Līgumsods nav pārskatāms tikai tāpēc, ka bezbiļetnieks bijis pilsētas viesis, norāda aģentūrā “Liepājas sabiedriskais transports” (LST).

J. Prokopenkova mazmeitas ir 9–11 gadus vecas un jūsmojot par transportu, kāda Jelgavā nav, tieši tāpēc gribējuši izbraukt ar Liepājas tramvaju, viņš stāsta.

Nopirkuši 10 talonu komplektu un pēc iekāpšanas vagonā pielikuši talonus pie reģistratora, kas izskatījies līdzīgs Rīgas sabiedriskā transporta reģistratoriem.

Uzskatījuši, ka brauciens reģistrēts.

Pēc viņu teiktā, ne tramvaja vadītājs, ne citi pasažieri nav brīdinājuši, ka tiek darīts kaut kas aplams.

Kad nobraukuši vienu pieturu, pienācis kontrolieris un paziņojis, ka ģimene brauc bez biļetes.

Mēģinājuši skaidrot, ka bijuši pārliecināti par biļešu reģistrāciju, bet paskaidrojumi un stāsts, ka viņi ir atbraucēji un visas nianses nepārzina, neesot ņemts vērā.

“Pēc rupjiem draudiem izsaukt policiju un bērnu izsēdināšanas mēģinājumiem samaksājām sodu 10 eiro lielumā,”

raksta J. Prokopenkovs.

Pa to laiku arī pabraukuši garām savai pieturai.

Viņš ir sašutis par to, ka decembrī izsēdina bērnus no transporta, turklāt pašas biļetes taču viņiem bijušas iegādātas.

Portāls lūdza LST paskaidrot situāciju, vai bijusi kontroliera rupja attieksme pret pasažieriem un vai šai gadījumā nebija iespējams vienkārši izskaidrot atbraucējiem, kur kompostrēt viņu nopirktos braukšanas talonus.

LST ik pa laikam saņemot iesniegumus no pasažieriem par līgumsodu piemērošanu, kontrolieru attieksmi, situācijām un gadījumiem, plaši aprakstot iemeslus, kāpēc braukuši bez biļetes, pauž direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Aģentūra saņēmusi no kādas personas līdzīgu iesniegumu, par kādu jautāja portāls, uz ko ir sagatavota arī atbilde.

“Aģentūra nav tiesīga trešajām pusēm sniegt atbildes par individuālu personu situācijām un notikumiem,” viņš skaidro.

Pēdējā laikā neesot fiksēts neviens gadījums, kad transporta kontrolieris būtu nekorekti attiecies pret pasažieri.

“Transporta kontrolieri kopš e-biļetes sistēmas ieviešanas ir arī pārtapuši par e-biļetes sistēmas informatoriem, tai pašā laikā turpinot arī pārbaudīt biļetes,” norāda T. Malkevičs.

Viņš atzīst, ka šis gadījums ir atšķirīgs, jo iesaistīts cilvēks, kas nav Liepājas iedzīvotājs, taču

“uz visiem pasažieriem attiecas vienādi noteikumi, un tas noteikti nedrīkst būt iemesls, kāpēc līgumsods būtu piemērojams vai pārskatāms”.

LST direktora vietnieks norāda, ka sabiedriskā transporta lietošanas noteikumi ir izvietoti salonā, pie transportlīdzekļa vadītāja ir informācija, kā iegādāties biļetes, tāpat informācija par biļešu sistēmu ir pieejama pieturvietās.

Tramvaja salonā pamīšus izvietoti gan ierastie papīra biļešu kompostieri, gan jaunie e-biļešu lasītāji, un iekārtas konceptuāli neatšķiras no jebkurām citām, kādas atrodas sabiedriskā transporta salonos citās pilsētās.

“Noteikti par to, kā lietot biļetes, ir iespējams pavaicāt transportlīdzekļa vadītājam, gan nepieciešamības gadījumā arī citiem pasažieriem. Informācijas vienmēr var būt vairāk, bet nevaram piekrist apgalvojumam, ka tā nav pieejama un ka tas var būt iemesls braukšanai bez derīgas biļetes,” uzsver T. Malkevičs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.