Uz to dosies arī divi Liepājas domes deputāti – Atis Deksnis un Linda Matisone. Viņu, kā arī vēl viena biedrības ”Liepājnieki” pārstāvja domē Agra Mertena (nolēmis nolikt mandātu) vietā nāks citi. Trīs cilvēki ir piektā daļa domes sastāva.

Vispār oktobrī iezīmējusies liela kadru mainība. Piemēram, Liepājas Reģionālās slimnīcas ilggadējais vadītājs Edvīns Striks personīgu iemeslu dēļ nolēmis atstāt amatu. Līdzšinējais Liepājas Futbola skolas direktors Aivis Tints savukārt nu kļuvis par Liepājas Sporta pārvaldes vadītāju. Izglītības ministrija, pēc visa spriežot, grib tikt vaļā no Liepājas Jūrniecības koledžas direktora Vladimira Dreimaņa, tiesa, viņš, kā mēdz teikt, ”ir uz slimības lapas”.

Kadri mainījušies vai drīz mainīsies arī citviet. 20 gadus ilgusī Saeimas deputāta karjera, iespējams, uz visiem laikiem beigusies arī ”Saskaņas” biedram Valērijam Agešinam, kurš nu var baudīt privātpersonas brīvību.

Bet, atgriežoties pie pašām vēlēšanām, tajās bija arī pārsteiguma momenti. Pirmo jau pieminēju – ”Saskaņas” neiekļūšana Saeimā. Ārpus svītras palika arī partija ”Attīstībai/PAR!”, kas balansēja uz piecu procentu robežas.

No varas partijas statusa atvadījās arī ”Konservatīvie”, toties liepājnieki un Dienvidkurzemes novada ļaudis balsis lielākoties atdeva par ”Apvienoto sarakstu” (AS), kurā savienojās ”Zaļā partija”, ”Latvijas Reģionu apvienība” un ”Liepājas partija” un kura ideoloģiskais tēvs kaut kādā ziņā ir uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Tieši viņa darbošanās koalīcijas veidošanās sarunās un reizē nebūšana deputātu kandidātu vidū bija mulsinoša, taču laiks visu saliks pa plauktiņiem: dzīvosim – redzēsim.

Tagad Valsts prezidentam vajadzēs pa īstam nominēt premjera amata kandidātu, nevis uzdot kādam vadīt sarunu procesu. Tad raudzīsim, vai ”Jaunajai vienotībai”, AS un Nacionālajai apvienībai izdosies atrisināt visus sadarbības jautājumus, izveidojot aktīvu un lemtspējīgu valdību.

Taču, ja aplūkojam Saeimas vēlēšanu rezultātus Liepājas Karostas mikrorajonā, redzam, ka

tādā Latvijā varu pārņemtu cilvēki, kuru lojalitāte mūsu valstij ir apšaubāma.

Tur uzvarēja ”Stabilitātei!”, ”Latvijas krievu savienība” (LKS) tur saņēma vairāk nekā 10 procentu balsu, kaut Saeimā nemaz neiekļuva.

Pēc pieminekļa Liepājas aizstāvjiem jeb tā saucamā granātmetēja noņemšanas LKS Kurzemes līdere Jeļena Osipova pavisam atklātā naida runā izplatīja vēstījumu visiem tiem, kas atbalsta padomju varu slavinošo pieminekļu novākšanu, sociālajos tīklos demonstrējot, ka viņus gaida kaps un prasts bērza zaru krusts labākajā gadījumā…

Jā, arī tādi cilvēki dzīvo mūsu Latvijā, un te droši vien būtu darbs drošības struktūrām.

Tieši pie šāda veida pieminekļiem pulcējas tie, kas simpatizē Krievijas fašistiskajam Putina režīmam, noniecinot Latvijas valsti un paužot naidu pret daudzcietušo Ukrainu, kuras tauta spiesta karot, lai aizsargātu savu zemi. Mums Ukraina ir jāatbalsta, apzinoties, ka arī mūsu brīvība ir no tā atkarīga.

Ja vēlamies saglabāt savu valsti, ir jāmaksā zināma cena. Šoziem augstas inflācijas apstākļos tie būs lielāki tēriņi par energoresursiem un daudz ko citu. Toties mēs varam dzīvot savā zemē, savā mājoklī, uz kuru nekrīt bumbas. Putins to vien gaida, lai Ukraina tumsas priekšā padotos, Eiropa un mēs padotos.

Būs jāmaksā vairāk, bet mēs nenosalsim, taupīsim un izturēsim! Un laupīsim šim necilvēkam un viņu atbalstošajai sabiedrības daļai to milzu prieku uzkundzēties un pakļaut Ukrainu un pasauli.

Oktobra būtiskākie notikumi mūspusē

Pārliecinošākais. 14. Saeimas vēlēšanās mūspusē nobalso par ”Apvienoto sarakstu”.

Vēsturiskākais. Liepājā aizvāc visus pieminekļus, kas atzīti par padomju varu slavinošiem.

Draudzīgākais. Notiek dažādi sarīkojumi, kuros latvieši un ukraiņi stiprina draudzības saites.

Tālejošākais. Liepājas dome apstiprina bijušā ”Liepājas metalurga” teritorijas lokālplānojumu.

Satraucošākais. Liepājas basketbolistiem labs sezonas sākums, futbolistiem nervozas beigas.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.