Labiekārtojot teritoriju Lauku ielā 61, pie laipas, kas
ved uz putnu novērošanas torni Liepājas ezerā, pagājušajā nedēļā noslēdzies
projekts “Ezeri nākotnei”. Projekts ilga no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada
31. jūlijam, portālu informēja Liepājas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

“Dabas
aizsardzības pārvaldes pagājušajā gadā izbūvētais putnu novērošanas tornis
Lauku ielas galā kļuvis par liepājnieku un pilsētas viesu iecienītu apskates
objektu. Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, esam labiekārtojuši arī
teritoriju pie laipas, izveidojot velosipēdu novietnes, soliņu
un atkritumu urnu, lai atpūtu pie ezera gan kājāmgājējiem, gan velosipēdistiem
padarītu daudz patīkamāku un ērtāku,” uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja
vietnieks Gunārs Ansiņš.

Projekta “Ezeri nākotnei” ietvaros Liepājas pilsētas pašvaldība īstenoja vairākas
aktivitātes. Atjaunots pļavas biotops 8,5 ha platībā, nopļaujot ezerkrasta
pļavu no E. Tisē ielas līdz Airītes ielai, kā arī izcērtot kokus un krūmus.
Darbus veica SIA “Eko Koks”. Šobrīd pļavas pļaušana, izmantojot tikai
pašvaldības finansējumu, norit atkārtoti, tādejādi nodrošinot projekta
sasniegto mērķu ilgtspēju. Darbus veic pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības
projekti”.

Projekta
ietvaros organizēts arī sabiedrisko vides inspektoru bezmaksas apmācību
seminārs “Zivju resursu aizsardzības administratīvi tiesiskie un praktiskie
aspekti”, kurā piedalījās 30 dalībnieki, apgūstot gan teorētiskās, gan
praktiskās iemaņas zivju resursu aizsardzībā.

Projekts
nodrošināja arī iespēju izveidot ceļojošu foto izstādi par visām projekta
īstenošanas vietām.Izstāde bija apskatāma Liepājas domes foajē.

Nobruģējot
53,80 kvadrātmetru lielu laukumu, uzstādot piecas velonovietnes, soliņu un
atkritumu urnu kā pēdējā no projekta ietvaros veiktajām aktivitātēm ir
teritorijas Lauku ielā 61 labiekārtošana.Darbus veica SIA “Jaunjoži”.

Projekta “Ezeri nākotnei” Liepājai atvēlētais budžets ir 15 795,32 EUR, no kuriem 85% jeb
13 426,02 EUR finansē Eiropas Savienība un 2369,30 EUR Liepājas pašvaldība.
Projektā kopumā bija iesaistījušies 12 partneri no Latvijas un Lietuvas ­–
projekta vadošais partneris ir Kurzemes Plānošanas reģions, bet projektā aktīvi
darbojās septiņi partneri no Latvijas – Liepājas pašvaldība, Saldus, Durbes,
Kuldīgas, Talsu, Mērsraga novadu pašvaldības, Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs, kā arī četri partneri no Lietuvas – Žemaitijas
Nacionālais parks, Tituvenu un Biržu Reģionālie parki, kā arī Klaipēdas
Universitāte.