Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 18. augusts

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Dzīve mazpilsētā ir ļoti forša  (1)

Atslēgvārdi novadi gaida | Talsi | pārcelšanās

30 gadus vecais Ainārs Mazjānis kopā ar sievu Diānu pēc vairākiem Rīgā un Anglijā aizvadītiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Talsos. Tagad ģimeni kuplina arī divi bērni, un Mazjāņi pat nedomā pamest mazpilsētu un Latviju, jo uzskata, ka dzīve šeit ir ļoti laba un nākotnē tā tikai uzlabosies.

Nekad nebūsi savējais

Ainārs ir dzimis un līdz 6. klasei dzīvojis Rīgā, bet tad vecāki nolēma pārcelties uz Talsiem. Vidusskolas gados Ainārs gan atkal atgriezās galvaspilsētā. Kad sākās krīze, viņš zaudēja darbu un nolēma doties uz Angliju. "Es, kā jau daudzi latvieši, nospriedu, ka būšu Sprīdītis, kas laimi dodas meklēt citur," smejot teic Ainārs.

Sākotnējā iecere bija tur pavadīt dažus mēnešus, bet tie pārvērtās par sešiem gadiem. Kad Aināra prombūtne Lielbritānijā ieilga, viņam pievienojās Diāna, toreizējā draudzene, tagad sieva. Laiks paskrēja ļoti ātri.

Jaunais vīrietis Anglijā strādāja vairākās darbavietās, tajā skaitā noliktavās, vīzu aģentūrā, bet vēlāk ieņēma posteni darbā iekārtošanas aģentūrā, kur atbildēja par vairākiem desmitiem cilvēku. Radās pat doma tur palikt, jo arī Diānai bija labs darbs – viņa bija vizuālā iekārtotāja apģērbu veikalā "Zara". Tika apsvērta iespēja iegādāties mājokli. Tomēr, laikam ritot, Ainārs ar sievu saprata, ka Anglijā vienmēr būs ienācēji un nespēs tur justies kā mājās. "Vari darīt, ko gribi, bet nekad tu tur nebūsi vietējais."

Vēl viens faktors, kas lika aizdomāties par dzīvesvietas maiņu, bija Aināra aizraušanās ar fotogrāfiju. "Darbā biju atbildīgs par aptuveni 100 – 150 cilvēkiem. Sapratu, ka man ir grūti būt par priekšnieku citiem. Gribēju būt priekšnieks pats sev un darīt to, kas man ļoti patīk, tāpēc paralēli pienākumiem darbā iekārtošanas aģentūrā sāku fotografēt. Sākotnēji ļoti interesēja un aizrāva modes fotogrāfija, ko izmēģināju Londonā. Tad sekoja kāzu fotografēšana, kas ļoti iepatikās," stāsta talsenieks.

Tomēr gala lēmumu par atgriešanos Latvijā palīdzēja pieņemt meitiņas pieteikšanās. "Londona, manuprāt, ir vieta, kur dzīvot vienam pašam vai pārī, jo tur ir ļoti daudz dažādu iespēju, intensīvs dzīvesveids, daudz ballīšu un nemitīga burzma, bet, lai audzinātu tur bērnu… Meitiņa piedzima Lielbritānijā, bet pēc mēneša pārcēlāmies uz Latviju," atceras Ainārs.

Miera un iespēju stūrītis – Talsi

Pēc atgriešanās dzimtenē jaunā ģimenīte nepilnu gadu nodzīvoja Rīgā, bet kopš 2016. gada viņi ir apmetušies Talsos. Iemesli šādam lēmumam bijuši vairāki. "Braucot ciemos pie saviem vecākiem uz Talsiem, mašīna katru reizi bija piekrauta tā, it kā mēs grasītos pārvākties. Mantu kraušana uz priekšu un atpakaļ bija nebeidzama. Arī finansiāli dzīvot Talsos ir lētāk. Rīgā īrējām dzīvokli, turklāt man vēl bija jāīrē telpas fotostudijai. Tās visas bija ļoti lielas izmaksas. Neesmu no tiem cilvēkiem, kurš var būt produktīvs un paveikt visu nepieciešamo, esot mājās… Esmu mēģinājis," savos apsvērumos dalās A. Mazjānis.

Tā kā Ainārs aizraujas ar kāzu un portretu fotografēšanu, kas notiek dažādās Latvijas vietās un arī ārvalstīs, viņam tik un tā katru reizi jādodas ceļā, tāpēc dzīvesvietai īsti nav nozīmes. Nokļūt līdz galvaspilsētai ir ļoti ātri un ērti, tas prasa vien aptuveni stundu un divdesmit minūtes.

"Nenožēloju, ka pārvācāmies. Cilvēki man nereti vaicājuši par dzīvi Talsos – sak', tur jau nekā nav un nekas nenotiek. Bet ierastā rutīna "darbs – mājas" ir vienāda jebkur, vai tu atrodies Rīgā vai Talsos. Arī televīzija visur ir vienāda. Un, kad sākām dzīvot Talsos, sapratām, ka šeit ir ļoti daudz atpūtas un izklaides iespēju, ja vien pats vēlies kaut ko darīt. Turklāt te viss ir daudz ātrāk un vieglāk pieejams, un tas ļauj ievērojami ieekonomēt laiku. Visu var sasniegt piecās, desmit minūtēs, nav jāsēž satiksmes korķos. Kino šeit, piemēram, ir vairākas reizes lētāks nekā Rīgā. Tagad mēs aizbraucam uz Rīgu ar konkrētu mērķi un daudz kvalitatīvāk tur pavadām laiku nekā tad, kad galvaspilsētā dzīvojām," sapratis Ainārs.

Būt līdzatbildīgam un iesaistīties

Tiklīdz A. Mazjānis ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Talsos, vietējie ātri vien par viņu uzzināja jaunā vīrieša aktivitāšu dēļ. Fotogrāfa pirmais pieteikums bija izstāde "Mēs esam Talsi", kurā 100 talsenieku portretos viņš atklāja, kādēļ Talsi ir laba vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni un paslēpties no visām pasaules vētrām, lai atgūtu mieru. Savukārt šogad izstādei par godu tapa grāmata. "Pagājušogad man pirmo reizi bija sava izstāde, bet šogad – grāmata. No šī projekta uzzināju, ka Talsos ir ļoti daudz interesantu cilvēku." Projekts bija īpašs arī ar to, ka fotogrāfijas uzņemtas ar analogajām filmu kamerām, kas, kā atzina projekta autors, ir jau gandrīz aizmirsts un izzūdošs formāts. Kopā viņš uzņēmis aptuveni piecsimt kadru – piecus ar katru projekta dalībnieku.

Neskatoties uz piepildīto ikdienu, Ainārs ir arī aktīvs sabiedrības pārstāvis – viņš piedalās iedzīvotāju sapulcēs, kuras rīko pašvaldība par attiecīgu tēmu, interesējas, uzdod jautājumus, sniedz ieteikumus. Tāpat viņš kopā ar citiem vietējiem savāca vairāk nekā 1000 iedzīvotāju parakstu, lai aicinātu novada pašvaldību Talsos izveidot skeitparku. Pašlaik pašvaldībā izveidota darba grupa, kurā darbojas arī Ainārs, tā kopā ar pašvaldības darbiniekiem izskata skeitparka izveides iespējas.

"Nav jau ko zaudēt, vajag tikai darīt! Daru lietas, kas šķiet interesantas. Man ir ļoti maz brīvā laika, bet to vienmēr var atrast, ja grib. Piemēram, Londonā tāds mazs latvietis var spirināties, bet neko nepanākt, bet te, Talsos, ir iespējas. Uz iedzīvotāju sapulcēm eju, jo tur var uzzināt daudz jauna. Mani tiešām interesē, kas te notiek un kas tiek plānots, jo mēs ar ģimeni Talsos neesam uz gadu vai diviem, mēs esam te uz ilgu laiku! Tā kā man un sievai bija forša bērnība, gribam, lai tāda ir arī mūsu bērniem. Neaicinu to darīt, bet, piemēram, te varētu izlaist ārā trīsgadīgu bērnu vienu, un viņam nekas nenotiktu! Talsi ir ļoti droša pilsēta," spriež A. Mazjānis.

Nākotni redz gaišās krāsās

Viņš atzīst, ka pieredze, kas iegūta, dzīvojot ārzemēs, pavērusi viņam plašāku redzesloku un devusi drosmi cīnīties, lai kaut ko panāktu. "Anglijā ļoti labi iemācījos, kas ir darba ētika. Jā, algas tur ir lielākas, bet arī jāstrādā ir ļoti daudz un intensīvi. Ja slinkosi, nākamajā dienā nebūs darba. Atgriežoties Latvijā, papildus visām emocijām ieslēdzas arī patriotisms, un šķiet, ka nu tik jādod vaļā! Un patiesībā tas azarts, ka kaut kas ir jādara, nepazūd, bet tikai palielinās. Jo, kad atgriezāmies, sapratām, ka Latvijā visas durvis ir vaļā!" enerģiski teic talsenieks.

Ainārs pastāsta, ka pašvaldībā viņš tiekot uzklausīts, cits jautājums, cik daudz no tā visa realizē. Katrā ziņā, jo vairāk cilvēku iesaistās, jo lielāku ietekmi tas rada. Piemēram viņš min sarīkoto zibakciju bijušajā skeitparka laukumā, kad sapulcējās daudz iedzīvotāju un tika savākti paraksti par jauna skeitparka izveidi. "Viens pats neko tādu nepanāktu, ir vajadzīgi citi. Jā, ir jābūt vienam, kas uzsāk kustību un pavelk pārējos, bet mums vajadzētu vairāk šo "vienu cilvēku", jo tad arī vairāk var panākt! Talsos ir ļoti daudz uzņēmīgu un aktīvu cilvēku, bet tādus vajag vēl! Mums bieži vien šķiet: ko tad es, pelēkais latvietītis… Bet Latvijā katram cilvēkam ir ļoti liela ietekme un nozīme. Vienmēr, kaut ko darot, nodomāju: kas ir tas sliktākais, kas varētu notikt? Ir jāizsaka savs viedoklis, lai arī tāpēc tu kādam varbūt nepatiksi. Līdzko tu kādam nepatīc, tas nozīmē, ka tu kaut ko dari pareizi. Un tā jau nav katastrofa – kādam nepatikt. Galvenais ir būt labās attiecībās ar sev tuvajiem cilvēkiem. Jā, arī es esmu pelēkais latvietis, kuram grūti izteikties, bet, ja gribi kaut ko panākt, tas vienkārši ir jādara.

Domāju, ka nākotnē Talsi vēl uzlabosies. Pēdējos gados tas kļuvis moderni – pārcelties no dzīves galvaspilsētā uz lauku rajoniem. Dzīve mazpilsētā ir ļoti forša!" vērtē A. Mazjānis.

Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi gaida

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!