Latvijas lauksaimniecību un līdz ar to pārtikas ražošanas nozari pēdējos gados piemeklē lielāki un mazāki satricinājumi. Uz to fona graudu pārstrādes uzņēmums “Dobeles dzirnavnieks” pārsteidz ar straujo attīstību un aizvien jauniem produktiem.

Ražotnes attīstībā pēdējos septiņos gados investēti gandrīz 60 miljoni eiro, modernizējot esošās dzirnavas, izbūvējot jaunu miltu glabātuvi, cieto kviešu dzirnavas, Latvijā pirmo lieljaudas īso makaronu, vēlāk arī spageti ražotni un visbeidzot pērn – graudaugu pārslu ražotni. Nesen pabeigta arī vairāku graudu tvertņu būvniecība, kas ļāvusi vairāk nekā par 50% palielināt uzglabāšanas jaudu, kas nu sasniedz 160 000 tonnu.

“Ražojot tikai miltus, attīstīties ļoti lielā mērogā neizdosies. Tas ir samērā vienkāršs produkts, kura lielo loģistikas izmaksu dēļ ir grūti konkurēt tirgū. Miltiem bija jārada papildus pievienotā vērtība,” sortimenta paplašināšanu skaidro “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Šī mūsu pašu ražotā izejviela – milti – ir makaronu jeb pastas pamatā. Līdz ar to pastas ražotnes būvniecība bija tikai loģisks solis. Līdzīgi bija arī ar pārslām. Un rezultāti rāda, ka šie lēmumi ir attaisnojušies.”

Būvējot pārslu ražotni, uzņēmums jau sākotnēji orientējās uz eksportu, kas kopumā veido 60% no visa “Dobeles dzirnavnieka” apgrozījuma. Rādītāji mainās atkarībā no preču grupas. Piemēram, miltiem eksports veido 50%, bet spageti – pat 97–98%, īsās formas makaroniem – ap 70%. Produkcija ceļo uz gandrīz 70 pasaules valstīm, aptverot Eiropu, Āziju, Āfriku. Pēdējos gados īpašs uzsvars likts uz Skandināvijas valstīm, kur uzņēmumam, pateicoties augstajai kvalitātei un konkurētspējīgajām cenām, jau ir izdevies sevi pierādīt.

Uzņēmuma vadītājs arī uzsver – liels pluss investīciju apguvē iepriekšējā periodā bija ES fondu pieejamība, kuru izmantojot īstenoti vairāki no augstākminētajiem investīciju projektiem. Viņš uzskata, ka uzņēmumam ES finansējums ir ļoti laba iespēja attīstīties, jo vēlāk palielina tā konkurētspēju. Ierobežotais laiks, kamēr fondi ir pieejami, arī ir papildu motivācija un neļauj kavēties ar idejas realizāciju.

Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem un uzsākot jaunu produktu ražošanu, palielinājies arī pārstrādāto graudu apjoms – sešu gadu laikā tas ir dubultojies, un šobrīd Dobelē gadā pārstrādā jau 200 000 tonnu graudu. “Paralēli ražošanas apjomu palielināšanai strādājām arī ar graudu piegādātājiem – lauksaimniekiem. Tā kā pārslu ražošanai nepieciešams ievērojams auzu apjoms, izveidojām īpašu auzu audzēšanas programmu, kurā uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem aicinām iesaistīties zemniekus. Rosinām lauksaimniekus pievērsties arī bioloģiskajai graudu audzēšanai,” norāda K. Amsils. Viņš uzsver – laba sadarbība ar zemniekiem ir viens no uzņēmuma veiksmīgas attīstības balstiem, tāpēc nepārtraukti notiek darbs pie sadarbības uzlabošanas. Piemēram, veiktas investīcijas graudu pieņemšanas jaudas palielināšanā, lai padarītu to efektīvāku un vasarā, kad zemniekiem ir dārga katra minūte, labības pieņemšana notiktu maksimāli ātri. Pērn “Dobeles dzirnavnieks” atklāja graudu pieņemšanas punktu Gulbenē, šogad tāds būs arī Aucē. “Pārdomāta ideja, profesionāla komanda, kas to realizē, un sadarbība ar mūsu lauksaimniekiem – tie ir galvenie uzņēmuma attīstības stūrakmeņi,” uzsver K. Amsils.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.