Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 15. novembris

Vārdadiena: Leopolds, Unda, Undīne

Klinta Ločmele: Daudzi netiek tālāk par gūgles pirmo lapu  (7)

Atslēgvārdi Klinta Ločmele | medijpratība | sociālie tīkli | internets

Foto: Publicitātes

Par to, ka medijpratība ietekmē cilvēka lēmumus un dzīves kvalitāti, ikdienā bieži neaizdomājamies. Tomēr piemēri tam ir visapkārt, un medijpratības trūkums var radīt nopietnus draudus demokrātijas pastāvēšanai un valsts drošībai, jo tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju.

Viena no Latvijas sabiedrības šolaiku problēmām ir pārlieku lielie centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot savos profilos sekotāju un draugu skaitu, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību. Liela daļa cilvēku uzskata, ka viltus ziņas viņus nespēj ietekmēt, jo tā ir acīmredzami nepatiesa informācija, taču jāņem vērā, ka tiek izmantotas dažādas manipulācijas tehnikas, lai tomēr notvertu cilvēka uzmanību un viņš uzklikšķinātu uz kāda sensacionāla virsraksta, tā vairojot šīs interneta lapas īpašnieka ieņēmumus no reklāmas, kas tajā izvietota. Tāpat maldinoša informācija var būt izmantota dažādu versiju radīšanai par kādu notikumu vai cilvēku, veidojot haosu lasītāja, skatītāja vai klausītāja domāšanā. Vienam notikumam tiek radītas ne tikai divas, bet pat vairāk nekā desmit versiju. Ziņai var nenoticēt, bet neapzināti katra šāda informācijas filtrēšana atstāj emocionālu iespaidu. Sociālie tīkli ir izdevīgas platformas, ko speciāli apmācīti cilvēki izmanto ietekmes veidošanai, mums pat nenojaušot. Taču, ja cilvēks ir medijpratīgs, viņam izveidojas imunitāte pret šādu informāciju – viņš to var atpazīt, apzināties, ka tā nav uzticama, un tādējādi sevi pasargāt.

Lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams izdarīt secinājumus par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm un daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu. Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, uzskatus par mediju satura veidošanu, par interneta meklētāju programmu darbību, uzticēšanos sociālajos medijos publicētajai informācijai, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās "padošanas" tālāk saviem sociālo mediju draugiem. 

2017. gadā pirmo reizi Latvijā Kultūras ministrija veica divus pētījumu par iedzīvotāju medijpratību, tai skaitā bērnu un pusaudžu vidū. Vairākas riska zonas uzrādīja pētījums bērnu un pusaudžu auditorijā. 57% aptaujāto internetu lieto ne mazāk kā trīs stundas dienā. Liela daļa no internetā veiktajām aktivitātēm saistās ar izklaidi vai ir bezmērķīgas. 40 procenti bērnu un pusaudžu (aptaujāti tika 1200 respondenti vecumā no 9 līdz 16 gadiem) internetā klejo bez konkrēta nolūka, bieži "uzduroties" saturam, kas var ietekmēt un mainīt viņu vērtību izpratni, tostarp radikālā veidā. Maz laika tiek pavadīts Latvijas informatīvajā telpā, līdz ar to, ja notiek vēlēšanas un jaunietim nav izpratnes par notikumiem un to cēloņsakarībām, viņam grūti pieņemt pārdomātu lēmumu.

Medijpratība ir viena no prasmēm, kas palīdz jaunietim, piemēram, veikt izvēli, kurā augstskolā studēt, kurai reklāmas kampaņai noticēt. Pētījums atklāj, ka nepietiekama ir jauniešu izpratne par viltus ziņu atpazīšanu, mediju biznesa darbības pamatprincipiem un to finansēšanas modeļiem, reklāmas lomu mediju darbībā. Intervijas ļauj secināt, ka jēgpilnas informācijas meklēšana un tās izvērtēšana bieži ir pavirša un nekritiska, jo uzziņa netiek veikta tālāk par pirmo "Google" piedāvāto lapu. Bērni un pusaudži neaizdomājas salīdzināt dažādas interneta vietnes un mājaslapas, lai saprastu, vai informācija patiešām ir patiesa.

Līdzīgu signālu dod arī pieaugušo auditorijas pētījums. Puse no vairāk nekā 1000 aptaujātajiem uzskata – ja kādu informāciju publicē vai pārraida mediji, tad tā noteikti ir patiesa. Medijus respondenti uztver kā pasaules spoguli, apejot kritisko domāšanu.

Pasaulē, kur notiek cīņa ne tikai par to, kā cilvēki tērē naudu, bet galvenokārt par viņu prātiem, uzskatiem un vērtībām, medijpratībai ir ļoti svarīga loma. Medijpratība cilvēkam izveido sava veida imunitāti pret viltus ziņām, lai balansētu viedokli, ka sociālie un tradicionālie mediji vai informācija ir tikai draudi. Vien jāprot tos gudri izmantot, tad viss būs labi. 2020. gadā Kultūras ministrija ir paredzējusi veikt nākamo pētījumu, lai konstatētu, vai pēc dažādām realizētām aktivitātēm Latvijas sabiedrība medijpratībā ir kļuvusi izglītotāka, vai šajā jomā ir vērojami uzlabojumi.

Klinta Ločmele, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi saprot

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!