Vakar Pētertirgū satiktā Agita Reveliņa no Durbes pagasta, rādot savu no neliela ķirbja izveidoto mākslas darbu, sacīja, ka to gatavojusi gan kā dekoru savai tirdzniecības vietai, gan kā atgādinājumu visiem, ka jālieto sejas maskas. “Izgrebtajam ķirbim devu vārdu Maskulis, bet nu jau viņš tāds apvītis, acis iekritušas,” smej Agita.

“Pirmajās dienās acu dobumos labi izskatījās divas zilas vīnogas. Ķirbja grebšanai izmantoju nelielu, asu nazīti. Maskulim matu vietā ir kukurūzas lapas, ausu vietā pa ķiplokam. Tur, kur vajadzētu būt degunam un mutei, – medicīniskā sejas aizsargmaska. Visādus brīnumus izdomāju!

Pērn ķirbi izgrebu, ieliku oāzi un saspraudu tajā skaistākos rudens ziedus. Sanāca brīnišķīgs dekors, un tā es protestēju pret helovīniem, jo to aktivitātes man svešas un nepieņemamas”. Lieģu iedzīvotāja pauda pārliecību, ka tie nav mūsu svētki un neko labu nemāca. Kādēļ taisīt briesmīgus viepļus, ja no ķirbja var pagatavot kaut ko skaistu, smaidīgu, pozitīvu?

Varbūt Covid-19 pandēmija apturēšot bērnus un pieaugušos no Helovīna aktivitātēm? Taču bērniem konfektes patīk un arī atriebties patīk, ja tās nav izprasījuši. Zinot gadījumu, kad kādās mājās pēc helovīniem vārtu atslēgas caurums bijis aizsmērēts ar kaut ko lipīgu un saimnieks no rīta mocījies, tos atverot. Interpretācijas jau var būt dažādas, bet vai Helovīns bērniem nemāca izspiešanu un atriebību?

A. Reveliņa lielās ogas audzē katru gadu. Pašai vislabāk patīk muskata un cukura ķirbji, kas atvesti pārdošanai.

Pēdējie izmēra ziņā nav lieli, bet ar biezu mīkstuma kārtu un ļoti garšīgi. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad šo lauku labumu pērkot daudz mazāk, bet vēl jau priekšā visa ziema.

“Ķirbjus audzējam sev un, kas paliek pāri, vedam uz tirgu. Paši, lai būtu veselība un imunitāte, bieži spiežam un dzeram burkānu un ķirbju sulu. Vāru biezzupas. Savāru sarīvētu ķirbi, kartupeļus, apceptus sīpolus, burkānus un beigās pielieku kausēto sieru,” stāstīja saimniece Daina Alne no Nīcas pagasta “Dziedoņu” mājām.

Viņai uz galda ne tikai glītie apaļvaidži, bet arī tādi, kas izgrebti ar stilizētiem sejas vaibstiem. Tos ar lielu rūpību un pacietību gatavojis vīrs Dzintars, kuram šāds darbiņš patīk un padodas. Pilsētnieki, it sevišķi ģimenes ar maziem bērniem, labprāt pērk smukās, apaļās ogas, lai paši tās izgrebtu un veidotu dekorus.

Dārzeņi un viss cits “Dziedoņos” augot piemājas zemītē, kas smilšaina un liesa. To gan ik gadu rudenī bagātinot ar jūras mēsliem. Izskatās, ka ķirbjiem patīk. Pa vasaru auguši griezdamies!