Ostā ienāks jaunuzbūvēta hercoga Jēkaba laika burinieka kopija
Piektdien, 10.oktobrī, ap plkst.16 Liepājas ostā ienāks jaunuzbūvēta hercoga Jēkaba laika burinieka kopija – kuģis “Libava”, aģentūru LETA informēja tūrisma aģentūras “Maks” pārstāve Iveta Ļesina. Hercoga Jēkaba laika burinieka kopiju pēc liepājnieka Anatolija Molokanova pasūtījuma sāka būvēt 2007.gada maija sākumā Karēlijā. Lai arī kuģis nav tik varens kā 17.gadsimta fregate, tomēr tas ir būvēts pēc visiem tā laika būvniecības noteikumiem. Petrozavodskā būvētie kuģi ir labi pazīstami visā pasaulē.
Šīs pilsētas kuģu būvētavā uzbūvēti daudzi burinieki, kuri līdz vissīkākajai detaļai atbilst senlaiku burinieku prototipiem.
Molokanovs aģentūrai LETA sacīja, ka uzbūvēt šādu kuģi bijis sens viņa sapnis. Tas izmaksājis ap 350 000 eiro (245 000 latu). Daļa naudas sagādāta, likvidējot un sagriežot savu piekrastes zvejas laivu, par ko maksājusi Eiropas Savienība, bankā ņemts arī kredīts. “Libava” piedalīšoties regatēs un kalpošot kā tūrisma kuģis.
Molokanovs sacīja, ka pēc specialitātes esot stūrmanis, bet pēc nodarbošanās – zvejnieks. Joprojām nodarbojoties ar mencu zveju.
“Krievu kokgriezējiem nācās apzināt muzeju dokumentus, lai izveidotu senlaiku dekorus, kas bija hercoga Jēkaba burinieku atšķirības zīme. Savukārt stūres ratu darinājuši Liepājas meistari,” piebilda Molokanovs.
“Libavai” ir arī 120 zirgspēku dīzeļdzinējs, kas kuģim ļauj sasniegt sešu mezglu ātrumu, buru laukums ir 102 kvadrātmetri, kuģa garums – 16,5 metri.
“Libava” projektēta kā tūrisma kuģis, kurā ir piecas divvietīgas kajītes. Ir arī kajītkompānija, kambīze, trīs dušas un tualetes, kā arī sauna.
“Libavai” atļautā kuģošanas zona ir divdesmit jūdžu attālumā no krasta, kas ir gluži pietiekami, lai apbrauktu kontinentu. Līdzīga veida burinieki vienmēr bijuši iecienīti visā pasaulē. Eiropā vien katru gadu notiek vairākas regates, kurās piedalās šādi kuģi.
“Arī tradicionālajā burinieku saietā “Baltic Sail” “Libava” noteikti piedalīsies. Līdz ar to Liepājā tiks sekmēta jūras tradīciju atjaunošana, jo mūsu ostai ir tikpat bagāta vēsture kā, piemēram, Gdaņskai vai Duvrai. Vai tad nebūtu interesanti – iepazīties ar tām, stāvot uz burinieka klāja?” sacīja Molokanovs.
LETA