liepajniekiem.lv
Hormuza šaurums ir vārdu savienojums, kas šogad locīts bieži jo bieži. Tikmēr palestīniešu pašpārvaldes un Izraēlas iesaldētais konflikts palicis tādā kā otrajā plānā, lai gan arī šīm norisēm ir liela ietekme ārpus Tuvo Austrumu reģiona.
Pēc piecus mēnešus ilgušām sarežģītām sarunām ar ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomi ”Hamās” pagājušajā mēnesī piekrita ceļakartei, saskaņā ar kuru tai un citām bruņotām palestīniešu grupām būtu jānodod smagie ieroči un jāatsakās no drošības kontroles Gazā.
”Hamās” arī piekrita atteikties no Gazas pārvaldīšanas un pieņemt starptautisku stabilizācijas spēku izvietošanu. Savukārt Izraēla pārtrauktu gaisa triecienus, izvestu karaspēku no Gazas un ļautu atjaunot izpostīto teritoriju.
”Hamās” piekrišana radīja iespēju izkļūt no citādi gandrīz neatrisināmā strupceļa.
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu tagad pieteiktais plāna noraidījums ir solis atpakaļ gan izraēliešiem, kuri vēlas mieru un drošību, gan Gazas palestīniešiem, kuri cer, ka beidzot varētu tapt atviegloti Izraēlas radītie skarbie un sāpīgie ikdienas dzīves apstākļi.
Tas ir kārtējais piemērs Izraēlas nespējai pateikt ”jā”.
Varbūt vēl ir nedaudz laika, lai sabiedrotie pagūtu izdarīt spiedienu uz Izraēlu, un tā mainītu savu nostāju. Tādējādi tiktu nostiprināts ar ”Hamās” panāktais kompromiss.
Ja notiktu ”Hamās” atbruņošanās un Izraēlas karaspēka izvešana, ”Hamās” vairs nevarētu atkāpties no vienošanās. Ja tā mēģinātu to darīt, pārējā pasaule bez variantiem vainotu tieši ”Hamās” – par to, ka tā devusi Netanjahu ieganstu izjaukt vienošanos un atsākt Izraēlas militāro kampaņu.
Noraidot miera plānu, Netanjahu paziņoja, ka Izraēla nesāks karaspēka izvešanu, kamēr palestīniešu grupējumi nebūs pilnībā atbruņojušies.
Taču maz ticams, ka ”Hamās” tam piekritīs, jo tādējādi grupējums zaudētu visas savas sarunu pozīcijas, turklāt tai varētu būt grūti pārliecināt visus savus biedrus nekavējoties nolikt ieročus, nevis darīt to pakāpeniski apmaiņā pret konkrētiem pretsoļiem.
Viena pazīme, ka ”Hamās” patiešām varētu būt gatava atteikties no ieročiem, ir fakts, ka – izņemot vienu iespējamu gadījumu, kad tika izšauts atsevišķs lādiņš, kas nokrita pašā Gazā, – ne ”Hamās”, ne citas bruņotās grupas kopš sākotnējās pamiera stāšanās spēkā oktobrī nav izšāvušas nevienu raķeti uz Izraēlu.
Šajā laikā Izraēla Gazā nogalinājusi vairāk nekā tūkstoti palestīniešu, tostarp ”Hamās” augstākos militāros komandierus.
Varbūt ”Hamās” vienkārši vairs nav labāku kāršu, ko izspēlēt.
Jau krietni pirms 2023. gada 7. oktobra ”Hamās” līdera vietnieks Salehs al Aruri 2020. gadā kādā nopludinātā telefonsarunā atzina: ”Atklāti sakot, bruņotā pretošanās nav radījusi pārmaiņas. Tā bija varonīga, taču blokāde netika pārrauta, politiskā realitāte nemainījās un neviena teritorija netika atbrīvota.”
Kad ”Hamās” 2021. gadā izšāva simtiem paštaisītu raķešu uz Izraēlu ar ieganstu bremzēt Izraēlas izplešanos Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā, tika panākts pamiers.
Taču pēc tā sekoja straujš Izraēlas militāro reidu un kolonistu vardarbības pieaugums Rietumkrastā. 2022. un 2023. gads bija vieni no asiņainākajiem šīs teritorijas vēsturē.
7. oktobra uzbrukums nepiepildīja ”Hamās” līdera Jahjas Sinvara sapni par daudzfrontu karu, kurā Izraēlai vienlaikus uzbruktu no Gazas, Libānas, Sīrijas, Irānas, Irākas un Jemenas, turklāt vienlaikus sāktos tautas sacelšanās Rietumkrastā, pašā Izraēlā un kaimiņvalstīs.
Tā vietā tas izraisīja Izraēlas ofensīvu, kurā gāja bojā vairāk nekā 70 000 cilvēku un tika iznīcināta lielākā daļa Gazas joslas. Dažas ”Hamās” amatpersonas atzinušas, ka 7. oktobris bija stratēģiska kļūda un ka viņi nebija pienācīgi novērtējuši Izraēlas reakcijas mērogu.
Palestīniešu grupējumi, piemēram, ”Hamās”, kuri gadu desmitiem balstīja savu identitāti bruņotās pretošanās ideoloģijā, tagad meklē veidu, kā no tās cienīgi iziet.
Atsevišķi līderi uzskata, ka Gazas iedzīvotāji jau ir samaksājuši visaugstāko cenu, tādēļ jāļauj viņiem atgūties un dziedēt kara radītās rētas.
Grupējumam, kura identitāte balstās bruņotā pretošanās idejā, atbruņošanos nepieciešams pasniegt kā pāreju, nevis padošanos.
Vakuumu, kas rastos pēc palestīniešu bruņotās pretošanās apturēšanas, jāaizpilda ar labāku alternatīvu. Ziemeļīrijas pieredze rāda, ka atbruņošanās var būt sekmīga tikai tad, ja to pavada īsts politisks process, kas ved uz ilgstošu mieru – šajā gadījumā uz ticamu palestīniešu pašnoteikšanās un valstiskuma perspektīvu.
Trampa plāns uz to norāda tikai kā uz iespējamu tālas nākotnes iespēju, taču ar to nepietiek.
Netanjahu prasība panākt pilnīgu ”Hamās” atbruņošanos vēl pirms jebkādas Izraēlas karaspēka izvešanas no Gazas ir atrauta no realitātes.
Izraēlas militārais ceļš ir pierādījis savu neefektivitāti. Pēc vairāk nekā divus gadus ilgas Gazas bombardēšanas Izraēlai joprojām nav izdevies iznīcināt ”Hamās”.
Plašs pētījums par bruņotajiem grupējumiem liecina, ka tikai 7% no tiem tika sakauti militāri, savukārt 43% izbeidza savu darbību, pārejot uz politisku procesu, dialogu un nevardarbīgu politiku.
Izraēlas arguments, ka šī ceļakarte ļautu ”Hamās” pārgrupēties jaunam uzbrukumam, ir drīzāk iebiedēšanas taktika, nevis nopietns situācijas izvērtējums.
Izšķirošais faktors, kas padarīja iespējamu 2023. gada uzbrukumu, bija pārsteiguma efekts, nevis kaujinieku varēšana pret vienu no pasaules varenākajām armijām.
Kā rakstīja Izraēlas žurnālists Nirs Gontarcs, tas vairāk bija stāsts par ”Izraēlas armijas un valdības stulbumu, augstprātību un nolaidību, nevis par ”Hamās” izsmalcinātību un bīstamību”.
Kādas ir izredzes, ka 7. oktobris varētu atkārtoties tagad, kad pārsteiguma faktors ir zudis?
Visticamāk, Netanjahu šķēršļu likšana šim procesam galvenokārt saistīta ar viņa politisko izdzīvošanu pirms Izraēlas vēlēšanām.
Bet pasaulei nevajadzētu pieņemt Netanjahu argumentu, ka viņa rīcību ierobežo Izraēlas iekšpolitika.
Arī Eiropai var būt savi apsvērumi, reģionālās intereses un starptautiskā reputācija, par ko rūpēties, un nevajadzētu pieļaut, ka tas tiek apdraudēts tikai tādēļ, lai Netanjahu varētu izvairīties no politiskās atbildības savas tautas priekšā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Konkurences padome piemēro 7,9 miljonu eiro sodu AS ”Latvijas Valsts meži”.
Sākta operācija ”Vilkatis” nelegālās migrācijas ierobežošanai.
Latvijas U-16 basketbolisti uzvar Eiropas čempionātā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Šķēpmetējs Patriks Gailums izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā vieglatlētikā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla noraida Gazas joslas miera plānu.
Krievija pastiprina gaisa triecienus Ukrainas pilsētām.
Miljoniem cilvēku Eiropā vēro Saules aptumsumu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Sīrijas tiesa par noziegumiem pret cilvēci aizmuguriski piespriež nāvessodu bijušajam diktatoram Bašaram al Asadam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
