“Tas, ka ar 1. jūniju pacientiem piedāvājam plānveida operācijas veikt par maksu, nekādā gadījumā nenozīmē, ka tagad tā paliks uz visiem laikiem un ir sākusies maksas medicīna,” saka Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.

Komentējot jau izskanējušo ziņu, ka slimnīcā uz diviem mēnešiem pārtrauks veikt valsts samaksātās plānveida operācijas, bet pacientiem, kas būs maksāt spējīgi, piedāvās tās veikt par maksu.

Ir divas iespējas: gaidīt vai maksāt

“Situācija tāda, kāda tā ir pašlaik, ir izveidojusies tāpēc, ka mūsu valstī laikus nav veikta slimnīcu reforma, slēdzot mazās slimnīcas un to vietā veidojot lielākus centrus,” saka J. Bārzdiņš. “Līdz ar to tagad, kad finanses ir jāsamazina, automātiski visām slimnīcās tās samazina par 20 procentiem, kas nav īsti godīgi, jo šādā situācijā cietējas ir lielās slimnīcas, kurās ir attīstīta ķirurģiskā palīdzība, kas ir dārga. Mums pietiek veikt dažas sarežģītas operācijas, kas maksā bargu naudu, un finansējums ir beidzies, kamēr mazajās slimnīcās izdara pavisam vienkāršas un daudz lētākas operācijas, tāpēc tām naudas vēl pietiek.”

Pašlaik slimnīcā ir beigusies nauda stacionārajai plānveida palīdzībai pirmajā pusgadā. Lai situāciju risinātu, valdes sēdē nolemts uz diviem mēnešiem – līdz laikam, kad būs pilnīgi skaidrs finansējums otrajam pusgadam –, plānveida operācijas piedāvāt par maksu, protams, neatsakoties no akūtās palīdzības – tā joprojām paliek bez maksas. “Taču katru gadījumu mēs ārstu konsīlijā izvērtējam individuāli un operāciju par maksu piedāvājam tikai tiem pacientiem, kuriem nedraud briesmas dzīvībai,” skaidro J. Bārzdiņš. “Ja pacients nevar samaksāt, mēs piedāvājam gaidīt un tagad veidojam pierakstu uz 1. augustu, cerībā, ka situācija būs uzlabojusies un varēsim atkal veikt operācijas, ko samaksā valsts.” Jāpiebilst, ka pēc izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā, ar 1. martu pacientiem jau bija jāmaksā 30 latu par operāciju.

Ar pilnu operāciju cenrādi ikviens var iepazīties, ieskatoties slimnīcas mājaslapas www.liepajasslimnica.lv sadaļā pacientiem, kā arī visu sīki uzzināt pie ķirurga, kurš operāciju ieteicis. Piemēram, žultspūšļa operācija ar laparoskopisko metodi maksā 402 latus, vienkārša trūces operācija – 249 latus, prostatas adenomas operācija – 468 latus. Visdārgākās ir invazīvās kardioloģijas operācijas, kas svārstās no 700 latiem līdz pat vairāk nekā 5 tūkstošiem latu. Turklāt jārēķinās, ka jāmaksā arī 12 latu par katru slimnīcā pavadīto gultasdienu, kā arī var nākties piemaksāt par dārgām tehnoloģijām, ko izmanto operāciju laikā.

Līzingu nokārtos turpat slimnīcā

Operācijas veiks tikai tad, kad būs izdarīta priekšapmaksa – samaksāts par gaidāmo operāciju. Tiem, kas būs maksāt spējīgi, slimnīcas kasē jāsamaksā nauda par operāciju, savukārt tiem pacientiem, kam naudas operācijai nav, būs iespēja to veikt līzingā. Jāpiebilst gan, ka vismaz pagaidām šāda iespēja būs tikai bankas “Swedbank” klientiem. “Esam runājuši arī ar citām bankām, bet pagaidām atbildi ne no vienas neesam saņēmuši,” saka J. Bārzdiņš un skaidro, kā iespējams nokārtot līzingu operācijai.

“Pacientiem nemaz nav jādodas uz banku. Visu ir iespējams izdarīt slimnīcas kasē, kas atrodas Uzņemšanas nodaļā. Ir tikai jāuzrāda pase, ķirurga izsniegtā izziņa par operācijas cenu un līgums ar slimnīcu. Mūsu darbinieki sazinās ar banku un tā 15 minūšu laikā sniedz atbildi, vai piekrīt šim darījumam. Līzingu būs iespējams samaksāt 12 līdz 36 mēnešu laikā.” Un viņš piebilst – tikpat labi par operāciju var maksāt nevis pats pacients, bet viņa tuvinieki, kas ir bankas “Swedbank” klienti.

Ķirurgiem darba būs mazāk, anesteziologiem, iespējams, pavisam maz

Juris Bārzdiņš gan ir noskaņots optimistiski un cer, ka pēc diviem mēnešiem atkal varēs atgriezties pie iepriekšējās kārtības. “Tieši tāpēc mēs pacientiem iesakām pagaidīt un tikai tad, ja viņi nevēlas gaidīt, veikt operāciju par maksu,” viņš saka.

Jaunā situācija ir nepatīkama ne tikai pacientiem, bet arī ķirurgiem un anesteziologiem. Līdz ar operāciju skaita samazināšanos – par to, ka to būs mazāk, nešaubās ne J. Bārzdiņš, ne arī ķirurgi – mazāk darba būs gan ķirurgiem un krietni mazāk anesteziologiem. “Ķirurgiem vēl ir iespēja aprūpēt jau izoperētos pacientus vai pieņemt ambulatoros, taču anesteziologiem būs sarežģītāka situācija – ja nebūs pacientu, nebūs darba,” piekrīt J. Bārzdiņš.

“Kurzemes Vārda” aptaujātie ķirurgi ir diezgan saprotoši attiecībā uz maksas operāciju pagaidu ieviešanu. Cits priecājas, ka dodas atvaļinājumā, cits saka, ka neesot citas izejas. “Parasti vasarā mums vienmēr ir mazāk darba,” saka traumatologs Vilnis Vigulis. Viņam gan kāda paciente jau piekritusi maksas endoprotezēšanas operācijai.

Taču drūmāka dzīve būs anesteziologiem, kuriem darbs ir tad, kad notiek operācijas. “Jā, jūnijā darba būs mazāk un līdz ar to arī naudas,” saka slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš. “Un neviens arī nezina, ko valdība lems un kā būs jūlijā, augustā un vēlāk. Diemžēl tāda ir situācija.” Tāpēc viņš neizslēdz to, ka anesteziologi varētu nopietni izvērtēt darba iespējas citās Eiropas valstīs. “Ja vēl pirms pusgada darbu, ko piestrādāt, varēja atrast tepat pie mums, tad tagad vairs tā nav,” viņš sacīja. “Es zinu, ka anesteziologu trūkst daudzās citās valstīs, piemēram, tai pašā Lielbritānijā. Un mūsu specialitātē valodas zināšanām nav jābūt tik niansētām kā, piemēram, ģimenes ārstiem, tāpēc es pieļauju, ka kāds arī domās par aizbraukšanu un, iespējams, arī aizbrauks. Ko tad mēs darīsim pēc pāris gadiem, kad te situācija atkal uzlabosies, es nezinu. Un neviens no valdības mums arī to nevar pateikt.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, komentējot situāciju, saka: “Pašvaldība jau aprīlī par šo situāciju sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, aicinot pārdomāt absurdos lēmumus. Slimnīcai nav finansiālu iespēju veikt operācijas par saviem līdzekļiem, tādēļ pacientam faktiski vienīgā iespēja ir meklēt līdzekļus pašam. Pašvaldības sociālā atbalsta programmā ir paredzēts veselības aprūpes atbalsts. Izskatot katru situāciju atsevišķi, tiek lemts par piešķiramā pabalsta apjomu. Taču pilnībā segt mazturīgo liepājnieku veselības aprūpes vai operāciju izmaksas neviena Latvijas pašvaldība nespēs. Situācijas uzlabojumi ir atkarīgi tikai no valdības lēmumiem.”

J. Bārzdiņš vēl piebilda, ka maksas operāciju cenrādis izstrādāts arī vairākās citās Latvijas slimnīcās, paredzot, ka var pienākt laiks likt to lietā.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Slimnīcas mājaslapā var iepazīties ar visu operāciju izcenojumiem,” rāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš. “Taču vislabāk to uzzināt pie ķirurga, kurš operāciju veiks.”