liepajniekiem.lv
Divas iestādes vienā adresē
Biedrības valdes priekšsēdētāja norāda, ka ļoti vēlētos sev pēcteci, kuram viņa palīdzētu apgūt jaunos pienākumus, taču secinājusi, ka neviens īsti nevēlas šos pienākumus uzņemties, jo zina, ka biedrības darbā izveidojušies sarežģīti apstākļi. Galvenokārt telpu dēļ.
“Pārējie zina, kam es eju cauri, lai atrastu risinājumu turpmākajam darbam,”
norāda M. Kārkliņa.
Proti, biedrība reģistrēta un ilgus gadus līdz šim darbojusies tajā pašā adresē, kur atrodas Liepājas Sociālā dienesta viens no Pensionāru dienas centriem, – Klaipēdas ielā 96A.
“Taču šobrīd esam bez telpām, palikuši uz ielas! Netiekam iekšā!” problēmu otrdien izklāstīja M. Kārkliņa.
Savulaik dienas centram, kas rīko gan pulciņus, gan pasākumus, un biedrībai, kas pārstāv Liepājas senioru intereses Pensionāru federācijā, organizē lielākus izklaides pasākumus un kā biedrība var piedalīties projektu konkursos, bija viena vadītāja – Astrīda Vērdiņa.
Viņai vadīt abus kļuvis fiziski grūti, tādēļ no biedrības pienākumiem atteikusies, bet turpinājusi darbu centrā.
M. Kārkliņa bijusi biedrības valdē, viņai palūgts pārņemt biedrības darbu. Abām bijusi laba sadarbība, jo strādājušas ar vienu mērķi – apvienot aktīvos pensionārus.
Liela daļa senioru ir gan centra apmeklētāji, gan vienlaikus arī darbojas biedrībā. Atšķirība – biedrībā jāmaksā biedra nauda, bet dienas centru var apmeklēt jebkurš interesents bez maksas (var iesaistīties vienā un var darboties abās organizācijās).
Bieži vien centra un biedrības aktivitātes apvienotas, piemēram, ja notikuši kādi dienas centra pasākumi vai pulciņi, biedrība pēc tam sarīkojusi sapulci, jo – taču vieni un tie paši cilvēki.
Problēmas sadarbībā notikušas, kad nomainījies Sociālā dienesta Pensionāru dienas centra vadītājs. Padzirdētas runas, ka biedrībai un centram neesot nekā kopēja!
“Kā? Ja lielākā daļa gan biedru, gan centra apmeklētāju vieni un tie paši?”
uzsver biedrības vadītāja.
Biedrībā darbojoties ap 80 biedru.
Sākotnēji biedrībai centrā neesot ļauts pēc centra rīkotā pasākuma sasaukt biedru sapulci. Biedrība gribējusi savas nepieciešamības nokārtot tādos laikos, lai netraucētu centra darbu.
Atslēgas telpām nav dotas, bet kā risinājums ieteikts, ka biedrību vajadzīgajā laikā telpās ielaidīs. Bijusi jāprasa atļauja un jāizteic lūgums atslēgt durvis, ielaist biedrību un pēc tam, kad telpa vairs nav nepieciešama, informēt, un durvis pēc tam atnāktu un aizslēgtu.
M. Kārkliņa stāsta, ka vairākas reizes laikus prasījusi telpas, ierasta atbilde bijusi – tad centrs būs ciet, citā reizē – nav, kas atslēdz.
Vienu reizi tomēr sarunājusi, ka atnāks un ielaidīs, taču cilvēki, kuri atnākuši uz sapulci, esot palikuši uz ielas.
Sapulces biedrība rīkojusi gan kafejnīcās, gan dzīvokļos, izmantotas citu biedrību telpas.
M. Kārkliņa vērsusies pie jurista, kas ieteicis meklēt citu telpu, meklējumos doties arī uz Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldi.
Par radušos situāciju portāls sazinājās arī ar Pensionāru dienas centra vadītāju Ritmu Kluci, kura gan apgalvo, ka pēdējais minētais apgalvojums par biedrības neiekļūšanu telpās bijis pārpratums, bet iespēja tikt centra telpās bijusi vienmēr.
“Tādi ir noteikumi, ka atslēdz,” norāda centra pārstāve, kā arī teic, ka Sociālais dienests bijis pretimnākošs un izteikts piedāvājums izmantot telpas noteiktos laikos.
“Es esmu par dialogu ar biedrību turpmāk,”
viņa saka.
Secinājusi, ka īsti lāgā neesot, ka abas iestādes saplūdušas jau no pirmsākumiem, raisījušies pārpratumi, radušies jautājumi par to, kas tad ir centrs un ar ko īsti nodarbojas biedrība, arī par biedra naudas vākšanu, ko biedrība esot darījusi arī pēc centra rīkotajiem pasākumiem. Cilvēki bijuši nesaprašanā.
“Uzskatu arī, ka cilvēkiem ir jāpaskaidro, ka biedrība un Pensionāru dienas centrs ir divas atsevišķas iestādes. Tās ir jānodala,” savu skatījumu portālam pauž R. Kluce.
M. Kārkliņa norāda, ka šo jautājumu no savas puses skaidrojusi.
Drīkst turpināt turpat
M. Kārkliņa vērsusies pēc padoma Sociālajā dienestā, pie domes vadītāja Gunāra Ansiņa, par izveidojušos stāvokli ar biedrības valdi un iespējamo turpmāko biedrības likteni informēta arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
“Teica, ja biedrībai neatradīs vietu citur, kur varētu turpināt darboties, tas būs nebijis gadījums Latvijas vēsturē, jo, ja tik lielā pilsētā kā Liepāja varētu nebūt Pensionāru biedrība (kas pārstāv Liepājas intereses Pensionāru federācijā – L. K.), tas nebūtu normāli.”
Prasījusi, lai iesaka kādu cilvēku, ko uzrunāt amatam savā vietā.
M. Kārkliņa norāda, ka pie nosauktajiem vērsusies vairākkārt, sola risināt, runāt un atzvanīt. “Bet aizmirst pateikt, kurā gadā!” ironiska ir M. Kārkliņa.
Sarežģījušos situāciju viņa risinot vairāk nekā gadu, taču nav saņēmusi gaidīto atbalstu un atbildi, ko darīt tālāk.
A. Barča pastāsta, ka saņēmusi ielūgumu uz 3. oktobra biedrības sapulci, bet nepiedalīsies, jo Saeimā notiks otrā Senioru diena.
“Biedrībai nav savas atsevišķas telpas. Lai gan taču abas vietas pārstāv pilsētas senioru intereses un jautājumus,”
norāda A. Barča, kurai zināms, ka jautājumā iesaistīts gan Sociālais dienests, gan arī pašvaldības vadība.
“Man apsolīja, ka turpinās šonedēļ šo jautājumu risināt,” viņa norādīja telefonsarunā ar portālu otrdien.
“Man ir žēl, ka ir šādas nesatikšanas pensionāru starpā!” Ļoti cer, ka situācija kopumā un ar telpām atrisināsies un Liepājai tomēr arī turpmāk būs sava atsevišķa pensionāru biedrība.
M. Kārkliņa norāda, ka biedrībai ir nepieciešama neliela telpa, kur glabāt dokumentus, rīkot pieņemšanas, varētu turēt biedrībai sagādāto datortehniku, kas nepieciešama darbam.
Ar Liepājas mēra padomnieces Santas Margevičas starpniecību saņēmām atbildi no G. Ansiņa: “Jā, man ir bijusi saruna ar Pensionāru biedrības vadību. Biedrībai jau ilgstoši ir bijusi sadarbība ar pašvaldības Pensionāru dienas centru, un arī šoreiz aicinājām to turpināt.
Sazinoties ar Sociālā dienesta vadību, pārliecinājāmies, ka nekādu šķēršļu turpmākai sadarbībai ar dienas centru nav.”
G. Ansiņš ar Sociālo dienestu sazinājies arī otrdien.
“Kas attiecas uz valdi – tā ir pašas biedrības kompetencē. Taču uzskatu, ka šī biedrība pilsētai un Liepājas senioriem ir patiesi vajadzīga, un ceru, ka izdosies rast risinājumu, lai darbs turpinātos.”
Savukārt Sociālais dienests norāda, ka Pensionāru dienas centra telpas Klaipēdas ielā 96A atvērtas visiem senioriem, tajā skaitā pensionāru biedrībai.
Savukārt M. Kārkliņa joprojām aicina uzņēmīgus seniorus, kuri kā brīvprātīgie būtu gatavi turpināt vadīt biedrību, sadarboties kā ar esošajiem biedriem un piesaistīt jaunus, rīkot lielākus pasākumus, kā arī pārstāvēt Liepājas pensionāru intereses Pensionāru federācijā, kas risina pensionāriem aktuālos jautājumus un pauž viedokļus.
“Ceru atrisināt mierīgi,” viņa pauž.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
