Sestdiena, 16. janvāris Lida, Lidija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

No šodienas varēs privatizēt tikai par naudu

No šodienas varēs privatizēt tikai par naudu
31.08.2006 20:22

0

Atslēgvārdi

Vakar bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties uz valsts vai pašvaldības īpašuma privatizāciju par privatizācijas sertifikātiem. Tiem, kas vakar vēl nepaguva iesniegt apliecinājumu zemes vai nekustamā īpašuma privatizācijai, ir jāsamierinās, ka tagad viņi to savā īpašumā varēs iegūt tikai par naudu. Kādā gaisotnē aizritēja šīs pēdējās iespējas dienas, skaidroja mūsu aptaujātās amatpersonas.

Pie 514. kabineta

Mēneša sākumā avīzē bija publicēta intervija ar Pilsētas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Tehniskās daļas vadītāju Viljamu Opšteinu. Jau toreiz varēja paredzēt, ka augusts būs karsts mēnesis darba spriedzes ziņā. Tā arī notika. Izrādās, ka to liepājnieku, kuri savu dzīvokļu privatizāciju atstājuši uz pašām pēdējām dienām, ir vairāk, nekā varēja iedomāties. Tagad notiek drūzmēšanās pie 514.kabineta Peldu ielā 5. Kādēļ? Ļoti iespējams, ka cilvēkiem raksturīgo dīvainību dēļ. Pēdējās dienās pat bija jātaisa saraksts, lai visiem dokumentu iesniedzējiem varētu garantēt pieņemšanu. Sanāca pa simt cilvēkiem dienā! V.Opšteins nevarēja atlicināt laiku, lai atbildētu uz telefona zvaniem.

Protams, ne jau viss process rit šeit, aiz 514.kabineta durvīm. Šeit tikai pieņem dokumentus. Bet dažus daudz vairāk tagad interesē pārdodamo dzīvokļu cenas, jo tieši tas ir pats būtiskākais – nopirkt lētāk, bet pārdot dārgāk. Tādēļ atsevišķas tālredzīgas personas bija iegādājušās nevis vienu, bet vairākus dzīvokļus. Bez tam šur tur varēja izlasīt uzņēmīgu darboņu sludinājumus par neprivatizētu dzīvokļu pirkšanu, pat ar parādiem. Tas nozīmē, ka viņi cerēja no kāda saņemt atļauju sava dzīvokļa privatizēšanai uz sveša cilvēka vārda. Bet dzīvokļu cenas, varētu pat teikt, kļuvušas pārāk sālītas. Brīvu mājokļu ir pietiekami daudz, un pieprasījums īpaši nemainās. Vienīgi sertifikātu tirgū situācija ir mainījusies – pēdējā laikā to cena sākusi kristies, un tagad, spriežot pēc laikraksta “Dienas Bizness” aizvakardienas numurā apkopotajiem datiem, sertifikāts maksā vidēji 13,20 latu, pērkot no fiziskām personām. Acīmredzot tādēļ, ka pēc 1.septembra sertifikātu apgrozījums samazināsies.

Katru piektdienu oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” pielikumā ir informācija par privatizācijas gaitu. Tajā redzams, ka arī mūsu pilsētā privatizē ne tikai dzīvokļus, bet arī gan brīvus,  gan apbūvētus gruntsgabalus un lielas zemes platības. Parasti, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības,  tās iegūst firmas, kas tur jau veic kādu saimniecisko darbību. Viens no pēdējiem bija, piemēram, Cukurfabrikas rīcībā nodotais zemes gabals Cukura ielā 29. Taču valstij un pašvaldībai piederošo brīvo objektu arī kļūst arvien mazāk. Esam saņēmuši interesantu neoficiālu informāciju par to, ka iesniegts pieteikums skandalozās būvbedres privatizācijai iepretī mājai Laivinieku ielā 7/13, kur, ņemot vērā protestus, trīsstāvu mājas vietā būvēs vienstāva kotedžu.

Pirms mēneša Liepājā bija privatizēti 82 procenti dzīvokļu privatizācijai nodotajās mājās, bet 18 procenti atradās pašvaldības rokās. Šie skaitļi bija noapaļoti, bez desmitdaļām un simtdaļām. Pēc dažām dienām tos varēs precizēt, vēl jo vairāk tādēļ, ka mēneša laikā Tehnisko daļu apmeklējuši simtiem cilvēku. Nākamās statistiskās izmaiņas varētu kļūt zināmas tad, kad Speciālās ekonomiskās zonas vadītāji ļaus nodot privatizācijai vēl vienu vai vairākus dzīvojamos namus, kas atrodas tās teritorijā. Tiesa, pagaidām nekādas cerīgas ziņas no turienes nav saņemtas.

Tātad dzīvokļu privatizācija par sertifikātiem vakar beigusies. Tiem, kas nepaguva to izdarīt, mājokļi būs jāpērk par naudu.

 
Jāizpērk augļu dārzu zeme

Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens skaidro, ka pilsētā pastāv divi privatizācijas reģistri. Viens attiecas uz pašvaldības zemi, uz kuras atrodas privātmājas un augļu dārzi un kura nodota lietošanā. “Šo informāciju esam pieprasījuši no Būvvaldes, taču tā vēl nav saņemta. Bet nekāda ažiotāža šajā ziņā nav manīta. Katrā ziņā šo zemju lietotājiem 31.augusts bija pēdējā diena, kad iespējams pieteikt šo zemju privatizāciju par sertifikātiem. Ar tiem, kas to nepaguva izdarīt, būs jāslēdz nomas līgums, un turpmāk viņi šo zemi varēs privatizēt par latiem,” norādīja M.Tīdens.

Vēl pastāv privatizācijas ierosinājumu reģistrs, kurā reģistrē privatizācijas ierosinājumus uz neapbūvētiem zemes gabaliem, pašvaldības īpašuma objektiem, tas ir, gan pašvaldībai piederošas ēkas, gan kapitālsabiedrības. “Jebkura persona var ierosināt kāda objekta privatizāciju. Ja tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, domes lēmums var būt privatizācijai labvēlīgs. Taču šie darījumi gan līdz šim notika latos un notiks latos,” piebilda M.Tīdens. 


Lietošana un noma nav viens un tas pats

Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes Reģionālās nodaļas vadītāja Inga Liepiņa skaidro, ka privatizācijas pieteikumu varēja iesniegt tie cilvēki, kuriem pagastu pašvaldības zemi bija piešķīrušas pastāvīgā lietošanā. To nedrīkst jaukt ar iznomāšanu, kas nozīmē pavisam ko citu, proti, ka pašvaldība šo zemi kādai personai ir iznomājusi. To privatizēt nevar. Bet zemes lietotājiem likumdevējs bija noteicis šā gada 31.augustu kā pēdējo dienu, kad personai, kura zemi vēl nav privatizējusi, jāapliecina sava vēlme to darīt. “Principā tas attiecas uz cilvēkiem, kuri dokumentu sakārtošanā neko nav darījuši, tikai apstrādājuši zemi,” norādīja I.Liepiņa.

Kuldīgas, Saldus un Liepājas rajonā kopumā bija 7000 šādu zemes lietotāju. Reģistrēties zemes privatizācijai varēja jau pirms gada. I.Liepiņa apgalvo, ka informāciju par šādu nepieciešamību VZD publicējis laikrakstos, informējis pašvaldību vadītājus, izplatījis bukletus ar attiecīgu saturu u.tml. Vairākas pašvaldības bijušas ļoti atsaucīgas, piemēram, Embūtes Pagasta padome lūgusi to zemes lietotāju sarakstu, kuri vēl nav pieteikušies zemes privatizācijai.

Jāpieņem 50 lēmumu dienā

VZD Dienvidkurzemes Reģionālā nodaļa apkopojusi informāciju augusta vidū, un tā rādījusi, ka Liepājā līdz augustam bija pieņemti 608 pieteikumi. Bet augustā – pusmēneša laikā vien jau 350. “Tātad  puse no tā, kas tika saņemta gandrīz gada laikā. Tas jau ir zināms rādītājs,” piebilda I.Liepiņa. Bet augusta beigās VZD Dienvidkurzemes Reģionālā nodaļa ik dienu saņēma no 100 līdz 150 pieteikumu, gan pa pastu, gan cilvēki atnesa tos paši. Rindas veidojušās rīta pusē, kad sabrauca lauku cilvēki. Tad VZD viņu apkalpošanai piesaistīja iespējami vairāk darbinieku. Var nomierināties arī tie, kuri vakar savus privatizācijas pieteikumus nosūtījuši pa pastu. Tiks ņemts vērā pasta zīmogs. Ja uz tā būs 31.augusts, tad viss kārtībā.

 Mēneša laikā pieteikumi tiks izskatīti. VZD darba netrūkšot, jo, parēķinot, ka Liepājā saņemti ap 1000 pieteikumu, VZD 21 darbadienā būs jāpieņem ap 50 lēmumiem dienā.
Bet tiem, kas pieteikumus līdz vakardienai nepaguva iesniegt, ir jāsamierinās, ka viņi lietošanā nodoto zemi nevarēs vairs izpirkt par sertifikātiem. Iespējams, arī par naudu ne, jo viņi paliks nomnieka statusā, un šo zemi valsts vai pašvaldība var pārdot izsolē. “Šogad viņi zemi vēl varēs lietot kā līdz šim. Taču no nākamā gada būs jāslēdz nomas līgums. Vēl tikai likumdevējs nav noteicis – ar valsti vai ar pašvaldību,” norādīja I.Liepiņa.

Nākamais solis pēc privatizācijas pieteikuma iesniegšanas ir zemes uzmērīšana līdz 2008.gada 1.septembrim, un VZD jāreģistrē plāns. Tad līdz 2009.gada 30.decembrim jāveic maksājums ar privatizācijas sertifikātiem. To nosaka likums “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.

Ļaudis bijuši slikti informēti

Aktīvi šajā procesā iesaistījās arī Latvijā lielākais mērniecības un teritorijas plānošanas nozares uzņēmums – SIA “Metrum”. Arī šajā firmā varēja pieteikties lietoto zemju privatizācijai, bez tam, lai ieinteresētu klientus pasūtīt pakalpojumu paketi, tika izsludināta akcija “Mēram bez maksas!”. Tas ir, ja klients pasūta sava īpašuma noformēšanu ar reģistrēšanu zemesgrāmatā, tad mērniecība tiek veikta bez maksas.

Kurzemē vislielākā atsaucība šai akcijai bijusi tieši Liepājā, apgalvo firmas “Metrum” Kurzemes reģiona vadītāja Dzintra Pļaviņa. Augustā no 430 pasūtījumiem Liepājas birojā 71 bija pieteikums akcijai. Kopumā Dz.Pļaviņa novērojusi, ka ļaudis bijuši samērā slikti informēti, ka 31.augusts ir pēdējais datums, kad zemes lietotāji var zemi izpirkt par sertifikātiem. “Cilvēki nezināja, kur skriet, kas jādara. Daudzi bija sapratuši, ka vispār beigusies zemes uzmērīšana. Tāpēc daudz laika vajadzēja patērēt izskaidrošanas darbiem,” apgalvo Dz.Pļaviņa.

Kāps sertifikātu cena

Šajā privatizācijas procesā pastāv vēl viena būtiska nianse. Lai gan ir beigusies iespēja pieteikt valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju par privatizācijas sertifikātiem, tas vēl nenozīmē, ka no aprites pazudīs paši sertifikāti. To derīguma termiņš ir 2009.gada 30.decembris. To nominālvērtība ir 28 lati, taču pašreizējā tirgus cena ir aptuveni 16 latu. Aptaujājot nozares speciālistus, atklājās, ka viņi tuvāko mēnešu laikā prognozē privatizācijas sertifikātu cenu celšanos. To izraisīs pieprasījums, jo ne visiem tiem, kas paguva pieteikties privatizācijai, paša kontā ir nepieciešamais privatizācijas sertifikātu skaits. Tātad tie būs jāpērk par naudu. Katrā ziņā lētāki tie nekļūs, tāpēc speciālisti iesaka negaidīt atkal divus gadus, bet nepieciešamos privatizācijas sertifikātus iegādāties tuvākajā laikā.


Vislielākās rindas veidoja tie cilvēki, kuri vēlējās pēdējā brīdī pieteikt dzīvokļa privatizāciju. Dažs labs esot rindu ieņēmis jau naktī.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz