Kamēr Rīgā daudzdzīvokļu namu renovācija ir bērnu autiņos, liepājnieki šai ziņā ir vieni no veiksmīgākajiem valsts mērogā. To apliecina gan renovēto daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko ēku skaits, gan sasniegtie energoefektivitātes rezultāti, arī iegūtās godalgotās vietas Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Taupot enerģiju, taupīt arī naudu savā personiskajā maciņā un dzīvot komfortablos apstākļos – tāds ir galvenais dzinējspēks, lai ķertos pie daudzdzīvokļu mājas renovācijas.

Ilgtspējība kā mērķis

Nupat, kad liepājniekiem gluži no pašiem pamatiem vairs nav jāskaidro namu renovācijas nepieciešamība kā iespēja dzīvot energoefektīvāk, priekšplānā izvirzās cits jautājums, ko vienā vārdā sauc par ilgtspējību. Tas nozīmē nevis veikt kāda objekta renovāciju īslaicīgam ieguvumam, bet izvērtēt visus posmus, lai iegūtais uzlabojums darbotos ilgtermiņā.  

To sarunā par namu renovāciju uzsver Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, norādot, ka šis termins neattiecas tikai uz būvniecību, kā sākotnēji varētu domāt. “Lai sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus katrā konkrētā objektā, ir jāveic vesels darbu komplekss, kurā ir iesaistīti gan māju iedzīvotāji, gan apsaimniekotāji, gan darbu izpildītāji un citi,” saka M. Tīdens. “Ilgtspējība sākas ar projektēšanu, turpinās ar materiālu iepirkumu, būvniecību, kas ietver sevī arī būvuzraudzību un visu tam sekojošo līdz gatavam objektam, un nobeigumā ir energoefektīva ekspluatācija.”

Atbalsts lielākajai iedzīvotāju daļai

Ne vienreiz vien, diskutējot par māju renovāciju kā energoefektivitātes paaugstināšanas iespēju, izskanējis jautājums, kāpēc uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu šo darbu veikšanai nevar pretendēt arī veco privātmāju īpašnieki. Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes “Build Upon” projekta eksperte Maija Križmane skaidro, ka tas ir saistīts ar atšķirībām dzīvojamā platībā. Latvijā ir 313 tūkstoši viena un divu dzīvokļu ēku, kuru kopējā dzīvojamā platība ir 32 miljoni kvadrātmetru. Daudzdzīvokļu mājas mūsu valstī ir 39 tūkstoši, taču dzīvojamā platība tajās kopumā veido 55 miljonus kvadrātmetru. “Tāpēc arī atbalsts ir sektoram, kurā mitinās visvairāk iedzīvotāju,” viņa norāda, pievēršot uzmanību faktam, ka par esošo ēku sektoru ir jādomā kā par galveno un tāpēc arī ir tik svarīgi veikt šo ēku renovāciju ar domu par ilgtspējību. Mūsdienās, kad ir iespēja taupīt enerģiju un līdzekļus ilgtermiņā, jaunās ēkas tiek celtas jau energoefektīvas, taču vecās ir savu laiku nokalpojušas, nolietojušās un tām ir jādod otrs mūžs – skaidro M. Križmane.

Uzlabojumi rada uzticēšanos

Šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā ES piešķirto līdzfinansējumu uzticēts apsaimniekot finanšu institūcijai “Altum”. Tās pārstāvis Aldis Greķis skaidro, ka ir svarīgi, lai māju iemītnieki saprastu veicamo darbu jēgu un ieguvumus. “Tāpēc tas saprotami un uzskatāmi cilvēkiem jāparāda,” viņš saka, norādot, ka svarīgs dokuments renovācijas procesā ir energosertifikāts, kuram ideālā situācijā vajadzētu atrasties visiem mājas iedzīvotājiem redzamā vietā. “Ir svarīgi, lai cilvēki redzētu, cik mājā tērēta enerģija pirms renovācijas un cik pēc tās,” saka “Altum” pārstāvis. Katra cilvēka informētība būs atbalsts turpmākiem darbiem, un arī ierosme un stimuls pie tādiem ķerties kaimiņmāju iedzīvotājiem. To, ka kaimiņmāju labie piemēri iedvesmo arī citus sākt renovāciju, atzīst ikviens šajos darbos iesaistītais speciālists. “Un Liepājā tādi piemēri nav tādu jāmeklē,” saka A. Greķis. “Jo te, kad renovē, tad dara to visā mikrorajonā.”

“Altum” pārstāvis arī norāda, ka pat to māju iemītniekiem, kur nav veikta renovācija, nevar pārmest, ka viņi neko nav darījuši savas mājas labā. “Katrā mājā ir kaut kas darīts,” viņš saka. “Citā ir nomainītas ārdurvis un kāpņu telpas logi, citā siltināts jumts vai pagrabs un tā tālāk. Un katrs šis mazais darbiņš ir devis kaut vai nelielu rezultātu.” Speciālists uzskata, ka ir svarīgi radīt iedzīvotājos uzticēšanos, ka šie darbi patiešām dod reālu labumu. “Tad arī būs vieglāk pārliecināt cilvēkus ķerties pie lielā darba – ēkas kopējās renovācijas,” saka A. Greķis.

“Altum” speciālists ieskicē svarīgākos veicamos pasākumus, lai renovācija būtu veiksmīga un energoefektivitāte ilgtspējīga. Pirmkārt, ārsienu siltumizolācija. Jaunās prasības paredz ārsienu slāni biezāku nekā iepriekš, lai panāktu augstāku energoefektivitāti. Taču noteikumos ir iestrādātas arī iespējamās atkāpes, ja projekta īstenotāji spēj pierādīt, ka biezāks siltinājuma slānis nedos būtisku energoefektivitātes uzlabojumu. Otrkārt, bēniņu un jumta siltināšana, treškārt, cokola siltināšana. Un tālāk seko logu nomaiņa dzīvokļos, kam, kā novērojis speciālists, iedzīvotāji dažkārt pieiet ļoti radoši, tos arī nemainot. A. Greķis un arī citi speciālisti noteikti uzsver tik būtisko sastāvdaļu – efektīvus ventilācijas risinājumus.

A. Greķim nav sveša iedzīvotāju vēlme samazināt izdevumus, no projekta izslēdzot dažādas pozīcijas, no kurām viena mēdz būt inženiertehnisko mezglu nomaiņa, iztiekot vien ar cauruļu siltināšanu. “Diemžēl visbiežāk tās ir aizaugušas, un, ja tās nenomaina, nevar cerēt uz enerģijas taupīšanu,” norāda speciālists. Un vēl viņš atzīmē, ka būtisks ieguvums ir horizontālā apkure ar termoregulatoru un siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī. To visu sakot, A. Greķis norāda arī uz mūsdienu iespējām izmantot enerģijas ražošanā dažādus atjaunojamos energoresursus, piemēram, siltumsūkņus, saules baterijas un citus.

Stāstot par efektīviem renovācijas risinājumiem, A. Greķis min lietas, kas pamazām iegūst popularitāti un dod ievērojamu efektu. Tādas ir, piemēram, ventilējamās siltinātās fasādes. Liepājā tāda paredzēta renovācijas projektā Lielajā ielā 1. Atšķirībā no ierastajiem fasāžu siltināšanas veidiem, šo var likt arī ziemā.

Aldis Sirmačs no Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas savukārt uzsver būvnieku izglītības, kompetences un informētības ārkārtīgi lielo nozīmi. “Klientam nav jāzina visas nianses, tā ir projektētāju un būvnieku atbildība,” viņš saka un norāda arī uz to, kā dažādi neprofesionāli balkonu un lodžiju risinājumi renovācijas gaitā var mazināt gaidāmo rezultātu, tāpēc ir svarīgi tos rūpīgi izvērtēt. Par ideālo variantu viņš min lodžiju aizstiklošanu. Lietuvā, piemēram, likumdošana renovācijā to nosaka darīt obligāti. “Bet pie mums nav skaidrs, kas izvirzās priekšplānā: kopīpašums vai privātīpašums?” viņš norāda.

Bet sertifikāta “ISSO 50 001” vadošais auditors un ieviesējs Jānis Šipkovs izpētījis, ka kā Latvijā, tā Vācijā renovētos namos cilvēki mēdz dzīvot aukstumā un mitrumā, maksimāli samazinot siltuma padevi un nevēdinot telpas, lai tikai būtu mazāk jāmaksā. Tāpēc viņš iepazīstina ar kādu gaidāmu jaunumu – patlaban izstrādes stadijā ir mobilā telefona aplikācija, ar kuras palīdzību kontrolēt mikroklimatu dzīvoklī: ar tās starpniecību dzīvokļa iemītnieki saņemtu brīdinājumus un padomus par veicamajiem pasākumiem – vajadzīgo siltuma padevi, vēdināšanas režīmu, pelējuma draudiem un citu, lai viņu dzīvesveids būtu komfortabls un vienlaikus energoefektīvs. Jaunā aplikācija varētu sākt darboties jau nākamajā apkures sezonā un būtu labs palīgs iedzīvotājiem sava īpašuma apsaimniekošanā.

Nav vietā strīdi par pareizo valodu

Kas mudina iedzīvotājus piekrist un kas attur teikt jāvārdu namu renovācijai?

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Vītolu 6” valdes priekšsēdētāja Vita Iesalniece dalās kā savā personiskajā, tā valdes priekšsēdētājas pieredzē. “Mans personiskais dzinulis īstenot renovāciju bija tas, ka dzīvoklī bija ļoti auksts,” viņa atceras. “Ziemā bija labi ja 16 grādu, bet maksa par apkuri toreiz – divi lati par kvadrātmetru.” Tagad, pēc renovācijas, dzīvoklī ir silti un pagājušajā apkures sezonā kopumā par apkuri samaksāti… 28 eiro. Arī citiem kaimiņiem bijis līdzīgi, taču sākumā atbalsts gaidāmajai renovācijai nebijis vienbalsīgs, tāpēc V. Iesalniece uzskata: lai varētu cerēt uz atbalstu, cilvēkiem saprotamā valodā jāizskaidro visas nianses, un vislabāk, ja to dara speciālists. Viņa pati renovācijas sagatavošanas posmā un arī tās gaitā ļoti daudz mācījusies no profesionāļiem un skaidrojusi notiekošo kaimiņiem. V. Iesalniece uzsver: “Ir jārēķinās, ka jāskaidro gan latviešu, gan krievu valodā, te nevar būt kaut kādi strīdi par pareizo valodu, svarīgākais, lai cilvēki izprastu procesus.” Un jārēķinās, ka par vieniem un tiem pašiem jautājumiem būs jārunā vēl un vēl un jāiet pie cilvēkiem personiski skaidrot nesaprotamās lietas. “Tas ir liels darbs,” viņa neslēpj.

Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls uzskata, ka liela nozīme iedzīvotāju informēšanā ir pašvaldības organizētajiem semināriem, kuros ikvienam interesentam ir iespēja uzklausīt un uzdot jautājumus renovācijā iesaistīto nozaru speciālistiem. Un tāpat, viņaprāt, liela nozīme ir kaimiņmāju labajiem piemēriem. Tam noteikti piekrīt arī V. Iesalniece, kas pēc renovācijas savā dzīvoklī ielaidusi daudz interesentu, lai rādītu tehniskos risinājumus un arī maksājumu rēķinus pirms un pēc renovācijas.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Namu serviss APSE” projektu vadītājs Gints Ločmelis uzskata, ka būtisks ieguldījums iedzīvotāju informētībā ir visu pieminēto variantu mijiedarbība, kā arī, protams, apsaimniekotāju gatavība virzīt renovācijas projektus. Viņš uzskata, ka tas, ka apsaimniekotājs ir gatavs šo darbu darīt, un viņa pieredze renovācijas projektu veiksmīgā īstenošanā lielā mērā var noteikt, kuram apsaimniekotājam iedzīvotāji uzticēs savu māju.

Žurnāla “Vides Vēstis” redaktore Anitra Tooma norāda uz personisko pieredzi: “Kad es ar sludinājumu palīdzību pusgadu meklēju dzīvokli, redzēju, cik ātri izķer tos, kas ir renovētās mājās.” Viņa ir pārliecināta: tas nozīmē, ka cilvēki izprot un novērtē namu renovāciju un tai ir nākotne Latvijā.

Ūdeni uzsilda saules baterija

Lai popularizētu zaļo domāšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kopš 25. jūlija siltumapgādes uzņēmums “Liepājas enerģija” siltumenerģijas ražošanai, līdzās tādam videi draudzīgam kurināmā resursam kā koksnes šķelda, ir uzsācis izmantot arī saules starojumu, ko nodrošina uzstādītie saules kolektori vienā no uzņēmuma katlumājām Dārza ielā 42a. Tas ir pilotprojekts, kura mērķis ir noskaidrot, cik plašas ir saules starojuma izmantošanas iespējas siltumenerģijas ražošanā Liepājā un kādi tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanas procesu lielākā apmērā, tādējādi būtiski paaugstinot zaļās siltumenerģijas apjomu.

Šobrīd uzstādītās solārās sistēmas jauda ir neliela – 15 kW, taču vasarā labvēlīgos laika apstākļos ar to pietiek, lai ar karsto ūdeni nodrošinātu blakus esošo bērnudārzu un divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

UZZIŅAI

Liepājnieku un novadnieku panākumi pēc namu renovācijas konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”

2016. gadā

2. vietā – daudzdzīvokļu māja Dorupes ielā 34,

3. vietā – daudzdzīvokļu māja Dzintaru ielā 84.

2015. gadā

1. vietā – daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2,

2. vietā – daudzdzīvokļu māja Dzērves ielā 17,

3. vietā – daudzdzīvokļu māja Alejas ielā 24.

2014. gadā

1. vietā – daudzdzīvokļu māja Vītolu ielās 6/10,

1. vietā – bērnudārzs “Dzirnaviņas” Priekulē (kategorijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā”).

2013. gadā

2. vietā – daudzdzīvokļu māja Roņu ielā 3.

2011. gadā

2. vietā – Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas ēka Jelgavas ielā 48 (kategorijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā”).

Nav uzticības būvmateriālu kvalitātei

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore: Lai arī kādam šķitīs dīvaini, kāda saistība ar namu renovāciju varētu būt Patērētāju aizsardzības speciālistiem, dzīve ir pierādījusi, ka mums ne vienreiz vien nācies iejaukties šajos procesos. Lielākoties tas ir saistīts ar būvmateriālu atbilstību noteiktajām prasībām. Nevar cerēt uz labu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu rezultātu, ja būvniecībā būs izmantoti nekvalitatīvi materiāli.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesaistās, veicot arī būvmateriālu testēšanu, lai pārliecinātos par to atbilstību prasībām. Sākām ar pavisam vienkāršām logu pārbaudēm un secinājām, ka ļoti bieži kāda materiāla kvalitātes rādītāji dokumentos ierakstīti bez jebkāda pamatojuma.

Diemžēl Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistiem veikt būvmateriālu testēšanu ir sarežģīti, tāpēc, manuprāt, lai būtu drošība par veikto darbu kvalitāti, to vajadzētu darīt pašiem būvniekiem.  

Šogad Latvijas pārstāvji sadarbībā ar patērētāju tiesību aizsargātājiem Lietuvā un Igaunijā īsteno kopīgu projektu, testējot putu polistirolu, kas ir ēku siltināmais materiāls. Diemžēl Latvija šajā testā nepavisam neizskatījās labi – no pieciem testētajiem materiāliem tikai trīs atbilda visām prasībām. Tas nozīmē, ka projektos, kuros izmantoti divi kvalitātei neatbilstošie materiāli, iespējams, nav sasniegts energoefektivitātes mērķis.

Turpinot iesaistīties namu renovācijas kvalitātes kontrolē, plānojam izveidot informācijas portālu, kurā būtu apkopotas prasības katram būvmateriālam, lai komersantiem atvieglotu dzīvi.

Un vēl nopietnas problēmas māju iedzīvotajiem rada tas, ka valstī nav mehānisma, kā cilvēkiem pārliecināties, vai projekts nav mākslīgi sadārdzināts. Tāpēc ir daudz vairāk jāstrādā, sniedzot cilvēkiem informāciju.

Vai taupāt resursus?

Asnāte Laškova, studē vides pārvaldību: Mūsu ģimene taupa ūdeni, piemēram, to lieki netērējot, kad tīra zobus. Ir iegādātas ekonomiskās elektriskās spuldzītes, šķirojam arī atkritumus un pašiem vairs nevajadzīgo apģērbu nododam veikalā “Otrā elpa” un citur. Es savu ģimeni izglītoju šajos jautājumos, un viņi to atbalsta.

Vladimirs Krasnostans, sētnieks: Man ir tik ļoti maza alga, ka nekas cits neatliek, kā taupīt. Es taupu ūdeni, to lieki netecinot, arī elektrību bez vajadzības nededzinu. Par globālām problēmām gan nedomāju, es to daru, lai izdzīvotu.

Agija Žimante, grāmatvede: Es pati ar taupīšanu neaizraujos, taču to dara mans vīrs. Viņš, piemēram, traukus mazgā vēsā ūdenī un ir iegādājies arī ekonomiskās elektriskās spuldzītes. Bet man viņš nepārmet, ka es nesekoju viņa paraugam.

Ruta Rubīna, pensionāre: Siltumu es nevaru taupīt, bet ūdeni un elektrību tērēju tik,  cik vajag. Man ir divas mazmeitas, kas labi pelna, un, ja man no pensijas kaut kam nepietiek, viņas palīdz.

Ļevs Haikins, strādājošs pensionārs: Man šķiet, ka visi normāli cilvēki taupa, un mēs ar sievu arī. Piemēram, lieki netecinām ūdeni, iespēju robežās mums ir ekonomiskās spuldzītes, bet vasarās dzīvojam vasarnīcā, un tas ir pavisam ekonomiski.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016