Pirmdiena, 6. aprīlis Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

Netālu no pilsētas centra manīta lapsa, iedzīvotāja uztraucas par bērnu drošību

Netālu no pilsētas centra manīta lapsa, iedzīvotāja uztraucas par bērnu drošību
Foto: Peter Lloyd on Unsplash
25.01.2020 07:00

Konstantīns Fjodorovs

liepajniekiem.lv

Pirms dažām dienām vienā no Vecliepājas pagalmiem viesojusies lapsa. “Sen biju manījusi viņu pie boulinga, bet tagad jau pa sētām staigā. Vai man ir jāziņo kādam konkrēti?” jautā liepājniece Iveta Razma.

“Manuprāt, diezgan nevesels tas zvērs. Skaidrs, ka cilvēki paši vainīgi, piebarojot kaķus, bet vai šis jau nav bīstami? Bērnu šeit daudz, kā nesanāk kāda bēda,” par nelūgto viesu blakus mājai Uliha ielā 12 uztraucas pilsētas iedzīvotāja.

Ja meža iemītnieki tiek pamanīti pilsētas teritorijā, par tiem uzreiz jāziņo pašvaldības policijai.

“Mums ir izstrādāta procedūra, kā rīkoties šajos gadījumos,” stāsta Liepājas Pašvaldības policijas (PP) pārstāvis Kaspars Vārpiņš. “Tas ir atkarīgs no tā, kurā vietā ir pamanīts meža dzīvnieks. Mēs apsekojam teritoriju un, ja tie ir lielāki meža zvēri, tad piesaistām arī veterināru, ja mazāks, tad tiekam galā ar dzīvnieku ķērāju palīdzību,” atklāja K.Vārpiņš.

Latvijas mednieku savienības (LMS) biedrs Gunārs Freimanis sarunā ar liepajniekiem.lv pauda viedokli, ka situācija ar lapsu nav nekāda nejaušība, jo viņas mēdz dzīvot pilsētu teritorijās. “Lapsas apdzīvo cilvēku pamestos nostūrus, ievācas pat pamestās mājās. Viņas rok alas, pārtiek no žurkām, pelēm un arī no cilvēku izmestās barības.

Šajā gadījumā pilsētai jādomā par vides sakopšanu, it īpaši tas attiecas uz graustiem.

Ja, piemēram, blakus kādam bērnudārzam ir pamesta katlu māja, tad drīz lapsas un lapsēni nāks spēlēties ar bērnu mantiņām,” brīdina G.Freimanis.

Tajā pašā laikā LMS biedrs nomierina, ka iedzīvotājiem nav jāuztraucas par savu drošību. “Par slimībām gan nebūtu jābaidās, jo trakumsērga Latvijā jau vairākus gadus nav novērota, bet kašķis vairāk ir bīstams mājdzīvniekiem. Lapsa nav bīstama cilvēkam.”

Šīs nav pirmais, un noteikti arī nav pēdējais gadījums, kad dzīvnieki apmaldās un nonāk pilsētā. Liepājā vairakkārt manīti arī citi meža iemītnieki.

Piemēram, 2017. gadā kāds Karostas iedzīvotājs sastapās ar mežacūku baru, savukārt autovadītāji regulāri saskaras ar ežiem, aļņiem, stirnām un vēl dažiem mežu iemītniekiem, kuri šķērso ceļu pilsētā.

“Liepājnieki var priecāties, ka viņu teritorijā ir eži, jo tie apēd žurkas un peles, kuras uzturas pamestās vietās un atkritumu konteineru tuvumā. Neko sliktu ezis nedara. Viņš dzīvo savā šaurā teritorijā un ļoti slikti pielāgojas videi, līdz ar ko viņu nevajadzētu nekur pārnest, jo tad viņš ies bojā,” brīdina G.Freimanis.

“Par aļņiem ir cits stāsts. Viņu smadzenēs ir ieprogrammēts barības maršruts, pa kuru viņš staigā riņķī. Cilvēki ceļ būves un šosejas, tādējādi rādot šķēršļus šiem dzīvniekiem. Ja alnis ir vecāks un gudrāks, tad viņš var pamēģināt apiet tos šķēršļus un nejauši ieiet pilsētā. Tā nu tas būs, jo cilvēku apdzīvotās teritorijas arvien paplašinās.

Savukārt stirna dzīvo tur, kur cilvēks – izmanto mazdārziņus, viņai garšo tas, ko cilvēks audzē. Lielu postu stirna nenodara, bet daļu no augiem var apēst,” atklāja LMS biedrs.

Nelūgtais viesis Vēcliepājā

Nelūgtais viesis Vecliepājā

Posted by liepajniekiem.lv on Piektdiena, 2020. gada 24. janvāris

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli