Liepājas Universitātē turpina strādāt pie enerģijas ieguves no jūras
viļņiem. Tā ir viena no tēmām, ko nesen apskatīja konferencē, kas pētīja
Baltijas jūras radītās zaļās iespējas enerģijas un citu ekonomisku labumu
iegūšanai.

Doma par viļņu enerģijas ieguvi nākusi kopā ar nepieciešamību pasargāt
no erozijas piekrasti gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem no Liepājas.
Pārliecinājušies, ka īstermiņa risinājumi te nepalīdz, pētnieki meklēja citus
ceļus, stāsta inženierzinātņu doktors, RTU Liepājas filiāles mācībspēks Armands
Grickus.

Tādēļ tiek domāts par vērienīgām moduļu tipa aizsargbūvēm, ko izvietotu
jūrā viļņiem ceļā, mazinot spēku, ar kādu tie triecas pret krastu. “Viens
variants – atņemt viļņiem spēku, postošo spēku pārvērst enerģijā,”
konferencē stāsta A. Grickus.

Konference “Mikro un makro aļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas
Baltijas jūras reģionā” Liepājā notika maija beigās. Priekšlasījumi bija
ne tikai par šo, bet arī par citām tēmām. Rīkotājs – Vides attīstības biedrība,
dalībnieki – zinātnieki no Latvijas, Zviedrijas, Lietuvas, Trelleborgas
pašvaldības pārstāvji, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
pārstāvji.

Lai pārbaudītu šāda viļņu ģeneratora konstrukciju un izvēlētos labāko
risinājumu, Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātē plānots
ierīkot īpašu hidrodinamiskās modelēšanas ierīci – 12 metru garu, vairāk nekā
trīs metrus platu un 1,7 metrus dziļu viļņu vannu. Tai jau piešķirts arī
finansējums.

Vēl viens resurss, ko varētu dot Baltijas jūra, ir krastā visbiežāk
izskalotā aļģe furcelārija. No tās iespējams iegūt agaru, kas izmantojams gan
pārtikas rūpniecībā, gan arī farmācijā, zobārstniecībā, biotehnoloģijā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. jūnija numurā.

#kvards-20130607-08#