Radiatoru nav, bet rēķinu izraksta

L. Reimane pastāsta, ka dzīvokli iegādājusies 1993. gadā, tolaik vēl maksājusi par apkuri, lai arī to nesaņēma, jo apkures sistēmas nedarbojušās, kā nākas.

Šī iemesla dēļ vērsusies pie apsaimniekotāja un teikusi, ka tā turpināt vairs nevēlas, ja apkures un karstā ūdens nav, tad maksāt neredz jēgu.

”Ūdens problēma tika sakārtota, siltais ūdens parādījās, bet par apkuri vienojāmies, ka es drīkstu nemaksāt, ja atvienošu radiatorus. Devos uz namu pārvaldi, sameklēju santehniķi, un radiatori tika likvidēti. No tā laika par apkuri nemaksāju, tā dzīvoju visus šos gadus. Sildījos ar elektrisko sildītāju, kas man der ļoti labi, kad vajag, ieslēdzu, pievelku sev tuvāk klāt, kad nevajag, izslēdzu.

Te pēkšņi kaut kas mainījās –

radiatoru man joprojām nav, ir tikai divi stāvvadi, bet nu jau pēdējos mēnešus man jāmaksā par apkuri 100%, tā it kā manā dzīvoklī apkure būtu.

Sākot ar 14. novembri, stāvvados sajutu nelielu siltumu un novembrī par to samaksāju 47 eiro. Kooperatīva vadītāja Larisa Buka jau vasarā uzrakstīja man vēstuli, ka tā ir izlemts un viņi šajā situācijā drīkst likt man maksāt par apkuri pilnā apmērā.

Man tas nešķiet pareizi, vai tad ir tāds likums? Es saprotu, ja man prasītu par stāvvadiem maksāt, kaut kādu daļu, bet nevis 100%. Kad saņēmu to vēstuli, neko nedarīju, jo man likās – vai tad tā var būt, ka pēkšņi jāmaksā par to pakalpojumu, ko nesaņemu. Domāju, varbūt tā kāda formalitāte vai joks.”

Ņemot vērā izmaiņas, Lidija ir apņēmības pilna pavasarī sakārtot apkures sistēmu savā dzīvoklī, jo šobrīd to darīt nevar, bet maksāt par nesaņemtu pakalpojumu gan neesot īsti ar mieru.

Pensionāres vidējie ienākumi mēnesī ir 346 eiro, un šāds papildu rēķins iecērt zināmu robu budžetā. ”Es negribu kašķēties, gribu saprast, vai tiešām tas ir taisnīgi?” neizpratnē ir Lidija.

Ar pārvaldnieci sarunas notiekot ik pa laikam, L. Buka atsaucoties uz kādu likumu, kas atļauj pieprasīt 100% apkures apmaksu.

Brīdinājums izteikts vasarā

Kooperatīva ”Pērle” valdes vadītāja Larisa Buka apstiprina, ka jūnija sākumā dzīvokļa īpašniecei nosūtīts oficiāls brīdinājums par to, ka siltumapgāde mājai ir koplietošanas komunikācija un viņai vasaras laikā ir jāsakārto sava apkures sistēma, jo turpmāk par apkuri būs jāmaksā pilnā apmērā.

”Kundze rakstīto neņēma vērā, lai gan tur viss ir minēts, un šobrīd ir neapmierināta, ka tiek piesūtīts rēķins.

Godīgi sakot, arī es pati jūtu neērtības, ka tas dzīvoklis netiek apsildīts, dzīvoju aiz sienas, un aukstums ir jūtams.

Šobrīd nevaram ļaut veikt šos uzlabojumus, jo tur jāmaina visi vecie kolektori uz jauniem. Jāgaida, kamēr beigsies apkures sezona.”

Atbildot uz jautājumu par likuma pantu, uz kuru pamatojoties šāds lēmums pieņemts, L. Buka skaidro, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta 1. punktā ir teikts – dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet, ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.

”Vēstulē tā arī rakstām, ka, pamatojoties uz minēto likuma pantu, līdz 2022. gada 1. septembrim Lidijai jāpieslēdz sildelementi – radiatori – viņai piederošajā dzīvoklī, pieaicinot attiecīgo speciālistu.

Apkures sistēma ir mājas kopīpašums. Gadījumā, ja sildelementi netiks pieslēgti pie apkures stāvvadiem, maksa par apkuri tiks piemērota pilnā apmērā.

Tas ir pamats, kādēļ maksu par apkuri turpmāk aprēķinām arī šim dzīvoklim,” skaidro apsaimniekotāja.

Daugavas ielas 5. namā kopā ir 38 dzīvokļi, L. Buka pēc statistikas redz, ka rēķini par apkuri pieauguši vismaz divas reizes. ”Pērn par kvadrātmetru mums bija 70 centi, šogad 1,40 eiro, divreiz dārgāk. Parādnieku mums nav, ja kādam sanāk aizkavēties, uzreiz zvana un brīdina, piedāvā kaut vai pa daļām samaksāt. Problemātisku īpašnieku un īrnieku mums nav,” skaidro L. Buka.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.