Piektdiena, 12. aprīlis Jūlijs, Ainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nirsa, Čukvudis, Didars, Briedis un Olīve. Kā ar retajiem vārdiem sadzīvo to īpašnieki?

Vai jūs savam bērnam dotu vārdu Artemīda, Neve, Talla, Vlasta, Lavi, Miesassargs, Ville, Kairo, Vētra, Ziema, Bronza, Pērkons, Lācis u.c.? Tā ir tikai daļa no neparastajiem vārdiem, kurus aizvadītajā gadā Latvijā vecāki izvēlējušies jaundzimušajiem. Kā ar retajiem, jaundarinātajiem, nedzirdētajiem personvārdiem mūspusē?

Nirsa, Čukvudis, Didars, Briedis un Olīve. Kā ar retajiem vārdiem sadzīvo to īpašnieki?
Foto: Adele Morris on Unsplash
16.02.2024 05:00

Agrita Maniņa, Daiga Lutere

"Kurzemes Vārds"

Vārds atnāk pirms bērna

Kad liepājniecei Montai Kraftai lūdzām sarunāt interviju ar viņas 12 gadus veco dēlu Briedi, mammas atbilde pārsteidza. “Mums ir arī Olīve un Anguss,” viņa nosauca savus mazbērnus.

Mazmeita vienos gados ar Briedi, bet Angusam ir 10. Kā nākuši šie neparastie vārdi? Monta atbild: “Kad gaidījām Briedi, nevarējām izdomāt viņam vārdu. Vīrs to noteikti gribēja latvisku, jo vecākajiem dēliem nav latviski. Izskatījām dažādus variantus, beigās palikām pie diviem vārdiem – Turaids un Atvars.”

Kamēr bērniņš vēl bija mammas vēderā, viņu dēvējuši par Mirdzošo Briedi, jo pie viena vārda vecāki vēl nebija nonākuši. Paļāvās, ka tas atnāks pēc piedzimšanas.

Kad draugi jautāja, kā puiku sauks, teica, ka būs Mirdzošais Briedis, taču pēc piedzimšanas reģistrēja Turaidu Atvaru.

Tomēr visi vienalga turpināja dēlu saukt par Briedi.

Paaudzies viņš sāka apzināties, ka ir Briedis, tāpēc, kad kāds nosauca par Turaidu, nesaprata, par ko runā. Pirmsskolas iestādē neatsaucās, it kā nezinātu savu vārdu.

“Mēs sapratām, ka līdz mācību sākšanai skolā šis jautājums jāsakārto, taču izrādījās, ka pārreģistrēt nemaz nav tik vienkārši,” atceras Monta.

“Tas bija divpakāpju process – Atvars bija jānoņem kā nelietots vārds, bet Briedis nāca klāt kā konfesijas vārds, lai gan kristīts viņš nav. Tagad ir Turaids Briedis, bet visi vienalga sauc par Briedi.”

Pats Briedis stāsta, ka Latvijā parasti pārjautā, vai vārds tiešām ir tāds, kādu nosaucis.

“Man patīk savs vārds, bet ārzemēs to diezgan grūti izrunāt, tāpēc saku, ka mani sauc Turaids. Esmu Latvijā vienīgais Briedis, tas pats ar Olīvi.”

Arī Olīvei vārdu iedeva, kad vēl nebija dzimusi. Viņas mamma aizgāja uz pirmo sonogrammu un jautāja, cik liels mazulis ir. Daktere atbildējusi: “Nu, kā tāda olīvīte.” Tā mazulīti sāka saukt par Olīvi.

“Man diezgan patīk mans vārds, bet bieži cilvēki to nesaprot, pārjautā, vai Olīvija, varbūt – Odrija. Ārzemēs esmu sākusi teikt, ka mani sauc Helēna, jo tas ir otrs vārds, ko izrunāt vieglāk,” tāda ir meitenes pieredze.

Savukārt viņas brālis Anguss pie vārda tika, pateicoties grupas AC/DC soloģitāristam Angusam Jangam, kas patika vecākiem.

“Man praktiski katru reiz pārjautā vārdu, kad to pasaku. Domā, ka mani sauc, piemēram, par Andri,” tāda ir Angusa pieredze. Atšķirīgais vārds viņam patīk, jo ar tādu Latvijā vienīgais.

“Man ir savas konfektes”

Grobiņas vidusskolas absolventes Namedas Kārkliņas vecākiem bijuši divi varianti, kā saukt meitu, – Līga vai Nameda. Palika pie Namedas, jo tētim vārds Līga ļoti nepaticis.

Nameda stāsta: “Mana mamma teica: tev ir rets vārds, kas izcelsies!

Un man, autobusā noklausoties svešas sarunas, nebūs jāzīlē, vai runa ir par mana bērna savārītām ziepēm vai cita.”

Viņa atzīst, ka gan ne vienmēr bijusi sajūsmā par savu vārdu. Kad viņa mācījās pamatskolā, topa vārdi meitenēm bijuši Elīna, Liene, Evija… Klasē varēja būt pa divām Elīnām un trīs Edgariem, un mazajās klasēs jau šķita forši, ka ir vēl viena tādā vārdā kā tu, Nameda atceras.

Viņa tad gribēja būt Jana, kaut nevienu Janu nepazina.

Kļūstot vecākai, par to vairs nedomāja un palēnām sāka izprast, ko mamma 12 gadu vecajai meitai teica par vārdu, kas izcelsies. “Bija jāpienāk 30, lai saprastu, ko tas īsti nozīmē,” Nameda ir atklāta.

“Ar gadiem esmu secinājusi, ka vai nu cilvēks atceras manu vārdu uzreiz un uz palikšanu, vai neatceras nekad, kaut desmitreiz tiekoties.

Neņemu ļaunā.”

Sievietei teikts, ka personvārds Nameda Lietuvā esot tas pats Nomeda, tāpēc pasmaida: “Man ir savas konfektes.” Tik tiešām tāda šķirne ir! Namedai tās šķiet tik garšīgas, ka sit pušu mūsu “Serenādi”.

“Gan skolā, gan ārpus tās bieži nācies dzirdēt, ka man interesants vārds, arī jautājumu, vai es svinu vārda dienu un kurā datumā, jo “visiem jocīgajiem vārdiem taču tā maijā”.

“Man paveicies, jo mans vārds ierakstīts kalendārā 24. aprīlī kopā ar Visvaldi, kam nupat pievienojies Ritvaldis,” sieviete stāstīja. 

Pati ir atšķirīga un pamanāma kā viņas vārds. Dažādās izpausmēs brīva bijusi jau kopš pamatskolas gadiem.

“Koši sarkani mati man joprojām, arī 31 gada vecumā. Skolas laikā paspēju gan dzeju rakstīt, gan mātei pāris sirmu matu uztaisīt, gan ļoti agri viņu padarīt par vecmāmiņu,” Nameda pasmejas, ka nekas nav mainījies kopš pusaudzes gadiem, bet dzejošanai gan metusi mieru. 

Vecāku dāvana bērnam

Tā arī notiek, ka vairumā gadījumu vecāki ir tie, kas savam pasaulē nākušajam mazulim sagādā ne tikai gultiņu, pamperus un citu nepieciešamo, bet dod arī vārdu, kas paredzēts visam mūžam un ir kā daļa no cilvēka identitātes.

Vai arī liepājnieki un tie, kuri savu jaundzimušo atvasi reģistrē Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā, izvēlas savdabīgus, retus un nelabskanīgus vārdus?

Nodaļas vadītājas vietniece Dagmāra Bezļepkina reģistrē jaundzimušos un uzklausa vecāku izvēlētos vārdus.

D. Bezļepkina ar gandarījumu atzina, ka tie ir reti gadījumi, kad vecāki grib, lai atvasei dzimšanas apliecībā ieraksta nelabskanīgu vārdu. Esot pat grūti atcerēties tādu gadījumu nesenā pagātnē.

Vadītājas vietniece smaidot piebilda: “Laikam jau

vējš liepājnieku prātus iegrozījis pareizi, ka nerodas vēlēšanās dēlu vai meitu nosaukt kādā pārlieku ekstravagantā, grūti izrunājamā, pārprotamā un ar dažādām nozīmēm apveltītā personvārdā.”

Par to esot prieks, jo vārda izvēle jāuztver ar lielu atbildību. Pieslēdzot prātu, ne tikai emocijas.

Vēl ieteikums atcerēties, ka vārds tiek dots mazulim, kas izaugs un kļūs par pieaugušu cilvēku, nevis vecāku kaut kādu personīgu ambīciju un radošu izpausmju apmierināšanai.

Tētim un mammai jāpadomā vairāki soļi uz priekšu, lai bērnam vārds neradītu problēmas ne skolā un starp vienaudžiem, ne vēlāk pieauguša cilvēka dzīvē.

Kā pierāda ikdiena, jo vārds vienkāršāks, jo labāk. Kaut vai tāpēc, ka tā nēsātājam ik pa brīdim nav jāskaidro citiem sava personvārda pareizrakstība (viens vai divi n, viens vai divi t utt.) vai kāpēc tas tik ļoti īpatnējs.

Lūk, kādi retāk sastopami personvārdi pērn un aizpērn reģistrēti Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā: Noa, Arabella, Vētra, Augustīne, Talija, Maria, Mille, Afa, Alide, Ailands, Reivens, Lisanna, Luna, Maris, Bruts, Fils, Ezra, Nodars, Nātanaēls, Harisma, Elisabeta, Semuela, Abdurrahmans, Džans, Kuimiņs, Vīkints, Pērle, Karalina u.c.

Kā izrunāsiet?

D. Bezļepkina atklāj, ka ir, protams, gadījumi, kad vecāka vai abu vecāku izvēlētais vārds nav labskanīgs: “Tad pajautāju, kā tas tiks izrunāts. Kā tiks locīts? Dažreiz grūti komunicēt, jo vecāks iespītējas, dusmojas, sak, būs tā, kā es gribu, un viss.

Neparasta vārda izvēle nereti saistīta ar to, ka pašam vecākam arī tāds ir.

Daudziem bērniem divi vārdi doti tikai tāpēc, ka mamma un tētis nav spējuši vienoties par vienu. Mammai patīk viens, tētim cits, un tad nu viņi nolemj, ka dzimšanas apliecībā rakstīs divus.”

Tikai interesanti, vai bērnu ikdienā mamma sauks pašas izvēlētajā vārdā, bet tētis atkal savā?

Bijis gadījums, kad reģistrēt jaundzimušo atnāca tēvs un ielika paša izdomātu personvārdu. Kad bērna vārdu uzzināja māte, viņas nostāja bija kategoriska. Vīrietis netika ielaists dzīvoklī, kamēr mazajam nebija reģistrēts sievietes izvēlētais personvārds.

Runājot par vārda došanas tendencēm, vērojams, ka aizvien biežāk latvisko vietā vecāki izvēlas angliskos. Piemēram, Braiens, Hārvijs, Kristens, Liams, Railijs, Claire, Dženifera, Greisa, Kellija, Mišela u.c.

Turpinās vārdu došana, tos izvēloties tādus pašus kā seriāla vai izlasītas grāmatas varonim vai pasaulē populārai personai: Dominiks, Rafaels, Felicita, Keita, Odrija, Patrīcija, Skārleta, Melānija u.c.

Vēl nianse, ka starptautiski populārus, angliskus vārdus biežāk izvēlas latvieši. Slāvu tautības vecāki vairāk turas pie saviem tradicionālajiem vārdiem: Artjoms, Georgs, Ļevs, Maksims, Nikolajs, Aleksandra, Elizaveta, Jekaterina, Ksenija, Ludmila, Poļina u.c.

Likumdošana paredz gadījumus, kad persona var mainīt savu vārdu vai uzvārdu.

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas pieredze, ka no visiem maiņas gadījumiem, kas notiek viena gada laikā, vairums ir uzvārdu maiņas. No, piemēram, 60 gadījumiem 10 personas grib mainīt vārdu, bet 50 uzvārdu.

Neapdomā, kā locīs

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Ungere pirms novadu apvienošanas bija Aizputes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Gandrīz sešu gadu darba pieredze viņai vairāk saistās ar Aizputi un apkārtējiem pagastiem.

Reģistrēt ļoti dīvainus vārdus nav gadījies, tādus arī vecāki neliekot, lai gan tendence tagad tāda, ka vairāk liek ārzemnieciskus un vecus vārdus. Dārta, Emīlija, Anna, ko neizvēlējās, kad populāra bija Ilze, Dace, Ineta.

Pēdējos gados Aizputē reģistrēta Vanesa, Kerija, Rafaels, Emanuels, Mūna, Emets, Noa.

Par līdzīgiem vārdiem, kuri beidzas gan ar vienu s, gan diviem, K. Ungere pārjautājusi, vai tiešām vecāki grib vienu s. Jā, gribot, lai ir Ingus, nevis Inguss vai Elvis, nevis Elviss.

Pēc laika, sapratuši, ka vārds ar diviem s locījumos skan pierastāk un tīkamāk, ierodas Dzimtsarakstu nodaļā, lai labo. Tādas iespējas ir.

“Bijuši gadījumi, ka mamma pirms nākšanas bērnu reģistrēt man piezvana:

“Iesakiet bērnam to vārdu, kurš man patīk, nevis tētim.”

Bijis, ka katrs grib likt savu vārdu un vēl jāvienojas.”

K. Ungere iesaka mazuļa vārdu izdomāt iepriekš, pirms nākšanas uz nodaļu, jo tad vecākiem nebūs lieku uztraukumu.

Kāpēc vecāki bērniem dod neparastus vārdus

Kristīne Maka, klīniskā psiholoģe

Vēsturiski vārdus izvēlējās, balstoties uz kādām īpašībām, jo vecāki gribēja pasvītrot bērna individualitāti. Varbūt skatījās reliģisko aspektu, bet visvairāk jau tautas tradīcijas. Piemēram, indiāņi bērnu nosauca par Lāci vai Vilku ar nodomu dot viņam spēku, resursus.

Ietekmē arī lieli notikumi. Piemēram, pēc kara meiteni var nosaukt par Uzvaru. Ja šogad meitenītei iedots Bronzas vārds, tad skaidrs, ka tas par godu Latvijas hokeja komandas bronzas medaļām. Līdz ar to vecāki vārdam piešķir tā saucamo uzvaras garšu un projicē vēlamās īpašības.

Tas jau tā ir no seniem laikiem, ka ar vārdu var kaut ko izcelt, piešķirt, uzdāvināt.

Vecāki dod bērniem reliģiskus stipro vai svēto vārdus, domādami, ka tie dos aizsardzību. Citās dzimtās izvēlas vectētiņa vai vecmāmiņas vārdu, tādā veidā godinot cilvēku, arī turpinot tradīciju.

Ar vārdu mēs jaundzimušajam kaut ko novēlam. Ja pazinām labu, stipru Jāni un tādu vārdu dodam bērnam, mēs viņā it kā ieliekam tās pašas īpašības, kādas pieaugušajā, krietnajā vīrietī.

Ja vārds ceļo dzimtā no paaudzes paaudzē, sabiedrība izveido tā psiholoģisko tēlu. Iedomājas, ka Jānis noteikti būs tāds, Juris – tāds, Anna – tāda, bet Marija – tāda.

Varbūt reizēm cilvēks bērnam ieliek no citas tautas paņemtu vārdu, kura nozīmi nezina, taču paticis tā skanējums.

Daudzas kultūras ir sajaukušās, un, ja latviešiem vārds nozīmē ko pieklājīgu, citā tautā tas var būt nepieklājīgs vārds, un otrādi.

Citas tautas stiprais vārds mums varbūt šķitīs rupjš. Ja bērnam tādu ieliks, protams, ka viņš mūsu kultūrā būs pakļauts izsmiešanai.

Gadu gadiem izsmiešana notiek pat neatkarīgi no tā, kāds vārds dots. Izsenis skandēts: Jānis-bānis, Anna-panna un vēl citi salikumi. Bērni to uztver dažādi.

Ja kāds par sevi ir pārliecināts, ar stipru un stabilu nervu sistēmu, viņam ir atbalsts no vecākiem un apzinās sava vārda nozīmīgumu, tad varēs stāvēt pāri sabiedrības pretestībai uz neparastā nepieņemšanu.

Tas ir normāli, ka cilvēkam uz visu neparasto sākotnēji ir kāda reakcija. Bet citam bērns, kuram varbūt nebūs šādas pārliecības par sevi un kurš neredzēs vērtību savā vārdā, sabiedrības negatīvās izpausmes var kļūt par problēmu. Tās dēļ viņš var ciest.

Neparastākus vārdus bērniem bieži vien izvēlas tādi cilvēki, kas savā dzīvē jau ir daudz izdarījuši un kaut ko sasnieguši. Viņi emocionāli stabili un var stāvēt ārpus kolektīvajiem rāmjiem. Ir iekšēji brīvi, savā individualitātē psiholoģiski stipri.

Šie vecāki ar vārdu iedod bērniem apziņu, ka viņi drīkst būt unikāli un ka tādiem būt ir jauki.

Vecāki balstās uz bērnu kā personību un ka katra personība ir vērtība. Tas, protams, nenozīmē, ka mammas un tēti, kuri bērnu nosauks par Jāni vai Annu, tādi nav.

Brīžiem bērnus nosauc vārdos, kurus mums grūti iekļaut ikdienā. Ieliek Luciferu, Kovidu, Miesassargu, Gonoreju un citus līdzīgus.

Šajā gadījumā vairs nav runa par bērna individualitāti kā vērtību, bet vairāk ir patoloģiska vecāku vēlme atšķirties. Nevaru apgalvot, bet varētu būt, ka viņi nespēj iekļauties sabiedrībā, protestē pret to, nevar atrast savu vietu.

Dodot dīvainu vārdu bērnam, pieaugušie it kā met izaicinājumu normai, nedomādami par bērna labsajūtu sabiedrībā. Viņiem vārds kļūst par pašizpausmes veidu – ar to turpina revolucionāro spēli ar sabiedrību.

Nav jau teikts, ka tā nedrīkst darīt. Vecāki izvēlas, ka viņu ģimenes vērtība ir stāvēt pret, un tad bērns kļūst par vienu no viņējiem. Bet vai viņš vēlāk būs laimīgs, priecīgs un varēs iekļauties sabiedrībā? Vai vecāki ar vārdu būs palīdzējuši vai nodarījuši kaitējumu, atņēmuši iespējas un sagādājuši liekus šķēršļus?

To pārvarēšana prasīs lielu spēku. Ja vecākiem bērns ir tikai līdzeklis viņu pašizpausmei, tas ir egoistiski.

Interesanti

Neliels ieskats retajos Latvijā bērniem dotajos personvārdos

Adgars, Afrodīte, Aglikerija, Aģis, Airīte, Alereins, Alimpiada, Alsis, Amarilla, Aniceta, Anlīze, Aralds, Ārīte, Arma, Ata, Atstars, Aviva, Baldūrs, Beneventa, Beruta, Biminita, Bitīte, Bonaventūra, Borbola, Brīvīte, Brunons, Cerība, Cildonis, Ceronis, Dacija, Dadzis, Dairita, Danna, Dato, Dedze, Dida, Dome, Domicelija, Domna, Drošvaris, Dūda, Dzeja, Dzestra, Eba, Edilberts, Edla, Ega, Egīns, Eglis, Ego, Elvi, Emerenciana, Emme, Ēra, Ermionija, Ero, Feona, Filgita, Florijs, Fortunata, Gaismone, Generoza, Godvars, Grita, Guntiņa, Hanelita, Hannelore, Hella, Hilija, Honorads, Ideja, Īģe, Ildefons, Illo, Iluminata, Imārs, Indīra, Ingolfs, Ino, Isma, Itārs, Jadze, Jella, Jesija, Jūnija, Jūnijs, Jūris, Jūtvaldis, Kaliksts, Kamene, Ktatra, Kilikeja, Kristo, Laimīte, Laimrita, Laimzieds, Latvis, Lili, Lipija, Līrija, Maida, Maima, Matis, Mazalda, Meikulis, Miernesis, Minadora, Nana, Nāra, Narcise, Naula, Nida, Nimmija, Noldis, Olārs, Olis, Olīva, Oniksa, Paija, Pius, Plūdonis, Potencija, Rana, Randolfs, Rasita, Remberts, Rieta, Riho, Rogate, Sandrīte, Sārtīte, Saulīte, Saulvija, Sholastika, Silvars, Sirdsvaldis, Smailis, Taila, Taunis, Ulda, Undalgs, Ūnika, Uno, Valdeko, Valdonis, Varaidotis, Vello, Vēna, Vidars, Vīna, Viorika, Vītols, Zanga, Zelta, Zezostris, Ziedonija, Zola, Žene.

Avots: grāmata ”Vārdadienu kalendārs”, 1999. gads

Uzziņai

– “Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma” 5. pants nosaka, ka Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā, un personvārdi jāieraksta saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. 

– Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus, līdz ar to nav iespējams reģistrēt bērnu, piemēram, ar vārdu Rye.

Ja vecāki vēlas savam bērnam dot šādu vārdu, tas latviešu valodā atveidojams kā Rajs, ja tajā sauc zēnu, vai Raja, ja tajā sauc meiteni.

– Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi.

Pirmais, personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes.

Otrais, citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

– Personvārdi jāraksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem.

Avots: lvportals.lv

Es domāju tā: Kā tikāt pie sava vārda?

Iveta Tīruma – strādā:

– Es ģimenē biju ceturtais, jaunākais bērns. Mamma man bija izdomājusi vārdu, bet notika balsošana, kurā piedalījās arī vecākie bērni. Bija trīs varianti, un uzvarēja vārds, kas nebija mammas izvēle. Man visu laiku ir sajūta, ka es tomēr gribētu sev to vārdu, kuru bija izvēlējusies mamma, – Ramona. Tas man patīk daudz labāk.

Sarmīte Putāne – bezdarbniece:

– Mamma pazina vienu sievieti, kura bija ierēdne un ļoti laipna. Tāpēc mani nosauca viņas vārdā par Sarmīti. Jūtos labi un nu jau zinu vairākas Sarmītes. Man pašai ir pieci bērni, un vārdu došana viņiem nebija viegla. Man gribējās vienu, vīram otru vārdu. Tāpēc pirmajam iedevām divus. Tad jau visiem pārējiem arī bija jāliek divi. Citādi nesapratīs, kāpēc pēkšņi tikai viens vārds. 

Anastasija Afanasjeva – strādā:

– Vārdu izvēlējās mammas omamma. Mamma bija izdomājusi vārdu Valērija, bet pēc atgriešanās no slimnīcas mammai piezvanīja omamma un jautāja: ”Kā jūtas Anastasija?” Mamma omīti mīlēja un piekrita viņai. Kad piedzima mana meita, viņai vārdu domājām trijatā: es, vīrs un mana mamma. Visi trīs bez strīdiem izdomājām, ka mazajai vārds būs Arina. Citus variantus nemeklējām.

Andrejs Jevsikovs – bezdarbnieks:

– Tētis gribēja citu, bet mamma palika pie sava un nosauca mani par Andreju. Patīk šis vārds. Populārs, stiprs, un daudzus tā sauc. Kad man piedzima meita, gribēju dot viņai vārdu Anna, bet sieva bija kategoriski pret un palika Jevgēņija.

Mārcis Bendiks – dzīvo Liepājā:

– Vecākiem bija vārdu saraksts, no kura izvēlēties manējo. Divi vecākie brāļi jau bija priekšā. Beigās palika pie vārda, kuru izvēlējās mamma. Visu mūžu es ar savu vārdu esmu juties brīnišķīgi. Kad dzima mani bērni, tika ņemti vērā dažādi aspekti, bet visiem saistība ar ziediem: Ieva, Rūta un Miķelis. Ir tādas puķes miķelītes!

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz