Rūdolfs Cinovskis ir viens no tiem cilvēkiem Latvijā, kas, veicot testu uz Covid-19, saņēmis atbildi “pozitīvs”. Puiša ģimene dzīvo Aizputē, bet viņa pašreizējā dzīvesvieta ir Rīgā. Darba dēļ divus mēnešus Rūdolfs pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs, bet uzzinājis, ka Latvija gatavojas ierobežot aviosatiksmi, steidzās atgriezties mājās. To, vai saslimis ASV vai ceļā uz mājām, Rūdolfs var tikai minēt.

Kad radās pirmās aizdomas, ka tevi skāris Covid-19?

Es pat nenojautu, ka esmu slims ar koronavīrusu. Visus simptomus norakstīju uz saaukstēšanos, jo pēc informācijas televīzijā un internetā vienīgais, kas sakrita, bija temperatūra. Pirmās saslimšanas pazīmes parādījās pēc divām dienām, kad jau biju mājās Rīgā. Atbraucot no ASV, man bija nelielas iesnas, tad parādījās temperatūra. Sākumā tikai 37 grādi, bet pēc pāris dienām jau bija 38 un iesnas pastiprinājās. Vēlāk sāka sāpēt plaušu apvidū, bet nebija ne sausa klepus, ne kakla sāpju.

Vai ceļā uz Latviju un šeit saskāries ar kādiem, iespējams, inficētiem cilvēkiem?

Lidoju no Ņujorkas uz Helsinkiem un tad uz Latviju. Ņujorkas un Helsinku lidostā nebija nekāda tieša kontakta ar cilvēkiem, ja neņem vērā tos, kam lidmašīnā sēdēju blakus. Amerikā pirms lidojuma nopirku sejas masku un roku dezinfekcijas līdzekli – drošības nolūkos. Apzinājos, ka maska palīdz tikai inficētajiem neizplatīt slimību tālāk, bet nekad piesardzības nevar būt par daudz, tāpēc lidostās uzturējos maskā, arī rokas bieži dezinficēju. Latvijā dzīvoju kopā ar draudzeni, tāpēc bijām gatavi tam, ka būs 14 dienas jāizolējas mājās.

Vai nojaut, kur un kā inficējies?

Konkrēti nezinu, kur un kad tas notika. Iespējams, biju inficējies jau Amerikā, jo iesnas parādījās mājupceļā, bet tikpat labi varēju inficēties kādā lidostā.

Neticēji, ka tests būs pozitīvs?

Jā, biju ārkārtīgi pārsteigts, jo simptomi man izpaudās ļoti minimāli. Neticēju, ka esmu saslimis, jo viss lasītais par Covid-19 liecināja, ka tai jābūt smagai saslimšanai, kuras man nebija. Jutos tikai nedaudz saaukstējies. Draudzene dzīvoja kopā ar mani visu pašizolēšanās laiku, attiecīgi nedēļu, un viņai nebija un nav nekādu simptomu, viņa jūtas labi.

Kā rīkojies, uzzinot testa rezultātus?

Rezultātus uzzināju ātri – tās pašas dienas vakarā, kad biju veicis testu. Nākamajā dienā sazinājos ar ģimenes ārstu, lai konsultētos par tālāko rīcības plānu. Painformēju tuvākos ģimenes locekļus.

Izolējies savās mājās?

Palikām abi ar draudzeni mūsu mājās, jo abiem bija jāievēro karantīna. Draudzene skaitās tiešā kontaktpersona, tāpēc nebija jēgas man vienam kaut kur pārvākties. Tā kā dzīvojam divatā, tad neapdraudam citus cilvēkus.

Vai draudzene arī taisīja testu?

Nē. Tā kā viņa ir tiešā kontaktpersona, infektoloģijas centra darbiniece teica, ka nav jēgas taisīt testu, kamēr nav parādījušies simptomi.

Cik dienas pavadīji karantīnā?

Pašizolācijā pavadījām pirmo nedēļu, pirms veicu testu. Kad tā rezultāti izrādījās pozitīvi, sākām ievērot karantīnu. Šobrīd karantīnā esam jau otro nedēļu.

Kā ārstējies?

Tā kā Covid-19 gadījumā var ārstēt tikai simptomus, izmantoju zāles pret iesnām un, kad bija paaugstināta temperatūra, iedzēru zāles arī pret to. Man tiešām ir ļoti viegli simptomi, tāpēc iztieku ar imunitāti stiprinošiem vitamīniem, daudz ēdu dārzeņus un augļus. Ar zālēm nekad neesmu aizrāvies, priekšroku dodu dabīgām metodēm, piemēram, ķiplokiem ar medu. Šobrīd viss ir ļoti veiksmīgi nostabilizējies, bet, ja situācija būtu pasliktinājusies, noteikti vērstos pie ārstiem vai meklētu palīdzību.

Vai tuvinieki iesaistījās, piemēram, ar pārtikas piegādi?

Jā, karantīnas laikā mēs uz veikalu neejam. Tā kā dzīvojam Rīgā, bet mana ģimene ir Aizputē, tad lielākais atbalsts šobrīd ir draudzenes ģimene, kas atved nepieciešamos pārtikas produktus, sadzīves preces un atstāj pie dzīvokļa durvīm. Kad biju uzzinājis testa rezultātus, tādā veidā saņēmu arī nepieciešamās zāles.

Kā pavadāt laiku izolācijā un karantīnā?

Pievērsāmies puzlēm un galda spēlēm. Karantīnas sākumā mēģināju nostabilizēt veselību. Šobrīd, kad jūtos labāk, esmu atsācis darboties pie nepabeigtajiem mājas projektiem. Protams, dienas rutīnā ir regulāra mājas tīrīšana ar visu virsmu dezinficēšanu.

Kas ir grūtākais šajā situācijā?

Pašlaik visgrūtākais ir apziņa, ka nedrīkst iet ārā. Smagi aptvert arī to, ka pēc karantīnas ikdiena tāpat nebūs tāda kā iepriekš, jo nevarēsim satikt draugus un ģimeni. Grūti aptvert arī to, ka man patiešām ir tas bēdīgi slavenais vīruss, kas “uzlicis uz pauzes” visu pasauli. Tu nekad nedomā, ka kaut kas tāds patiešām var notikt arī ar tevi. Covid-19 nopietno ietekmi sapratu, vēl atrodoties Amerikā. Sākotnējais plāns bija tāds, ka man tur jāpaliek vēl nedēļu, bet, kad Latvijā informēja par robežu slēgšanu, steidzos pēc iespējas ātrāk tikt uz mājām. Ierodoties Latvijā, zināju, ka būs jāievēro pašizolācija, un ļoti nopietni to arī ievēroju. Visiem iesaku būt ļoti, ļoti piesardzīgiem, domāt ne tikai par sevi, bet arī par apkārtējiem. Mani vīruss skāra viegli, bet, ja es neievērotu pašizolāciju pēc atbraukšanas, iespējams, būtu aplipinājis kādu, kuram jau ir veselības problēmas, un apdraudētu tā cilvēka dzīvību.