SIA “Cemex” cementa rūpnīca Brocēnu novadā ir Latvijā vienīgais uzņēmums, kurā izmanto no atkritumiem ražotu kurināmo. To pieļauj cementa galvenās izejvielas, klinkera, ražošanai nepieciešamā temperatūra – aptuveni 1500 grādu. Turklāt rūpnīca ir viena no modernākajām pasaulē un aprīkota ar jaudīgām gaisa attīrīšanas un monitoringa iekārtām, tādēļ var garantēt un pierādīt, ka šī kurināmā dēļ vidē nenonāk cilvēkiem un dabai bīstamas vielas.

“Jau būvējot jauno rūpnīcu, informējām Latvijas valsti, ka investējam alternatīvā kurināmā izmantošanai piemērotās tehnoloģijās un, ja vietējie uzņēmumi būs gatavi piegādāt mūsu kvalitātes prasībām piemērotu un cenu ziņā konkurētspējīgu no atkritumiem ražotu kurināmo (SRF – solid recovered fuel), mēs to izmantosim,” stāsta SIA “Cemex” cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns. “Deviņos gados esam uzsākuši sadarbību ar četriem SRF ražotājiem no Kurzemes un Rīgas reģiona, viņi kopā patlaban piegādā 25 – 30% no visa mūsu izmantotā SRF.” No atkritumiem ražots kurināmais ir šķiroti sadzīves un rūpnieciskie atkritumi – papīrs, tekstils, plastmasas izstrādājumi –, kas noteiktās proporcijās sajaukti, smalcināti un izžāvēti; tiem jāatbilst izmantotāja prasībām pēc ķīmiskā sastāva, kaloritātes, mitruma daudzuma un virknei citu kritēriju. Nepārstrādāti šie atkritumi nonāk noglabāšanas poligonos.

Otrs “Cemex” izmantotais alternatīvais kurināmais ir smalcinātas nolietotās autoriepas. To pārstrāde Latvijā ir vēl mazāk attīstīta. Daži nelieli uzņēmumi riepas smalcina, taču to kopējais piegādātais apjoms ir niecīgs. Tādēļ cementa ražotāji dara neraksturīgu darbu – Latvijā savāktās nolietotās riepas iepērk un smalcina paši, tomēr cerot, ka reiz ar šo rūpalu nopietni sāks nodarboties kāds cits uzņēmums.

U. Lubjūns par pašlaik nozīmīgu piemin arī trešo alternatīvo kurināmo – “Cemex” iesaistījies piesārņotās augsnes no Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem neitralizēšanā. Projekta pirmajā posmā daļa neitralizētā sērskābā gudrona tika sadedzināta “Cemex” klinkera krāsnī; pārējais tika vests utilizācijai uz Vāciju. “Pēc Latvijas valsts lūguma tika investēts Eiropas Savienības finansējums šī materiāla noliktavas būvniecībā un kurināmā padeves iekārtās, lai varētu projektā iesaistīties,” piebilst rūpnīcas direktors. No visa cementa ražošanai izmantotā kurināmā alternatīvais ir 80%. Teorētiski varētu būt pat visi 100%, bilst U. Lubjūns, taču izmantošanu ierobežo kurināmā daļiņu lielums, kas ietekmē klinkera apdedzināšanu. Tā rotācijas krāsnī notiek uguns tiešā klātbūtnē, un nepieciešams arī ļoti smalks kurināmais, piemēram, akmeņogļu putekļi, lai liesmas plūstu vienmērīgi.

Cik nozīmīgi cementa rūpnīcai izmantot alternatīvo kurināmo? Pirmām kārtām to nosaka Eiropas Savienības virzība uz siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanu un no tās izrietošo CO2 kvotu tirdzniecības sistēmu. Attiecībā uz “Cemex” tas nozīmē: ik gadu tā no valsts saņem noteiktu daudzumu kvotu. Ja izrādās, ka rūpnīca emitējusi vairāk CO2, tai trūkstošās kvotas jāpērk no citiem tirgus dalībniekiem, ja mazāk – attiecīgi pāri palikušās drīkst pārdot. Kvotas robežlielumu nosaka, ņemot vērā vienas tonnas klinkera ražošanai emitēto ogļskābo gāzi Eiropas 10 modernākajās cementa rūpnīcās. Tādējādi rūpnīcas tiek stimulētas investēt modernās, vidi saudzējošās tehnoloģijās un izmantot kurināmo no atjaunojamiem resursiem vai otrreiz izmantotām izejvielām – par to sastāvā esošu biomasu CO2 emisijas neaprēķina. “Cemex” pastāvīgi ir kvotu pārdevēja, nevis pircēja, tādējādi vismaz daļēji atpelnot apjomīgās investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās.

Interesanti, ka alternatīvais kurināmais cementa ražošanā ne tikai dod karstuma kalorijas, bet arī papildina klinkeru ar nepieciešamām ķīmiskām vielām. Piemēram, Latvijas kaļķakmenī un mālā, klinkera galvenajās izejvielās, ir pamaz sēra; to var kompensēt, noteiktā daudzumā kurināmajam pievienojot neitralizēto piesārņoto augsni no Inčukalna; savukārt smalcinātās riepās esošā dzelzs daļēji aizstāj dzelzs oksīdu, ko rūpnīca iepērk klinkera ražošanai.

“No alternatīvā kurināmā izmantošanas rūpniecībā sabiedrībai ir vismaz trīs lieli ieguvumi,” rezumē U. Lubjūns. “Pirmkārt, tiek samazināts fosilā kurināmā daudzums un attiecīgi – siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas, otrkārt, atkārtoti izmantojot dabas materiālus, tiek taupīti resursi, un visbeidzot – mazāk atkritumu jānoglabā poligonos, jo tas ir dārgākais un neefektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.”

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.