainas piekrišanu apgūt tās minerālu resursus, bet viņš var paātrināt amerikāņu militārās palīdzības piegādi.
Viņš var noteikt Krievijai jaunas sankcijas, kā pēdējā laikā jau ir piedraudējis.
Vēl viena iespēja ir pārliecināt Eiropas Savienību piešķirt Ukrainai aptuveni 300 miljardus dolāru iesaldētu Krievijas aktīvu.
Vācija pagājušajā nedēļā jau paziņoja par jaunu atbalstu Ukrainai, un man patika, cik precīzi un neliekuļoti situāciju raksturoja kanclers Frīdrihs Mercs: “Uz spēles ir likta visa mūsu kontinenta mierīgā kārtība.”
Lai kādas būtu konkrētās detaļas, mērķim vajadzētu būt likt Putinam un visai viņa bandai saprast, ka Tramps un Eiropas līderi nepametīs Ukrainu.
Karš turpināsies kā cīņa, kurā Krievija par ļoti augstu cenu iegūs nelielas teritorijas. Kaut kādā brīdī tas nevarēs neatstāt iespaidu uz Krieviju – gan ekonomiski, gan tīri cilvēciski.
Netālu no frontes esošā Rostovas apgabala iedzīvotāji sociālajos tīklos jau sūdzas par to, ka vietējās krematorijas krāsnis strādājot ar neredzētu jaudu.
Nu jā, kaut kur jau tā lielgabalu gaļa pēc tam jāliek.
Trampam patīk citēt seno militāro principu par mieru caur spēku.
Pirms 40 gadiem šo ideju popularizēja Ronalds Reigans un viņš to lieliski izmantoja pret padomju impēriju, kas neapšaubāmi ir Kremļa šodienas ideju iedvesmas avots.
Trampam tagad ir iespēja parādīt spēku. Tas ļautu viņam tikt pie tik ļoti kārotajiem panākumiem starptautiskajā arēnā un, vēl svarīgāk, izbeigt šo briesmīgo karu.
Var gadīties, ka tā nebūtu pilnīga sakāve, ko Krievija ir pelnījusi un ko tik ļoti alktu redzēt un piedzīvot Baltijas valstis, kaut vai tādēļ vien, ka visiem Krievijas kaimiņiem šāds risinājums ļautu kādu brīdi justies drošāk.
Bet tomēr tā arī nebūtu Maskavas uzvara.
Putins vēlējās iekarot Ukrainu un izveidot marionešu valdību, un viņam tas neizdevās.
Tā vietā Ukrainas demokrātija ir izdzīvojusi un nosūtījusi vēstījumu citiem potenciālajiem iekarotājiem: agresijas kari reti kad noved pie pilnīgām uzvarām, kādas agresoriem patīk iedomāties un iztēloties.
Miera sarunās Ukrainai kaut kādā brīdī nāksies piekāpties, un jādomā, ka piekāpšanās attieksies arī uz teritoriālajiem jautājumiem, lai cik kategorisks šobrīd izklausītos Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Šie kompromisi nebūtu patīkami. Putina uzbrukums demokrātiskai kaimiņvalstij tiktu atalgots ar teritorijas iegūšanu.
Tomēr kaujas lauka rezultāti vairāk nekā trīs gadu garumā diktē savu realitāti, lai arī Ukrainas apņēmība ir bijusi varonīga un tā ir liegusi Putinam svinēt pārliecinošo uzvaru, ko vairums militāro analītiķu prognozēja, kad 2022. gada februārī sākās pilna mēroga iebrukums.
Ja Tramps tagad paies malā, tad radīsies iespaids, ka visa viņa ņemšanās globālajā politikā ir tikai tāda paspēlēšanās smilšu kastē, kur uzcelto var vienā mirklī sagraut un aiziet mājās vai spēlēties kaut kur citur.
Pagājušajā nedēļā apmēram šādu pieeju nodemonstrēja Trampa līdzgaitnieks miljardieris Īlons Masks, kura solījumi sakārtot ASV izdevumus, ievest valstisku taupību, īsāk sakot, saimniekot pa jaunam un daudz labāk, nekā tas izdevies līdz šim, aprāvās pēc pāris mēnešu ilgām pūlēm.
Jo bija grūtāk, nekā sākumā šķita.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts kontrole skarbi vērtē ieguldījumus “airBaltic”.
Strauji izķer biļetes uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Valsts austrumus mērcē lietavas.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ar memorandu par pārtikas preču tirdzniecību cer mazināt cenas.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija un Ukraina apmainās spēcīgiem triecieniem.
Pieaug spiediens pret Izraēlu par humāno krīzi Gazas joslā.
ASV tiesas izvērtē prezidenta lēmumus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Miljardieris Īlons Masks pamet ASV prezidenta administrāciju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
