No Nicas kapsētas – uz Liepājas muzeju
Valstsvīra, Latvijas dibinātāja liepājnieka Miķeļa Valtera tuvinieki piektdien, 23. oktobrī, dāvināja Liepājas muzejam M. Valtera kapavietas plāksni, kas iepriekš sedza viņa atdusas vietu trimdas zemē Francijā, Nicā.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Kādu laiku plāksne būs apskates objekts muzeja ekspozīcijā par Latvijas Pagaidu valdību Liepājā 1919. gadā jeb tā sauktā Liepājas – Latvijas galvaspilsētas laika ekspozīcijā, bet pēc tam dāvājums ieguls muzeja krājumos un tiks eksponēts atsevišķos gadījumos, sacīja muzeja direktore Dace Kārkla.
Jau vēstīts, septembrī M. Valtera pīšļi ļoti svinīgi pārapbedīti Rīgā, Meža kapos, šim notikumam par godu Valsts prezidenta pilī bija sarīkota M. Valtera piemiņas godināšanas ceremonija ar citu valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos. Pārapbedīšanu organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar M. Valtera tuviniekiem.
Arī dāvinājuma saņemšana bija rīkota svinīgi, tā notika Liepājas muzeja dārzā. Par M. Valtera nozīmi Latvijas vēsturē runāja D. Kārkla, pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis, Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktors Gints Jēgermanis un vēsturnieks Toms Ķikuts.
G. Jēgermanis M. Valtera personību un dzīvi raksturoja, kā pats teica, “ar pieciem virsrakstiem”: valsts griba, līderis, saplosītā tauta, nozagtā vēsture, mantojums. Viņš atgādināja, ka M. Valters bijis viens no retajiem, nedaudzajiem latviešiem, kurš jau 20. gadsimta sākumā sapratis, ka latviešiem ir nepieciešama sava valsts.
M. Valters arī spējis atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, viņa līdera loma izpaudusies valsts dibināšanas priekšvakarā, kad tieši viņš spējis panākt latviešu atšķirīgo politisko spārnu pārstāvju vienošanos, lai tiktu nodibināta Latvija 1918. gada 18. novembrī. Padomju un nacistu okupāciju gados M. Valters pārstāvēja saplosītās tautas daļu, bija trimdinieks lielu daļu savas dzīves, un dzimtenē, kurai bija veltījis savu mūžu, atgriezties dzīves laikā viņam nebija lemts.
Nozagtā vēsture – tā bija mūsu vēsture, vairākas paaudzes Latvijā izauga bez savas valsts vēstures apzināšanās okupāciju dēļ, tāpēc arī M. Valters tik maz zināms dzimtenē, un tikai atjaunotajā Latvijā iepazīstam savu izcilo liepājnieku. “Zināmā mērā ir pienācis Miķeļa Valtera laiks,” teica G. Jēgermanis.
M. Valtera mantojums ir intelektuāls – tie ir viņa raksti, publicistika un literārie darbi. Valstsvīra vedekla, tulkotāja Valda Jēkabsone-Valtere sacīja, ka jau tagad izdošanai tiek gatavota M. Valtera grāmata, kas atrasta mašīnrakstā, “Latvija konstitucionālās un starptautiskās tiesībās”.