Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nesakārtotu attiecību dēļ cietušais nesaņem medicīnisko palīdzību

Nesakārtotu attiecību dēļ cietušais nesaņem medicīnisko palīdzību
31.10.2006 19:03

0

Liepājnieks Aigars Sležis darbā guva traumu – acī iekļuva metāla skaida. Skaidrs, ka bez mediķu palīdzības neiztikt. Taču, izstaigājot vairākas mūsu pilsētas veselības aprūpes iestādes, viņš palīdzību tā arī nesaņēma. Beigu beigās cietušajam palīdzēja ārsts no Rīgas. Šis gadījums atkal pierāda to, cik ļoti Liepājā trūkst ārstu.

Acu ārstiem darbalaiks beidzies 

Negadījums notika darbdienā pēc pulksten 15. “Tūlīt devos uz metalurgu slimnīcu, taču tur acu ārsta vairs nebija,” stāsta vīrietis. “Aizbraucu uz Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centru, bet arī tur acu speciālistiem darba laiks jau bija beidzies, taču reģistratūrā man ieteica nekavējoties braukt uz Centrālās slimnīcas Traumpunktu, kur noteikti palīdzēšot.” Aigars tā arī izdarīja, tomēr viņa brauciens bija veltīgs. “Kur jūs bijāt ātrāk?” Traumpunkta mediķe tikai noplātīja rokas, jo slimnīcā strādājošie acu ārsti jau bija darbu beiguši. Tā arī vīrietis slimnīcā palīdzību nesaņēma un ir nesapratnē – kā tas var būt, ka tik lielā slimnīcā, kāda ir mūsējā un kura ir neatliekamās palīdzības slimnīca, kas vispirms nozīmē sniegt palīdzību tieši neatliekamos gadījumos, šo palīdzību saņemt nav iespējams? Pēdīgi viņš tomēr palīdzību saņēma. Ar izziņu dienesta 1188 starpniecību sazinājies ar Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centru, viņš noskaidroja, ka tieši tobrīd pacientus tur pieņem acu ārsts no Rīgas. Mazliet gan nācās pagaidīt, bet svešķermeni no acs izņēma. 
 

Slimnīcas vadītāji uzskata, ka speciālisti niķojas 

Centrālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Litavniece, skaidrojot šo situāciju, saka: “Diemžēl mums trūkst daudz speciālistu, un tāpēc arī tā var notikt.” Šobrīd Centrālajā slimnīcā strādā divas acu ārstes – Nora Linavska un Jevgēņija Smirnova. “Savulaik šiem speciālistiem bija tā saucamās mājas dežūras, kad traumu gadījumā jebkurā brīdī ārstam bija jābūt gatavam doties uz slimnīcu,” skaidro D.Litavniece. “Un par to viņiem maksāja 50 procentus no algas. Taču būsim reālisti – acu traumu ir pietiekoši maz, bet šādu dežūru apmaksai bija vajadzīgs daudz naudas, un slimnīca to nevar atļauties. Tāpēc mēs šo kārtību grozījām un atbilstoši jaunajai darba likumdošanai piedāvājām šiem ārstiem izsaukumu gadījumos viņu darbu apmaksāt 200 procentu apmērā, diemžēl speciālisti šādai kārtībai nepiekrīt. Un nepiekrīt viena vienīga iemesla dēļ – tāpēc, ka zaudē prāvas naudas summas. Taču es uzskatu, ka no viņu puses nav godīgi tā niķoties šajā situācijā.”

 Līdzīga situācija Centrālajā slimnīcā ir arī ar ausu, kakla un deguna speciālistiem – arī viņi nepiekrīt strādāt pēc jaunajiem noteikumiem. Bet pavisam nopietna situācija ir neiroķirurģijā – šobrīd mūsu slimnīcā nav neviena šāda speciālista, tāpēc galvas traumu gadījumā mūsējie palīgā aicina sanitāro aviāciju, kas atved speciālistu no Rīgas. D.Litavniece atzīst, ka situācija ir ļoti sarežģīta un iespējams, ka to mainīt var tikai piesaistot jaunus speciālistus, kuru diemžēl šajās ļoti specifiskajās nozarēs ļoti trūkst visā valstī. Valdes priekšsēdētāja gan saka, mazs cerību stariņš esot, jo šobrīd rezidentūrā mācās neiroķirurgs un ausu kakla un deguna speciālists, kuri, iespējams, varētu nākt strādāt Liepājā. Mācības ir uzsācis arī viens urologs, kuru varētu piesaistīt mūsu pilsētai. “Bet viņi visi vēl mācās, un paies gadi, kamēr mēs tiksim pie jauniem ārstiem,” saka D.Litavniece. Un viņa piebilst arī to, ka pašlaik situācija ir tāda, ka, strādājot ambulatori, ārsts nopelna krietni vairāk, nekā strādājot slimnīcā, operējot un uzņemoties lielu atbildību. “Tāpēc arī ārsti nevēlas strādāt slimnīcā,” viņa saka. “Un tā nav normāla situācija.”

Acu ārste N.Linavska, komentējot šo situāciju, saka: “Par to, kā slimnīcā ir ar neatliekamās palīdzības sniegšanu un speciālistu dežūrām, ļoti labi ir informēta gan valdes priekšsēdētāja Dzintra Litavniece, gan galvenais ārsts Egils Freidenfelds, gan arī domes Sabiedrības veselības daļas vadītāja Anda Bergmane, un viņiem vislabāk ir zināms, kas slimnīcai ir vajadzīgs un kādas ir tās prioritātes. Es varu vienīgi teikt to, ka varbūt pilsētā nevajag arī ugunsdzēsējus, jo arī mājas taču nedeg katru dienu, tāpat kā katru dienu nav acu traumas.”
 

Slimnīca var zaudēt neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu

Jautājums par speciālistu dežūrām, lai mūsu slimnīcā patiešām varētu nodrošināt pilna apjoma neatliekamo palīdzību, ir skatīts arī Pilsētas domē augstākā vadītāju līmenī. Kā sacīja domes Sabiedrības veselības daļas vadītāja Anda Bergmane, problēmas sakne ir tā, ka Valsts obligātās apdrošināšanas veselības aģentūra neapmaksā ārstu mājas dežūras, bet slimnīcai naudas šīm vajadzībām nav. “Taču pieminētie 200 procenti par izsaukumu faktiski ir smieklīga summa,” saka A.Bergmane, “un tāpēc arī ārsti uz šādiem noteikumiem nepiekrīt, jo par šo naudu nevar pat segt transporta izdevumus.”

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks jau pirms laba laika deva slimnīcas vadītājiem divas nedēļas laika, lai šo jautājumu sakārtotu, taču tā arī tas ir palicis iestrēdzis, jo slimnīca devusi atbildi, ka tādas naudas, lai apmaksātu šīs dežūras, nav. “Tomēr situācija nav normāla,” turpina A.Bergmane. “Tas ir viens no noteikumiem, ka neatliekamās palīdzības slimnīcai ir jānodrošina visi speciālisti. Pretējā gadījumā mēs kļūsim par reģionālo slimnīcu. Tāpēc Pilsētas dome strādā pie šīs problēmas risināšanas.” Kā vienu no iespējamiem cerību stariņiem A.Bergmane redz Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieka Rinalda Muciņa solīto, ka Veselības ministrija plāno nākamā gada budžetā prasīt naudu speciālistu dežūrām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz