Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 13. decembris

Vārdadiena: Lūcija, Veldze

Sociālie tīkli gan palīdz, gan traucē  (4)

Atslēgvārdi novadi saprot | sociālie tīkli | valsts policija

"Diemžēl sociālajos tīklos joprojām parādās ziņas, kurās tiek pausta nepatiesa informācija par it kā pazudušām personām," norāda Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte. "Un ar šīm ziņām, iepriekš nepārliecinoties par to patiesumu, dalās ievērojams skaits cilvēku." Viņa atzīst, ka nereti, gribēdami palīdzēt nelaimē, cilvēki pārsūta šādas ziņas, lieki neiedziļinoties, lai gan nemaz nav grūti pārliecināties, cik veca ziņa ir, vai policija ir informēta par pazudušo un vai meklētais jau nav atrasts.

Ziņa no pagātnes

Speciāliste norāda, ka šajās ziņās var būt no konteksta izņemti seni vēstījumi no vecām vietējām ziņām vai arī ārvalstu notikumu apraksti, puspatiesības vai izdomājumi. Bieži vien ziņu tekstā nav pievienots informācijas avots vai arī tas ir norādīts maldinošs, piemēram, tiek norādīti amati vai kādas iestādes pārstāvji, kuri nemaz neeksistē. Valsts policija aicina sociālo tīklu lietotājus rūpīgāk sekot līdzi ziņām, kas atspoguļojas viņu sociālo tīklu laika joslās – pirms dalies ar kādu ziņu, izvērtē, vai ir vērts to darīt, vai tiešām ziņa atbilst patiesībai! Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, jāpievērš uzmanība tādām lietām kā medijs, informācijas avots, datums, virsraksts.

"Sociālajiem tīkliem neapšaubāmi ir liela nozīme Valsts policijas ikdienas darbā. Nereti ir situācijas, kuras mums izdevies atrisināt ātri, jo, publicējot ziņu mūsu oficiālajā facebook.com kontā, cilvēki uzreiz reaģē. Piemēram, meklējot aculieciniekus ceļu satiksmes negadījumiem, bezvēsts prombūtnē esošas personas vai lūdzot atpazīt kādu personu. Tāpat sociālie tīkli ir palīgs krīžu situācijās, jo, publicējot informāciju VP feisbuka un tvitera kontos, var ātri sasniegt maksimāli daudz cilvēku, tādējādi nododot svarīgu informāciju," skaidro S. Grāvīte.

Bieži Valsts policija bezvēsts prombūtnē esošas personas meklē publiski, izsūtot ziņu kopā ar bildi e-pastā plašsaziņas līdzekļiem un publicējot šo pašu ziņu oficiālajos VP sociālo tīklu kontos.

Vienmēr var zvanīt uz 110!

S. Grāvīte atklāj, ka pērn pavasarī tika izveidota jauna VP feisbuka lapa "Valsts policija meklē", kurā publicē oficiālo informāciju par bezvēsts prombūtnē esošām personām, aicinot atsaukties aculieciniekus vai atpazīt redzamās personas. "Attiecīgi tālāk ar šo ierakstu dalāmies VP oficiālajā feisbuka kontā, kā arī VP reģionu pārvalžu feisbuka lapās un tviterī. Tiklīdz persona ir atrasta, par to nekavējoties informējam plašsaziņas līdzekļus, kā arī VP sociālo tīklu ieraksti tiek papildināti ar ziņu par personas atrašanu, nedaudz vēlāk šī ziņa tiek izņemta no VP sociālo tīklu kontiem pavisam."

Valsts policijas sociālo tīklu konti iespēju robežās tiek kvalitatīvi uzraudzīti – ikreiz, saņemot kādu informāciju par bezvēsts prombūtnē esošas personas atrašanās vietu (un citu informāciju) vai aculiecinieku ziņu, šie fakti tūliņ tiek nodoti tālāk izmeklētājiem un pārbaudīti.

"Vēršam uzmanību, ka VP oficiālajai informācijai var sekot līdzi mūsu sociālo tīklu kontos vai mājaslapā. Ja rodas šaubas par kādas ziņas patiesumu, kurā ir minēta policija, par to var pārliecināties, jautājot likumsargiem.

Tomēr jāpiebilst, ka VP sociālie tīkli netiek uzturēti 24/7, tāpēc, ja nepieciešama steidzama palīdzība vai persona ir aculiecinieks kādam pārkāpumam, nekavējoties jāzvana uz 110!" uzsver S. Grāvīte.

Ļoti stingra kārtība

"Par laimi, ar izjokošanu vai viltus ziņām neesam saskārušies, jo viss tiek uztverts ļoti nopietni," savukārt saka organizācijas "Bezvests.lv" pārstāve SVETLANA GINTERE. "Organizācija pastāv jau deviņus gadus, un pie mums vēršas cilvēki tikai tajos gadījumos, kad viņi par bezvēsts prombūtnē esošu personu jau ir ziņojuši Valsts policijai. Šo deviņu gadu laikā "Bezvests.lv" brīvprātīgie ir atraduši 106 pazudušos – gan dzīvus, gan mirušus," viņa norāda.

Reiz gan esot bijis gadījums, kad vīrs gribējis izjokot savu sievu, izsludinot viņu meklēšanā. Dzīvesbiedre par to bijusi nepatīkami pārsteigta. Lai šādas situācijas izslēgtu, jau aptuveni sešus gadus ir spēkā noteikta rīcības secība. "Mēs noteikti nepublicēsim kādas personas iesniegtās ziņas, pirms tās nebūs pārbaudītas policijā. Ar Valsts policiju mums ir ļoti cieša sadarbība, un tieši VP dod akceptu kādas informācijas publicēšanai. Tāpēc viltus ziņu gadījumi mūsu darbībā ir pilnībā izslēgti.

Dažkārt cilvēki apvainojas, ka nepublicējam viņu iesniegto informāciju par, piemēram, pazudušu kaimiņu. Vai arī pie mums vēršas, norādot, ka, lūk, sociālajos tīklos ir pamanīta ziņa, ka pazudis bērns, bet mēs neko nedarām. Tad mēs jautājam, vai viņš pazīst šo bērnu? Mēs strādājam tikai ar radiniekiem, kas var raksturot pazudušo cilvēku, zina visus datus. Viņš attiecīgi aizpilda anketu un iesniedz "Bezvests.lv" ar piebildi, ka pirmām kārtām ir ziņots policijai. Mēs arī prasām apstiprināt, ka iesniedzējs piekrīt datu publiskošanai. Tas nepieciešams tāpēc, ka šo informāciju izsūtām dažādiem medijiem. Tiklīdz cilvēks ir atrasts, nekavējoties par to ir jāziņo mums. Tāpat mēs, ja atrodam meklējamo personu, zvanām policijai un informējam medijus. Fotogrāfija un informācija no meklējamo saraksta tiek izņemta, savukārt atsevišķi ziņu portāli iepriekšējo informāciju papildina ar aktuālo. Ja šī ziņa ir publicēta sociālajos tīklos un ar to lietotāji dalās, informācija būs jau koriģēta, papildinot ar jaunāko. Tāpēc viltus ziņu rašanās nav iespējama," skaidro S. Gintere.

Katru gadījumu izvērtē

Viņa stāsta, ka sastopamas arī cilvēku grupas, kas izveido savas interneta vietnes, norādot, ka viņi nodarbojas ar cilvēku meklēšanu, sadarbojas ar ekstrasensiem. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas, ar ko viņi grib sadarboties, meklējot palīdzību. "Mēs esam vienīgā oficiāli reģistrētā organizācija, kas darbojas pēc brīvprātības principa. Katrs no mums ikdienā ir nodarbināts savā arodā, piemēram, es esmu žurnāliste, tāpēc arī šajā organizācijā gatavoju publikācijas, filmēju un fotografēju meklēšanas pasākumus, lai cilvēki zinātu, kā tie norit. Taču to, meklēt vai ne, izlemjam pēc attiecīgās situācijas. Ja ir kādi pavedieni, punkts, no kura sākt meklēšanu, piemēram, video novērošanas kameras ieraksts, var piesaistīt brīvprātīgos, suņus un uzsākt meklēšanu. Bet, ja, piemēram, kāds ir pazudis Vecrīgā, bet neviena kamera viņu nav fiksējusi, viņš var būt jebkur. Un vēl iedzīvotājiem jāņem vērā, ka par tuvinieka pazušanu ir jāziņo nekavējoties. Dažkārt personu izdodas atrast, nemaz nepubliskojot ziņu, bet vispirms piezvanot uz slimnīcām, morgiem. Par to tuvinieki reizēm nemaz neiedomājas.

Ja mēs pamanām viltus ziņas, cenšamies sazināties ar portāla saimniekiem vai arī ierakstām komentāru," S. Gintere atklāj savu pieredzi.

UZZIŅAI

2018. gadā Latvijā kā bezvēsts pazudušas meklēšanā tika izsludinātas 1646 personas, salīdzinājumam – 2017. gadā tika meklētas 1455. No 2018. gadā pazudušajām personām nepilngadīgas bija 645 (īsā laikā atrastas 615), no meklēšanā izsludinātās 1001 pilngadīgas personas atrastas 778. 
No meklēšanā izsludinātajām bezvēsts pazudušajām personām aktuālā meklēšanā atrodas 253 personas.

Avots: Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi saprot

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!