Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 16. oktobris

Vārdadiena: Daiga, Dinija

Uz pozitīvisma nots. Kā pašvaldības komunicē ar ar sabiedrību  (6)

Atslēgvārdi novadi saprot | tehnoloģijas | komunikācija | pašvaldība

Katra pašvaldība, gribēdama parādīt sevi no labās puses, uzskata par pienākumu komunikācijai ar iedzīvotājiem izmantot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.

Labo darbu vācelītes

Likums, protams, uzliek par pienākumu pašvaldībām informēt iedzīvotājus par padarīto, skaidrot lēmumus, bet, kā tas notiek praksē, parasti atkarīgs no domes vadītāja gribas un izpratnes.

"Re:Baltic" pētniece Evita Puriņa pašvaldību informatīvos izdevumus kādā publikācijā nodēvējusi par "labo darbu vācelītēm", kurās reti atrodama objektivitāte un gandrīz nekad – lēmumu analīze un kritika.

Līdzīgi tas ir arī pašvaldību izmantotajos sociālajos tīklos un interneta portālos, kur pārsvarā lasāms, kur, kad un kas, bet ne kāpēc un par kādu naudu. Ja arī bijušas kļūdas, nepārdomāti tēriņi, tad skaidrojums nāk diezgan negribīgi.

"Ja šādā situācijā pretī pašvaldības PR nav spēcīga neatkarīgā medija, nav nodrošināta demokrātija," savulaik uzsvērusi profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.

Viņa arī pārliecināta, ka visvairāk pašvaldības izvēršas, lai dotu pretspēku kritiskiem medijiem, kuri analizē to darbu. Avīzes tiek noklusinātas, un demokrātija mazinās. Ja nav, kas skatās uz pirkstiem, tad var dot vaļu visam, pārliecināti eksperti.

Nekas nav par velti

Galvenais pašvaldību attaisnojošais arguments parasti ir, ka objektīva un mediju nesagrozīta informācija par novadā notiekošo ar to resursiem tiek nogādāta līdz katrai mājsaimniecībai, arī tai, kura nevar atļauties par to maksāt. "Cilvēki jau ir samaksājuši, jo pašvaldība tiek uzturēta no nodokļiem," pauž eksperti.

Lai informāciju saražotu, ievietotu sociālajos tīklos, internetā un veidotu informatīvo izdevumu, pašvaldībās darbojas sabiedrisko attiecību nodaļas, kurās vidēji ir no viena līdz trim četriem darbiniekiem, lielākās pašvaldībās – vairāk.

Arī pašvaldību uzņēmumos ir sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri saņem atalgojumu.

Piemēram, Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļā strādā trīs cilvēki, kuru atalgojums ir no 850 līdz 1223 eiro. Līdzīgi ir Bauskas novadā, kur nodaļas vadītājs saņem 1298 eiro.

Pašvaldības informatīvais izdevums "Kuldīgas Novada Vēstis" iznāk divas reizes mēnesī. Domes speciālistu sagatavota informācija atrodama arī mājaslapā, feisbukā un citos sociālajos tīklos. Informāciju no visiem pasākumiem sociālajos tīklos ievieto ne tikai sabiedrisko attiecību ļaudis, bet arī domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Ziņu nodošanai pašvaldība izmanto arī "Kurzemes Radio", un "Skrundas TV".

Tas viss prasa izmaksas no budžeta. Informatīvais izdevums ir ne tikai jānodrukā, bet arī jāizplata. "Kuldīgas Novada Vēstu" izplatīšana divas reizes mēnesī ar Latvijas Pasta starpniecību 2018. un 2019. gadā izmaksā 36 786 eiro. Numura nogādāšana vienai mājsaimniecībai – 3,12 eiro gadā. Izplatītājs un iespiedējs tiek noskaidrots publiskā iepirkumā. Diemžēl ne visu pašvaldību mājaslapās šis publiskais iepirkums ir katram viegli atrodams.

Iecavas novads gājis vēl tālāk: "Iecavas Ziņas" pat iekļautas "Preses abonēšanas katalogā" starp neatkarīgajiem reģionālajiem laikrakstiem, tās iznāk reizi nedēļā, abonējamas par 10,24 eiro gadā un nopērkamas par 21 centu. Tātad iedzīvotāji par to maksā dubulti.

Gan kaķu konkurss, gan sludinājumi

Papētot pašvaldību izpratni par to, kas ir "informācija par pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm", vērojamas lielas atšķirības.

Piemēram, "Iecavas Ziņās" ir gan par maksu pieņemti sludinājumi ar darba piedāvājumiem un iespēju izspiest ābolu sulu, gan līdzjūtības. Vienā no pēdējiem numuriem galvenā ziņa ir par to, kā iecavnieki bibliotēkā tiekas ar rakstnieci Gundegu Repši, un tikai pēc tam seko stāsts par reģionālo reformu.

Dundagas novada "Dundadzniekā", kam klāt nāk skaidrojums, ka publikācijās ne vienmēr pausts redakcijas viedoklis, daudz stāstīts par Kolkas lībiešu saietu, Uguns nakts pasākumu, kā arī lappuse veltīta orķestra diriģenta Viestura Rēriha piemiņai.

Jāatzīst gan, ka izdevumā rakstīts arī par Kolkas pagasta pārvaldnieka Alda Pinkena atlaišanu, dodot vārdu arī pašam A. Pinkenam.

Bet "Jelgavas Novada Ziņās" var uzzināt gan par to, kas kļuvis par Jelgavas gada kaķi, gan par audēju izstādi, gan par to, kā Centrālā statistikas pārvalde "ēno" novada zemniekus.

Vidzemes Augstskolas profesors Jānis Buholcs saka:

"Pašvaldības izdevumam atšķirībā no īstas avīzes ir sabiedrisko attiecību, nevis žurnālistikas formāts.

Likumā gan ir rakstīts, ka pašvaldībām iedzīvotāji jāinformē par pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm novadā, tomēr reālie pašvaldību izdevumi aptver krietni plašāku darbības sfēru. Ne jau no likuma burta neizpildes baidās pašvaldību pārstāvji, kuri tik enerģiski aizstāv savas tiesības turpināt izdot šos biļetenus.

Izdevumi ir lieliska iespēja pašvaldības vadībai reklamēt sevi, iztiekot bez nepatīkamiem vērtējumiem un kritiskām iebildēm. Šajos izdevumos lielākoties var lasīt vien to, cik viss ir labi, bet, ja kaut kas nav labi, tas tiks noklusēts vai arī pavērsts tā, lai tomēr izskatītos labi."

Viedokļi

Uzticēties nevar

Žurnāliste, "Re:Baltic" pētniece Evita Puriņa:

Vairuma pašvaldību izplatītajām ziņām uzticēties nevar. Piemēram, laikā, kad Sigulda bija visas Latvijas mutē ar vairākiem saslimšanas gadījumiem, "Siguldas Novada Ziņām" vismaz sākumā tas nebija uzmanības vērts.

Jelgavā "Zemgales Ziņas" cēla trauksim par to, kā izskatīsies lielveikals pie pils, bet pašvaldības izdevumā un arī portālā bija stāstīts, cik viss būs jauki, nepieminot cilvēku sašutumu, kura dēļ lēmumu nācās atcelt.

Vēl trakāk ir tas, ka pašvaldību PR parādās arī vietējā televīzijā. Arī tur tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, turklāt nav jau pretī normālas reģionālo televīziju žurnālistikas, kam sacensties.

Piemēram, "Vidzemes TV" redzami tikai pašvaldību labie darbi. Pirms pāris gadiem apkopojām, cik par savu PR tērē lielās pilsētas. Jelgavai tie bija aptuveni 400 000 gadā. Nerunāsim par Rīgu, kur tie ir miljoni. Domāju, ka nevienas reģionālās avīzes budžets tam līdzi netur.

Šobrīd Saeimā plānotais liegums pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus nenovērsīs problēmu. Tā lapa var iznākt un tikt izplatīta tāpat kā līdz šim, arī nereģistrēta. Rakstīt tur iekšā arī turpmāk varēs visu, ko viņi grib.

Partija "Attīstībai/Par!" gan sola, ka arī saturs tiks skatīts. Ja tas kādreiz notiks, tā būs revolūcija! Jo vismaz desmit gadus notiek cīņa pret iespēju pašvaldībām tērēt līdzekļus sevis slavināšanai, bet situācija neuzlabojas, drīzāk kļūst arvien sliktāka.

Izmantojam visas iespējas

Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska:

Dzīvojam 21. gadsimtā, tādēļ tiek izmantoti visi pieejamie kanāli. Informatīvais izdevums ir tikai neliela daļa no iespējas komunicēt ar sabiedrību. Tas vairāk domāts tiem, kas nelieto internetu.

Gatavojam paziņojumus presei, liekam informāciju sociālajos kontos, uz kuriem pēdējā laikā ir liels uzsvars. Nevienam nav uzdots to darīt savā personīgajā kontā, priekšsēdētāja to dara, jo ir ļoti aktīvā pozīcijā, šādi atspoguļojot arī savu darbu. Pašvaldības kontā gan jācenšas piedalīties visiem. Un pēc komentāriem redzam, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Šobrīd ir informācijas pārbagātība, tāpēc ne vienmēr mūsu sniegtā nonāk līdz visiem, cilvēki izraugās viņiem aktuālāko.

Iedzīvotāju iecienīts veids problēmu risināšanā ir mūsu mājaslapas sadaļa "Jautājiet mums". Tā ir vieta, kas parāda, ka kaut kas nav līdz galam izskaidrots. Pēc tam skaidrojumu ievietojam arī "Kuldīgas Novada Vēstīs".

Informējot cenšamies ieturēt neitrālu pozīciju. Man nešķistu normāli, ja katrā izdevumā būtu intervija ar domes priekšsēdētāju. Pašvaldības izdevumā, kas iznāk divas reizes mēnesī uz astoņām lappusēm, man nemaz nav vietas rakstiem, kādus veido vietējais laikraksts. Diezgan bieži saņemu e-pastus, kuros vaicā par sludinājuma vai reklāmas izcenojumiem, tad norādu, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nedrīkst likt šādu informāciju un iesaku meklēt laikraksta "Kurzemnieks" Reklāmas nodaļu.

Tikai skaistā fasāde

Laikraksta "Zemgales Ziņas" redaktore Agnese Leiburga:

Jelgavas pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums "Jelgavas Vēstnesis" iznāk ar nedēļas regularitāti, uz kvalitatīva papīra un krāsains. "Zemgales Ziņas" arī iznāk reizi nedēļā, bet nevar līdz pastkastītēm nonākt par velti.

"Jelgavas Vēstnesis" pilnībā kopē neatkarīgas avīzes veidolu. Saturu viņi rada paši, bet astoņām lapām ir aptuveni 10 darbinieku, kuri nav no Sabiedrisko attiecību nodaļas, tur uzrādās tikai divas speciālistes. Izveidota aģentūra "Zemgale INFO", kas izdod "Jelgavas Vēstnesi".

Katrai pašvaldības iestādei vēl ir sabiedrisko attiecību speciālisti. Kopā varētu būt cilvēku 20, kas strādā pilsētas pozitīvās informācijas izplatīšanai.

Problēmsituācijas papīra formātā izskatītas netiek. Pašvaldībai nepatīk mūsu korespondents Gaitis Grūtups, kurš uzdod neērtus jautājumus.Dome mums atsūtīja vēstuli, ka vēlas, lai ar to sadarbojas cits žurnālists.

Paironizējām: varam rakstīt un sūtīt atpakaļ vēstuli, ka mums nepatīk šis mērs un gribam citu. Kopš šī gadījuma Gaitis personiski vairs nesaņem nevienu atbildi uz saviem jautājumiem pašvaldībai. Tās tiek sūtītas redaktorei. Tāda, lūk, sadarbība!

Mūsu pašvaldības komunikācija ar sabiedrību jebkuros tīklos ir tikai pozitīva, kaut kādos gadījumos tie ir arī meli. Ja runa būs par projektiem, nekad nebūs pretēja viedokļa, nianšu, būs redzama tikai skaistā fasāde.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi saprot

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!