Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 14. novembris

Vārdadiena: Fricis, Vikentijs, Vincents

Arī sarunāties ir jāmācās. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem?

Atslēgvārdi novadi saprot | komunikācija | diskusija

Piedaloties dažādās sapulcēs, vai tas būtu skolās, darba kolektīvos vai sabiedriskajās apspriešanās, nācies novērot, ka cilvēki neprot diskutēt, ir neiecietīgi pret citu viedokļiem. Dažkārt sarunas beidzas pat ar publiskiem apvainojumiem, prom aizejot katram ar savu taisnību. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem? Kāpēc nemākam vai negribam uzklausīt?

Es domāju, ka viņš domā tā

Geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste Aija Baha-Velvele atgādina, ka it visur, kur vien ir cilvēki, ir attiecības: "Katrs no mums novērojis, ka ar dažiem cilvēkiem sarunas un komunikācija veidojas viegli, ar citiem – sarežģīti. Kāpēc viss nevarētu būt vienkārši?

Katram jau no dabas ir savas personības iezīmes. Augot, mēs pārņemam daudzus komunikācijas modeļus no ģimenes. Un ģimene ir tā vide, kurā iegūstam tik svarīgo sajūtu, ka mūs pamana, sadzird, akceptē, atbalsta, vai gluži pretēji – sajūtamies lieki, vientuļi, mazsvarīgi un saprotam, ka mūsu viedoklis nevienu neinteresē.

Domāju, ka iemesli tam, ka otru nedzirdam, pamatā ir mūsos pašos. Mēs mēdzam dzīvot pēc idejas un scenārija, kas skan – es domāju, ka viņš domā tā!

Mēs dzīvojam pieņēmumos un otru vērtējam caur savu prizmu, bet, ja viņš tai neatbilst, tad it kā iekļūst kategorijā – svešais. Un ko darām ar nepazīstamajiem? Mēs no tiem izvairāmies vai cenšamies pārveidot! Otrā mēdzam saskatīt projekciju, to, kas mūsos iesakņojusies un bieži vien ir neapzināta.

Mēdz būt situācijas, kurās novērojam, ka ir kāds cilvēks, piemēram kolēģis, kurš allaž cenšas izteikties, viņam vienmēr ir savs viedoklis, viņš mēdz citus kritizēt. Ir svarīgi censties saprast, kādu savu vajadzību šis cilvēks cenšas apmierināt, jo vienmēr ir tā, ka aiz katras mūsu rīcības stāv kāda vajadzība, kura ir nesadzirdēta, kura nav guvusi iespēju "būt saulītē". Ja to izdodas aptvert, ir vieglāk pieņemt gan šo kolēģi, gan viņa attieksmi un izturēšanos."

Diskusiju kultūra sāk veidoties

Vērojot politiķu uzstāšanos, debates dažādos raidījumos, runas no parlamenta tribīnes, dažkārt rodas iespaids, ka ļoti daudziem sarunu, diskusiju kultūra ir sveša. Viņi pieraduši tikai izklāstīt savu taisnību, citos neieklausoties.

Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka politiķu vidū diskusiju kultūra sāk lēnām veidoties: "Lai būtu diskusiju kultūra, vajag platformu, kur diskutēt. Vajag paraugus, kā to darīt. Visskaļāko politisko diskusiju laiks ir priekšvēlēšanu kampaņas. Tas, ka strikti ierobežota televīzijas reklāma, dod pozitīvu pienesumu, liek politiķiem piedalīties diskusijās. Politiskie spēki vairs nevar aprobežoties tikai ar smadzeņu skalošanu reklāmās.

Mediji organizē diskusijas, kurās politiķi piedalās, parādot savu prasmi vai neprasmi diskutēt. Tas, kā viņi diskutē, ir zināms piemērs sabiedrībai, kā jāveido diskusija.

Teiksim, pēdējās Saeimas vēlēšanas ienesa zināmas izmaiņas, sabiedrība saskārās ar "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas diskusiju kultūru, un, redzot, ka politiķi sāk uzvesties agresīvi, nepieklājīgi, arī viņu atbalstītāji sāka uzvesties līdzīgi. Taču kopumā var teikt, ka diskusiju kultūra attīstās, cits jautājums, uz labu vai sliktu, bet process notiek."

Politologs norāda arī uz to, ka mūsu sabiedrībā trūkst prasmes diskutēt, runāt publiski atšķirībā no senākām demokrātijām: "Šobrīd var sekot līdzi, kā diskusijas notiek britu parlamentā par sāpīgo "Breksita" jautājumu. Lielbritānijas parlamentā katrs otrais ir labs orators, pie mums tādi ir retums. Bet tā nav runa par mūsu izglītības sistēmu, kas neiemāca cilvēkus runāt. Anglosakšu izglītības sistēma iemāca runāt, tur ļoti liels akcents likts uz publisko runu, bet diskusija bez labām runas prasmēm nav diskusija. Ja būsi pārliecināts par savām spējām, jutīsies labāk jebkurā diskusijā, lai cik tā būtu agresīva."

Rosina būt sociāli aktīviem

Kāda definīcija pauž, ka diskusija ir līdzsvarota dialoga forma starp vienādu izglītību guvušiem un vienādā attīstības līmenī esošiem domubiedriem. Te, šķiet, svarīgi likt akcentu tieši uz vārdu – "domubiedri".

Par savdabīgu Latvijas fenomenu kļuvis sarunu festivāls "LAMPA", kurā pulcējas tūkstošiem domubiedru, lai vienkārši parunātos, padebatētu. Pēdējos gados festivāla rīkotāji gājuši tālāk un māca diskutēt arī ārpus festivāla.

Sarunu skolas "LAMPA" Jauniešu un bērnu programmas vadītāja Ilze Sāmīte uzsver, ka ikviens var apgūt prasmes, kā veidot pilnvērtīgāku sarunu:

"Redzam, ka cilvēki vēlas sarunu prasmes attīstīt. Mums bija pārsteigums par tik lielu interesi. Ne tikai Rīgā, arī citās pilsētās, kur notiek nodarbības."

I. Sāmīte atzīst, ka sarunu skola izveidota pēc trešā festivāla, saprotot, ka ar divām dienām Cēsīs ir par maz, lai iespējami plašākai auditorijai nodotu šīs idejas: "Tāpēc arī projektu nosaucām par sarunu skolu, jo šīs prasmes regulāri jāattīsta, tās nemitīgi jāmācās. Nepietiek tikai aiziet uz nodarbībām, par to jādomā ikdienā, jāpilda mājasdarbi, lai sevi pilnveidotu. Skola ir grūdiens, lai cilvēki par to aizdomātos."

Īpaši tāpēc, ka ikdienā pārsvarā vērojama neprasme sarunāties, diskutēt, daudzi cilvēki dzīvo tikai savā taisnībā, neieklausoties citos.

"Viens no mūsu stūrakmeņiem ir prasme cieņpilni sarunāties, to darīt demokrātiski un kulturāli," saka I. Sāmīte. "Sarunas mērķis nav otru pārliecināt par savu patiesību, bet veicināt domu apmaiņu. Tikai tādā veidā var panākt attīstību, risināt jautājumus, rosināt domāt arī turpmāk par konkrēto jautājumu."

Runājot par īpaši jūtīgām diskusiju tēmām, viņa norāda, ka tās var būt visdažādākās: "Tas atkarīgs no tā "burbuļa", kurā cilvēks dzīvo, katram "burbulim" tēmas var būt citas. Tāpēc festivāla "LAMPA" programmu neveidojam mēs, bet sabiedrība kopumā, piedāvājot savas tēmas, ko būtu svarīgi pārrunāt."

To, ka interese par sarunu festivālu aug, vislabāk raksturo skaitļi no trīsarpus tūkstošiem apmeklētāju pirmajā gadā līdz vairāk nekā 20 tūkstošiem šogad. Tas pieprasa arī diskusiju formāta maiņu. Ja cilvēku pulciņš mazāks, saruna ir intīmāka, veidojas pilnvērtīgāka diskusija.

"Arvien pieaugošais apmeklētāju skaits liek secināt, ka cilvēkiem gribas runāt, gribas diskutēt par sabiedrībai, valstij aktuālām tēmām, gribas būt sociāli aktīviem. Tieši tas ir mūsu mērķis – panākt, lai cilvēki kļūtu sociāli aktīvi," uzsver I. Sāmīte.

Viņa norāda uz vēl kādu pozitīvu aspektu, kas novērots festivālā: "Šogad bija labi redzams, ka cilvēki ne tikai iet uz organizētajām diskusijām un tur aktīvi piedalās, bet arī pēc tām pulciņos diskutē par šīm tēmām."

Diskusijas virtuālajā vidē

Ar dažādiem viedokļiem nākas saskarties arī pašvaldībās. Ne tikai rīkojot sabiedriskās apspriešanas, bet gandrīz vai pēc katra svarīgāka lēmuma pieņemšanas.

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots norāda, ka veselīgai sarunai traucē tas, ka cilvēki ļoti personīgi uztver visu, kas neatbilst viņu gaidām, viņu viedoklim. Uztver to kā apvainojumu. Tas labi redzams, apspriežot jautājumus, kur ir divi nosacīti pretēji viedokļi.

"Piemēram, vai ielai jābūt atvērtai autovadītājiem, vai tā jāpārveido par gājēju ielu? Ir aktīva grupa, kas aizstāv vienu pozīciju, un tikpat aktīva, kas aizstāv otru pusi.

Un pašvaldībai jāatrod vidusceļš, ar kuru, visticamāk, nav apmierināti ne vieni, ne otri, tāpēc uzskata, ka pašvaldība viņiem nodarījusi pāri. Bet dzīvē patiesība jau vienmēr ir kaut kur pa vidu, un pašvaldībai ir jācenšas salāgot visu pušu intereses.

It īpaši, ja jautājums ir ļoti nokaitēts. Bet nevar jau nevienam neko pārmest, jo tas ir spogulis, kas parāda, kāda sabiedrība esam."

K. Pots norāda, ka pēdējos gados diskusijas ar pašvaldību par pilsētai svarīgām tēmām arvien vairāk pārceļas uz virtuālo vidi un izpaužas komentāros feisbukā.

"Ja tas ir reāls cilvēks, nevis kāds viltus profils, un viņš veltījis laiku, lai uzrakstītu komentāru, arī tas jāuzskata par viedokli sabiedriskajā apspriešanā. Tāpēc mums jācenšas izlobīt patiesības graudu arī no komentāriem sociālajos tīklos, kaut arī dažkārt no ļoti negatīviem. Jāņem vērā, ka skaļāka vienmēr būs tā daļa, kas ir neapmierināta, tie, kuri atbalsta, visticamāk, komentārus nerakstīts, bet vienkārši nospiedīs "like". Tāpēc sekojam līdzi tam, kas notiek sociālajos tīkos, izlasām katru komentāru. Un šāda sabiedrības iesaistes forma kļūst arvien aktuālāka. Protams, nevaram atteikties arī no tradicionālajām sarunām, bet jāņem vērā, ka nākotnē komunikācija starp pašvaldību un sabiedrību arvien vairāk notiks virtuālajā vidē," uzskata K. Pots.

UZZIŅAI

Debašu centra galvenie debašu principi

1. Debatēt, lai mācītos.

Jāapzinās, ka debates ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, veicinot radošas, intelektuāli izglītotas un pilsoniski aktīvas personības izaugsmi.

2. Debatējot ievērot godīgumu!

Jābūt godīgam argumentos, pierādījumu un faktu izmantošanā, kā arī izjautāšanas atbildēs.

3. Debatēt ar cieņu!

Nedrīkst izrādīt necieņu tikai tāpēc, ka kāds nepiekrīt jūsu viedoklim. Vislabākais līdzeklis savas pārliecības paušanai ir labi pārdomāts arguments un fakti, kas to pierāda.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi saprot

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!