Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 14. decembris

Vārdadiena: Auseklis, Gaisma

Pabriks uzskata, ka nepieciešama neliela, bet efektīva jūras spēku klātbūtne Liepājā  (17)

Atslēgvārdi artis pabriks | aizsardzības ministrija | jūras spēki | liepāja | Krasta apsardze

Foto: Ģirts Gertsons

Latvijas drošība patlaban nav sliktā pozīcijā, jo tai ir nosacīti garantēta ilglaicīga NATO spēku klātbūtne, taču drošības līmeņa celšanai nepieciešami alianses kaujas helikopteri, jūras spēki un raķešu "Patriot" sistēmas, intervijā aģentūrai LETA atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Nesen apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka Latvijas interesēs ir turpināt meklēt pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Pabriks norādīja, ka Latvijai patlaban notiek sarunas ar visām Latvijā dislocēto karavīru pārstāvētajām valstīm, ieskaitot ASV, jo sabiedroto klātbūtne mums ir svarīga.

Latvija noteikti vēlētos Latvijā redzēt pastāvīgu ASV klātbūtni un lielāku ASV klātbūtni Baltijas reģionā, tāpēc ministrs ir gandarīts, ka Savienotās Valstis jau plāno lielākas karaspēka daļas izvietošanu Polijā, jo tas tiešā mērā attiecas uz Baltijas drošību. 

Tāpat Latvija noteikti vēlētos panākt Baltijā izvietoto NATO kaujas grupu izvietošanu uz pastāvīgu un ilgu laiku, jo tas vēl vairāk pastiprinātu Baltijas drošību. Tas, protams, atkarīgs no kaujas grupās iesaistīto valstu valdību attieksmes, jo valdības ik pa laikam mainās un ne visi politiķi vienādi izprot Baltijas ģeopolitisko situāciju un vēsturi, skaidroja ministrs.

"Ar visām šīm valstīm ir jāstrādā, jo kaujas grupā iekļautie 1700 karavīri nav garantēti uz mūžīgiem laikiem. Tāpēc mums jāskaidro, ka NATO karavīru klātbūtne nepieciešama tik ilgi, cik pastāvēs asimetriska drošības situācija starp rietumiem un Krieviju," piebilda ministrs.

Ņemot vērā visu minēto, ministrs norādīja, ka Latvija patlaban nav sliktā pozīcijā, jo mums ir nosacīti garantēts ilglaicīgs NATO spēku klātbūtnes statuss, taču viņš domā, ka par pastāvīgu klātbūtni diez vai tiks izlemts šī gada NATO samitā Londonā.

Vaicāts kādi ir Latvijas sniegtā atbalsta modeļi, ja sabiedrotie piekrīt palielināt karaspēku, ministrs atbildēja, ka pastāv dažādi modeļi, taču viņš gribētu pastāvīgu sauszemes karaspēka apjomu, līdzīgu, kā tas ir NATO kaujas grupā - 1500 līdz 2000 karavīru.

"Tāpat vēlētos daudzveidīgāka bruņojuma klātbūtni, piemēram, kaujas helikopterus. Ņemot vērā drošības izaicinājumus, uzskatu, ka ir nepieciešams papildu nodrošinājums krasta apsardzei, kas nozīmētu nelielu, bet efektīvu jūras spēku klātbūtni Liepājā. Kamēr Latvijai vēl trūkst atbilstoša finansējuma, par sliktu nenāktu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu izvietošana. Mūs apmierinātu, ja Latvijā būtu izvietotas pāris ASV raķešu "Patriot" sistēmas," uzsvēra ministrs. 

Pie šāda bruņojuma apmēra Latvija justos daudz, daudz drošāka un būtu pietiekami tālu no izaicinošas Krievijas uzvedības. Spēku asimetrija joprojām būtu par labu Krievijas pusei, taču cena Krievijai izveidotos pietiekami liela, lai atļautos realizēt militāras avantūras, noslēgumā norādīja ministrs.

  • Komentāri (17)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!