Latvijā darbojas tādi likumi, kuri bez liekas ažiotāžas būtiski ietekmē cilvēku sociālo drošību. Par to pārliecinājās liepājnieks Zigmunds Saulītis. Viņš cerēja janvārī tikt pie droša sociālā pamata – pensijas, taču viņam tagad likts pagaidīt vēl piecus gadus.

Zigmunds dzimis 1958. gada 15. jūlijā. Protams, pēc gadu skaita viņš nemaz nav sirmgalvis. Taču viņa darba stāžā ietilpst “Liepājas metalurga” velmētavā pavadītie 20 gadi. Tas skaitās kaitīgs darbs, tādēļ viņam pēc likuma pienācās priekšlaicīga pensionēšanās no 53,5 gadu vecuma. Zigmunds patiešām arī bija cerējis, ka sāks saņemt pensiju, jo šajos grūtajos laikos tas būtu labs materiālais atspaids.

Šā gada 15. janvārī viņam vajadzēja saņemt pirmo pensiju. “Tā vajadzēja notikt pēc pagājušā gada likumiem. Taču decembrī, kad gribēju iesniegt nepieciešamos dokumentus, man tos nemaz neņēma pretī. Jo būšot kaut kādi jauni likuma grozījumi. Kad aizgāju šogad, man pateica, ka tagad līdz pensijai man ir vēl pieci gadi.

“Diemžēl ar šo cilvēku patiešām ir izveidojusies bēdu ieleja,” atzīst Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas Reģionālās nodaļas Kontaktu centra vadītāja Liene Zīverte. Viņa skaidro, ka pēc visiem kritērijiem Z. Saulītim patiešām šā gada janvārī jau pienācās pensija. Diemžēl likumdevēji lēmuši, ka ar šā gada 1. janvāri šis 46. punkts no likuma ir svītrots. Tātad Z. Saulītis un viņa vienaudži, kuri arī strādājuši smagos darbos, pensiju savā kontā tagad varēs ieraudzīt ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. 

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 1. februāra numurā.

#kvards-20120201-08#