Vakara un maiņu vidusskolu kādas skolniece mamma raksturoja kā otrās iespējas skolu, kā vietu, kur ticību sev un savām spējām atgūst tie zēni un meitenes, kas aizgājuši no citām skolām, bet tomēr sapratuši, ka vēlas mācīties un iegūt vidējo izglītību. Pašlaik, kad laukā aizvien uzmācīgāk sevi piesaka pavasara elpa, Vakara un maiņu vidusskolas 10.b klasē stundas regulāri apmeklē apmēram divdesmit audzēkņu.

Viņi – no 10.b klases

Mācību gadu iesāka divdesmit septiņi, daļa no viņiem ir kopā jau no devītās klases, bet pārējie ir jaunpienācēji. Divām skolniecēm piedzima bērniņi, un tāpēc vajadzēja paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu. Viena audzēkne – sieviete vecumā ap četrdesmit gadiem – nevarēja strādāt un mācīties, tāpat vedās vēl vienai skolniecei ne vairs jaunietes gados. Toties uz klasi atnāca vairāki zēni un meitenes no citām skolām – Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles vidusskolas, J.Čakstes 10.vidusskolas. Vairākiem zēniem ir kavējumi, bet viņi ar tiem cīnās un cer, kā saka, iedzīt mācības un atgriezties klases solā.

“Bet mums ir labs klases kolektīvs, draudzīgs, mēs sākam aizvien labāk saprasties, un tāpēc man no rītiem patīk iet uz skolu,” sacīja Madara. Un tas nebūt nav mazsvarīgs secinājums meitenei. Jo viņa zina arī to, ko nozīmē neiet uz skolu, ko nozīmē, ja iet uz skolu ne tikai nepatīk, bet pat riebjas. To meitene izskaidro tādējādi, ka viņas iepriekšējā mācību iestādē neveiksmīgi veidojies kolektīvs. Skolēni, kuri pirms tam bija mācījušies dažādās klasēs, nevarēja atrast kopīgi valodu. Radusies dziļa nepatika citam pret citu. Izveidot no šiem tik dažādiem un tik atšķirīgiem zēniem un meitenēm vienotu kolektīvu nav izdevies arī klases audzinātājai.

Madara izvēlējās neiet uz skolu. Aizgāja pie drauga, turpat atnāca vēl citi pusaudži. Visi sēdēja uz dīvāna, uzlika kādu filmu vai ieslēdza mūzikas centru. Paņēma kādu dzērienu, lai prāts jautrāks. Sākumā dzēra alu, sidru. Vēlāk meitene iemācījās, kā pareizi jāiedzer tekila, lai tā garšotu, kā sajaukt degvīnu gardā kokteilī, kā garšo brendijs. Nav jau tā, ka iepriekšējā skolā neviens nebūtu reaģējis uz to, ka meitene neapmeklē skolu. Ar Madaru runājusi klases audzinātāja, arī skolas direktora vietniece. Runājušas skaisti un pareizi, tikai labi domātie un pareizie vārdi tā arī neatslēdza meitenes sirdi un neiekrita prātā.

Arī Linda nepabeidza dienas skolas 10.klasi. Kaut kā nav vedies ar mācībām. Sākumā viņa ieguvusi sliktus vērtējumus sporta stundās, jo daudz slimoja, pēc tam radušies robi ķīmijā, fizikā, matemātikā. Un tad jau meitene vienkārši vairs nav gājusi uz stundām. Kad mamma aizgājusi uz darbu, Linda palikusi mājās. Kompānijas viņa nav meklējusi, paskatījusies televīziju, pašķirstījusi kādu žurnālu. Ja arī aizgājusi uz skolu, tad, kā tagad pati saka, vienkārši atsēdējusi laiku.

Jānis vēl tagad meklē savu vietu. Izmēģinājis mācīties citās skolās, nav vedies, nav paticis. Tagad viņš brīvdienās nokārtojis parādus un turpina mācības.

Ar ģimenisku auru

“Tagad saprotu, ka ir jāmācās, ka izglītība ir vajadzīga, bet ir būtiski, ka var būt kopā ar cilvēkiem, kas tevi saprot un kas tevi ciena,” sacīja Madara un viņai pievienojās Linda. Viņu klases audzinātāja Meldra Oškāja vēl piebilda, ka meitenes ir klases labāko matemātiķu pulkā, kaut arī iepriekš tieši šis priekšmets viņām sagādājis problēmas. Meitenes teica, ka tagad viņām esot laba skolotāja.

“Es gribu pateikt, ka aplams ir iesakņojies priekšstats par vakarskolu kā vietu, kur pret mācībām ir mazākas prasības vai kur audzēkņiem dod kādas atlaides,” sacīja Vakara un maiņu vidusskolas 10.klases skolnieces mamma Valda Šulga. Viņa ir šīs mācību iestādes Vecāku komitejas priekšsēdētāja, kopā ar skolas administrāciju, pedagogiem un skolēnu līdzpārvaldes pārstāvjiem aktīvi darbojas Skolas padomē. Audzēkņu kontingents ir mainījies, tas kļūst gados jaunāks, un tāpēc vecāku sadarbība ar skolu ir ļoti svarīga, atzina mamma. Valda Šulga nenoliedz, ka vakarskola pašlaik ir tāda mācību iestāde, kuru var dēvēt par otrās iespējas skolu, par vietu, kur var iegūt zināšanas un vidusskolas diplomu tie zēni un meitenes, kuri dažādu apstākļu dēļ nav varējuši mācīties vispārizglītojošajā dienas skolā.

“Esmu pārliecinājusies, ka skolā ir brīnišķīgi pedagogi, kuri spēj veidot kontaktus ar audzēkņiem un prot likt skolēniem noticēt sev un saviem spēkiem. Īpaši tiem, kam ir bijuši apstākļi vai iemesli šo ticību sev pazaudēt, vai arī to kāda iemesla dēļ ir likuši saprast dienas skolas pedagogi. Es varu pat teikt, ka skolai ir ģimeniska aura, kaut arī tā atrodas vecā ēkā ar krāsns apkuri un prasa daudz līdzekļu, lai to sapostu un uzturētu kārtībā,” pastāstīja V.Šulga. Palīdzēt atjaunot šo ticību var dažādos veidos. Tāpēc vakarskolas pedagogi daudz strādā, lai iesaistītos Eiropas Savienības starptautiskajos projektos. Tas ļauj skolēniem tikties ar citu valstu jauniešiem, kopīgi ar viņiem strādāt pie noteikta temata, ceļot un līdz ar to labāk saprast savus vienaudžus no citām zemēm, kā arī ļauj pašiem gūt dziļāku ieskatu savas pilsētas un zemes dzīvē, tradīcijās, cilvēkos, vēsturē. 

Iepazīt sevi un citus

10.b klases audzinātājai Meldrai Oškājai tā ir pirmā audzināmā klase, kopš viņa strādā šajā mācību iestādē. Viņa ir arī direktora vietniece, bet tagad saspringtajā darba grafikā ir jāatrod laiks savai klasei. Lai vairāk un labāk iepazītu savus audzēkņus, viņa gan runājusi ar katru no viņiem, gan izplatījusi anketas. “Ne jau katrs ir gatavs runāt par savu dzīvi, par savām problēmām tā, lai visi to dzirdētu un zinātu. Tāpēc es pēc tam šos darbus, kuros lūdzu pastāstīt par sevi, atdevu atpakaļ. Bet kopīgais ir tas, ka viņiem visiem gribas mīlestības un sapratnes vispirms savā ģimenē, no saviem tuviniekiem,” ir secinājusi klases  audzinātāja.

Viņa par savu pienākumu uzskata izveidot draudzīgu kolektīvu, kurā cits citu saprot, uzmundrina. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir kopīgs darbs, ne tikai mācības. Tieši tāpēc arī tik vērtīgi ir tie projekti, kurus uzslavēja Valda Šulga. 10.b klase ir iesaistījusies divos projektos. Viens no tiem ir “Nāc, meklē, piedalies!”, kuru finansē Eiropas Sociālais fonds un Sabiedrības integrācijas fonds. Tā mērķis ir veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū, rosināt viņus veidot karjeru. Projektā liepājnieki darbojas kopā ar vēl 20 mūsu valsts skolām, un skolēni ir priecīgi par tikšanos ar dažādiem speciālistiem, kas viņiem pastāsta par karjeras izvēles problēmām un par prasībām darba tirgū.

Otrs ir Eiropas Savienības izglītības programmas “Grundtvig” projekts, kurā iesaistītas trīs dalībvalstis: kopā ar mūsējiem tajā darbojas Vācijas un Dānijas skolēni. Pagājušajā nedēļā Meldra Oškāja kopā ar Vakara un maiņu vidusskolas pedagoģēm un Izglītības pārvaldes vadītāju Ludmilu Molčanovu bija Dānijā, lai vienotos par projekta norisēm. No Vakara un maiņu vidusskolas projektā darbojas pieci 10.b klases skolnieki, viņu skaitā arī Madara un Linda. Skolēni ar saviem sadarbības partneriem Berlīnē (Vācija) un Hāderslevā (Dānijā) kontaktējas internetā. Viņi veido savas darba mapes, kurās runā par mācību metodēm, par savām sekmēm, iecerēm un to īstenošanu. Līdz ar to darbošanās projektā ļauj ne tikai iepazīt citu valstu skolēnu dzīvi, mācību norisi, bet veicina arī sevis paša izzināšanu.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Audzinātāja Meldra Oškāja ar saviem 10.b klases audzēkņiem.