2012. gada 20. decembrī pašvaldība ir pieņēmusi ”Liepājas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumus” Nr. 34, kas nosaka kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā nodrošina teritoriju sakopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu, ēku un būvju uzturēšanu un remontu, informē Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Šie noteikumi ir stājušies spēkā, jo  februārī tos akceptējusi Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Minētajos noteikumos ir paredzēta arī kārtība, kādā veicama pilsētvidi degradējošu, sabrukušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšana, sakārtošana vai nojaukšana.  Šo noteikumu izstrādes un pieņemšanas mērķis ir veicināt sagruvušu būvju un būvju, kas degradē vidi, sakārtošanu.

Iepriekš un arī joprojām būvju, kas degradē vidi, sakārtošanu un nojaukšanu regulēja un regulē Būvniecības likuma 31. pants, taču minētajos pilsētas noteikumos ir ietverts detalizētāks un konkrētāks teritorijas kopšanas un uzturēšanas pasākumu uzskaitījums, kurš ir saistošs jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam.

Sagruvušu vai vidi degradējošu būvju sakārtošana vai nojaukšana īpaši aktuāla kļuvusi no brīža, kad stājās spēkā grozījumi likumā ”Par nekustamā īpašuma nodokli”, kura 3. panta 1.⁴ daļa paredz vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā. Likumdevējs, pieņemot šādus grozījumus, pašvaldībām ir devis iespēju piemērot paaugstinātu nodokļu likmi par tām ēkām, kas ”pilsētai nedara godu”. Taču vispirms šādas ēkas ir jāapzina un jānosaka tām vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves statuss.

Lai apzinātas šādas būves, pašvaldība Būvvaldei ir deleģējusi tiesības izstrādāt kritērijus un pieņemt lēmumus attiecībā uz vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju statusa noteikšanu. Būvvalde turpmāk būs iestāde, kura arī pieņems lēmumus par šādu būvju sakārtošanu vai nojaukšanu, kā arī, ja būs nepieciešams, organizēs šādu lēmumu piespiedu izpildi. Minētais deleģējums noteikts ar Domes izdarītajiem grozījumiem  Liepājas pilsētas Būvvaldes nolikumā 2012. gada 30. augustā.

Lai pieņemtu lēmumu (administratīvo aktu) par būves sakārtošanu vai nojaukšanu, Būvvalde vispirms izmantos tās rīcībā esošo informāciju un datus, kas uzkrāti vairāku gadu garumā. Būvvaldes rīcībā jau šobrīd ir informācija par aptuveni 100 objektiem, kas varētu atbilst vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves statusam. 

Papildu informāciju  Būvvalde iegūs gan no būvinspektoriem, kas dabā apsekos konkrētus īpašumus, gan no Pašvaldības policijas, gan arī no jebkuras juridiskas vai fiziskas personas iesnieguma vai sūdzības, ja tādu saņems pašvaldība.

Būvvalde katrai būvei iekārtos atsevišķu būvlietu, kurā glabāsies visi dokumenti, kas saistīti ar konkrēto būvi. Pēc tās īpašnieka vai valdītāja noskaidrošanas, Būvvalde aicinās minēto personu uz Būvvaldi un lūgs sniegt savu viedokli par iespējām būvi sakārtot vai nojaukt.

Katru nepievilcīga izskata būvi Būvvalde klasificēs saskaņā ar minēto pilsētas saistošo noteikumu 26. punktu, iekļaujot to atbilstošā grupā – A, B, C vai D, par pamatu ņemot noteikumos norādītās pazīmes.

Lai arī visās šajās grupās iekļautās būves nozīmē, ka tās ir pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas, ar paaugstināto – 3% apmērā likmi tiks apliktas tikai tās, kas būs klasificētas kā A, B un C grupas būves. Saistošajos noteikumos ir aprakstītas pazīmes vai pasākumi, kas jāveic, lai tās sakārtotu.

Piemēram, A grupā tiks iekļautas būves ar būtiski bojātām nesošajām vai norobežojošām konstrukcijām, kamdēļ var notikt pilnīga vai daļēja tās sabrukšana vai rasties apdraudējums blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, trešo personu veselībai vai dzīvībai.

Savukārt B un C grupā ir iekļaujamas ēkas, kas mazāk apdraud trešās personas, taču tās nepārprotami degradē pilsētas vidi, jo tajās, piemēram, atrodas nesavākti atkritumi, ēkā un teritorijā brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ir nepieciešama objekta konservācija utt.

Taču Būvvaldes mērķis ir ēku un pilsētas vides sakārtošana, nevis jaukšana vai īpašnieku aplikšana ar paaugstinātu nodokli. Tāpēc būvju klasificēšana vai iekļaušana minētajās grupās notiks, vispirms rūpīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, individuāli, sākumā vienojoties par termiņiem, kādos tiks novērsti trūkumi. Ja labi gribam, katrai mājai varam atrast kādus defektus, kas nedaiļo vidi, taču līdzšinējā prakse rāda, ka visiem pieņemākus un labākus rezultātus dod sarunas un sadarbība, nevis soda sankcijas.

Tikai tad, ja pēc vienošanās termiņa beigām atklāsies, ka nekas nav mainījies, nekas nav izdarīts, lai būvi sakārtotu, Būvvalde lems par attiecīgā vidi degradējošas būves statusa noteikšanu, līdz ar to paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu.

Pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves tiks iekļautas speciālā reģistrā, kas būs publiski pieejams Domes mājas lapā www.liepaja.lv.

Papildus tam vēršama uzmanība, ka Administratīvā procesa likuma 370. pants dod tiesības Būvvaldei pieņemt arī lēmumu par piespiedu naudas (līdz 1000 Ls) piemērošanu gadījumā, ja būves īpašnieks savus pienākumusd nepilda labprātīgi. Turklāt, piespiedu naudu var piemērot atkārtoti, līdz pienākums tiek izpildīts.

Vēl gadījumā, ja būves īpašnieks labprātīgi nepilda pienākumu, pašvaldībai ir tiesības organizēt pašai būves sakārtošanu vai nojaukšanu, taču ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu saistītās izmaksas būs jāsedz būves īpašniekam, kā to paredz Būvniecības likuma 31.panta trešā daļa.

Spēkā stājušies saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu noteic Pašvaldības policijas pienākumu kontrolēt šo noteikumu izpildi un par noteikumu neievērošanu tiesības uzlikt administratīvo sodu (fiziskai personai – līdz 250 Ls, juridiskai personai – līdz 1000 Ls).

Ievērojot tiesību aktos noteiktās sankcijas, īpašniekam ekonomiski izdevīgāk būtu savest kārtībā ēku vai nojaukt labprātīgi, jo lēmuma neizpildīšanas gadījumā izmaksas būs ne tikai par ēkas sakārtošanu vai nojaukšanu, bet papildus tam – arī piespiedu nauda un administratīvais naudas sods, kā arī pienākums maksāt paaugstināto nodokļa likmi 3% apmērā.