Šim mērķim būtu nepieciešami 5000 eiro, taču daļa deputātu iebilda nevis pret finansējumu, bet gan ”Rīgas izstādi”.

”Par šo jautājumu debatējām ar vairākiem domes deputātiem. Un tiešām, ja kāds nav pamanījis, tad Ukrainā ir karš un mums būtu ļoti svarīgi par šo tēmu arī izglītot liepājniekus, tos, kuri dzīvo varbūt kādā citā informācijas telpā. Man ir priekšlikums nevis to Rīgas izstādi organizēt, bet rīkot sabiedrību izglītojošus pasākumus, iesaistot nevalstiskās organizācijas, arī biedrības, sabiedriskās domas līderus,” sacīja Uldis Sesks, piedāvājot lēmumprojektu ”nedaudz piekoriģēt”.

Līdzīgu viedokli pauda Jānis Vilnītis, norādot, ka noteikti iestājas par to, ka

”mums jāparāda, kurā pusē stāv pilsēta”. ”Un jāparāda skaidri un nepārprotami, lai nebūtu ne mazāko šaubu par to. Taču, runājot par šo konkrēto izstādi, tas, manuprāt, nav ne oriģināli, ne piemēroti.”

Viņš sprieda – ja izstāde būtu pielāgota kādam konkrētam datumam, piemēram, 9. maijam, kas bija noteikts par Ukrainā bojāgājušo un cietušo piemiņas dienu, tad tas ”droši vien būtu savādāk”.

”Es noteikti esmu par to, lai mēs kā Liepāja ietu oriģinālu ceļu, un Seska kunga priekšlikums ir šajā virzienā, proti, domāt par to, kā mēs savus liepājniekus saliedējam, kā izstāstām, kas notiek un kāpēc notiek. Tā ka es noteikti iestājos par to, ka mums jāmeklē jauni, oriģināli un spēcīgi izteiksmes līdzekļi,” sacīja J. Vilnītis.

Balsojumā par šo jautājumu bija nolēmis atturēties Uldis Lipskis. ”Projekta anotācijā diezgan lakoniski minēts, ka šī izstāde nepieciešama, lai informētu un liktu aizdomāties pēc iespējas plašākam cilvēku lokam par kara sekām un upuriem, kuri ikdienā piedzīvo kara šausmas. Bet gribētos šādam pieteikumam redzēt mērķauditoriju, uz kuru sabiedrības daļu tas ir vērsts un vai šī izstāde ir labākais līdzeklis, lai padarītu viņus lojālākus Eiropas Savienībai un mūsu politiskajam ceļam kopā ar Eiropu.

Līdz ar to mēs uzskatītu drīzāk kā primāru iespēju pārvietot un demontēt padomju armiju slavinošus pieminekļus, nevis veikt konfrontējošu pretdarbību, blakus tiem izvietojot šādas izstādes,” sacīja Nacionālās apvienības deputāts.

Savukārt Dace Bluķe pauda, ka Liepājā eksponēt fotogrāfa Ilmāra Znotiņa izveidoto izstādi ir ”gan vietā, gan laikā”. ”Kamēr Ukrainā ir karš, mēs nevaram teikt, ka izstāde par to, kas notiek Ukrainā, nav vietā. Man ir ļoti dīvaini kaut ko tādu dzirdēt. Mums pie pašvaldības ēkām ir Ukrainas karogi, un mēs sakām, ka nav vietā runāt par to, kas šobrīd Ukrainā notiek un kāpēc mums tie karogi vispār ir izkārti. Manuprāt, mums nevajag baidīties no šāda veida sarunas ar liepājnieku, proti, sarunāties ar Liepājas iedzīvotājiem izstādes veidā,” argumentēja deputāte.

Viņa arī pauda, ka pati desmit gadu garumā Liepājā rīkojusi šāda veida izstādes. J. Vilnītim deputāte atgādināja, ka pirms diviem gadiem ļoti līdzīgu izstādi par Gruziju rīkojusi arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle.

”Jūs bijāt atnācis un teicāt, ka tas ir jādara. Toreiz nebija karš. Šobrīd ir karš! Tagad mēs gribam rīkot izstādi par Ukrainu, bet jūs sakāt, ka tam nav vietas. Man to kaut kā ārkārtīgi grūti saprast”.

D. Bluķe pauda, ka liepājnieki šādu izstādi ir pelnījuši, atgādinot, ka tā tapusi, atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai platformā ”Mana balss”, ko parakstījis ne viens vien liepājnieks.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš sacīja, ka priekšlikumu Liepājā rīkot šo izstādi vērtējis pozitīvi un to atbalstījis. ”Bet diemžēl, diskutējot ar kolēģiem, sapratu, ka šādam lēmumam balss mums nav.”

Rezultātā ar balsu vairākumu komitejā atbalstīts U. Seska priekšlikums, proti, nolemts 5000 eiro no budžeta rezerves fonda novirzīt sabiedriski izglītojošo un integrējošo pasākumu rīkošanai Liepājā.