Nepilsoņu jautājums jau kopš valsts neatkarības atgūšanas laika tiek viļāts kā karsts kartupelis. Brīžiem tā temperatūra kļūst mērenāka, tad politiķi, kad viņiem tas ir izdevīgi, to atkal uzkarsē, piemēram, pieprasot nepilsoņiem piešķirt Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiesības. Tikmēr ik gadu aptuveni tūkstotis cilvēku Latvijā naturalizācijas kārtībā iegūst Latvijas pilsoņa pasi.

Liepājnieks, radošs cilvēks Sergejs Savčuks ir Latvijas pilsonis jau vairāk nekā desmit gadu. Tā bijusi apzināta izvēle. “Es visu mūžu dzīvoju šeit. Netaisos nekur braukt prom. Esmu pieradis te dzīvot, man nevajag Krieviju, nevajag nekādas citas valstis.”

Sergejs šurp atvests maziņš. “Te es mācījos, strādāju, tagad saņemu pensiju. Te es nomiršu. Nu, kā es varētu kā ārzemnieks te dzīvot? Kāpēc man to vajag?” Viņa meita, Latvijas pilsone, dzīvo Rīgā, latviešu ģimenē, bērni iet latviešu skolā. Valodu iemācījusies, neviena nespiesta, kaut gan ģimenē var viegli sarunāties arī krieviski. Uz jautājumu, vai tagad, kopš ir pilsonis, viņš sevi vairāk sajūt parā Latvijas sabiedrības daļu, liepājnieks atbild nešauboties: “Jā, protams. Jā!”

Liepājā gadā uzticību Latvijai zvēr nedaudz vairāk par 80 jauniem pilsoņiem. “Mērena interese par pilsonības iegūšanu ir visu laiku. Naturalizācijas eksāmeni mums notiek katru nedēļu,”  pastāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane.

Vislielākais šķērslis eksāmenos ir valsts valodas zināšanas:  klausīšanās, rakstīšana un runāšana – skaidro PMLP Eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja Aija Stanke: “Visgrūtāk ir vecāka gadagājuma cilvēkiem. Neesam tādu statistiku apkopojuši, tomēr jaunajiem cilvēkiem tas rezultāts noteikti ir stipri augstāks. Jaunie lielākoties valodu zina labi. Viņu valodas zināšanas pārsniedz to līmeni, kas nepieciešams naturalizācijas eksāmena nokārtošanai.”

Lai gan naturalizācijas procesā nav jānorāda iemesli, kāpēc cilvēks vēlas kļūt par Latvijas pilsoni, sarunā ar PMLP pārstāvjiem dažs reizēm par tiem pastāsta. Kāds, piemēram, saka: man ģimenē ir pilsoņi, bet es vienīgais nepilsonis. Bet ir arī bijis tā, ka cilvēks savu vēlmi pamato ļoti nopietni, sakot, ka vēlas nomirt kā Latvijas pilsonis! Un šāds arguments esot dzirdēts ne vienreiz vien.

Pēdējo gadu laikā pilsonība atteikta diviem liepājniekiem – pastāsta V. Vilmane. Viens pilsonības pretendents laika posmā no svinīgā solījuma došanas līdz lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā paguvis pastrādāt noziedzīgu nodarījumu un saņemt sodu, bet otrs nebija zinājis, ka sodāmība viņam vēl nav dzēsta.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.maija numurā.

#kvards-20160512-04#