Jau, tikai ieejot Pētertirgū no Sv.Annas baznīcas puses, kļūst skaidrs, kas pašlaik valda šajā tirdzniecības vietā. Tās ir zemenes! To smarža nav sajaucama ne ar ko citu. Gluži tāda pati aina vērojama arī citos Liepājas tirgos. Piemājas saimniecībās audzētās ogas tiek vestas no tuvākas un tālākas apkārtnes, arī no kaimiņvalsts. Vakar kilograms ogu maksāja no 2 līdz 4 latiem.

Cena atkarīga no zemeņu lieluma un salduma. Pēcpusdienā, kad tuvojas tirgus slēgšanas laiks, pie viena otra pārdevēja cenu var arī nokaulēt zemāku, jo, kā zināms, zemenes nav tās ogas, kuras var glabāt dienām ilgi un kuras izskatīties kā tikko plūktas. Vija Kaire pašu saimniecībā audzētās ogas bija vedusi no Nīgrandes. Šeit, Liepājā, tirgus esot lielāks, pircēju vairāk. Pārdevēja novērojusi, ka šogad liepājnieki tomēr esot pieticīgāki zemeņu pircēji. Vismaz pagaidām. Pērn apgrozījums bijis lielāks. Parasti iegādājoties vienu kilogramu vai puskilogramu ogu. Ne viens vien pensionārs prasa tikai 200 vai 300 gramu. Cena esot adekvāta, jo zemeņu audzēšana prasa darbu, smagu darbu. Stādīt, ravēt, laistīt, ogas vākt nav nekāds nieks! Un vēl par degvielu jāmaksā, lai uz tirgu tiktu.

Kaires kundzei blakus tirgotāja, kas uz Liepājas tirgu atbraukusi no Lietuvas. Ogas audzētas pašas dārzā. Raža šogad laba, un kādēļ gan netirgot, kas pašiem paliek pāri.

Laima Kukuka ar zemenēm tirgū pirmo dienu. Smaržīgās sarkanvaidzes zemnieku saimniecībā “Apogi 1” augot hektāra platībā. Agrā pavasarī stādiņi piesegti ar agroplēvi, un tā esot visa māksla, kāpēc jūnija sākumā ogas jau gatavas. Protams, vēl laistīšana, bez kuras šajā sausajā laikā neiztikt. Kā var aplaistīt hektāru zemeņu? Saimniece nosmaida: “Ja ogu grib, ir jāstrādā!”

Kamēr runājos ar pārdevējām, pienāk vairākas citas un zinoši saka, ka ne jau visas uz tirgus galdiem esošās zemenes var uzskatīt par pašu mājās audzētām. Tās “kaut kur” tiekot iepirktas vairumā un pārdotas par vietējām. Ir pircēji kas notic pārdevēju sacītajam, bet pēc tam saprot, ka piekrāpti. “Bet man gandrīz vai asaras birst, ka pircējs, kurš kādreiz ticis piemānīts, pienāk pie manis un apgalvo, ka es arī krāpjos, jo pārdodot vairumā iepirktu mantu. Bet es taču zinu, ka tās manis pašas audzētās ogas!” savu sāpi neslēpa kāda pārdevēja.

Kā atšķirt savējās no svešām? Tas tik tiešām var arī nebūt viegli. Viens no ieteikumiem – esot jāpievērš uzmanība tam, kādas ir ogas. Vietējie audzētāji un tirgotāji ļoti bieži zemenes sašķiro pēc lieluma, kvalitātes, un arī cena tām dažāda. Vairumtirgotājiem dažāda lieluma ogas visas vienā kastē, un cena viena.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Liepājniece Renāte šovasar iejutusies zemeņu pārdevējas lomā. Darbs sokoties labi. Ogas audzētas Valtaiķos.