liepajniekiem.lv
Liepājas deputāti par šo objektu likteni lems pēc tam, kad Ministru kabinets noteiks demontējamos objektus.
Aizmirstība
Slavenākie no tiem ir piemineklis Liepājas aizstāvjiem un memoriāls Zaļajā birzē netālu no 14. novembra bulvāra, taču ir vēl vairāki, kuru izskats rāda, ka par tiem aizmirsuši gan padomju režīma slavinātāji, gan tie, kuri iestājas par šādu objektu aizvākšanu no publiskās telpas.
Viens no aizmirstajiem objektiem ir laikazoba apgrauzta betona būve netālu no O. Kalpaka ielas vietā, kur paredzēts būvēt ūdens termināli. Šeit ar piemiņas plāksni krievu valodā godināta zenītbaterijas apkalpe, kas aizstāvēja Liepāju nacistiskās Vācijas iebrukuma laikā 1941. gada jūnijā.
Uz šo vietu attiecināms teiciens “No acīm prom, no sirds ārā” jeb no atmiņas ārā.
Ja citās vietās pēc 9. maija svinībām vēl kādu laiku vīta ziedi, tad šeit redzamais matracis dod pamatu pieļāvumam, ka te naktsmājas rod bezpajumtnieki.
Savukārt piemiņas siena, kas bija veltīta padomju robežsardzes komandierim N. Kaplunovam un atradās pie Jūrniecības koledžas, dabā vairs nav atrodama, un domājams, ka jau pasen aizvākta, jo to vairs neatceras pat ar mācību iestādi saistīti cilvēki.
9. maijā uz Liepājas aizstāvju pieminekli plūda ļaužu straumīte, kas acīmredzami parāda šo liepājnieku vēlmi pieminēt padomju armijas ieguldījumu nacistiskās Vācijas pieveikšanā 1945. gadā. Kāds, iespējams, Otrā pasaules kara beigas izmantoja, lai slavinātu arī mūsdienu Krievijas noziegumus Ukrainā.
Tomēr pilsētas ielās portāla aptaujātie liepājnieki pauž teju viennozīmīgu atbalstu tam, ka padomju mantojumam beidzot publiskā telpa ir jāpamet.
Argumentācija ir dažāda, bet gan iedzīvotāji, gan vēsturnieki un eksperti ir līdzīgi savās pārdomās – šie objekti no nacisma sagrāves piemiņas vietām jau sen pārtapuši par cita noziedzīga režīma slavināšanas objektiem.
Agnese atzīst, ka Liepājā esošie pieminekļi ir saistīti ar vēsturi, proti, ar Otro pasaules karu, kas skāris arī Liepāju, tomēr dzīves realitāte ir tāda, ka pilsētas aizstāvju piemineklis kļuvis par objektu, kas saistīts ar Kremļa propagandu. Savukārt tā patiesais saturs aizgājis otrajā plānā.
Lilita spriež, ka aizstāvju piemineklis pārceļams uz kapiem, kur atrodas kritušo kareivju apbedījumi.
Par kapiem runā arī Aigars, kurš uz 9. maija svinībām raugās kā uz iespēju sakopt visu kritušo karavīru kapus, kur arī būtu noliekamas puķes.
Savukārt Ilgvars sagaida, ka Liepājas dome pati izlemtu par padomju pieminekļiem, negaidot valdības un Saeimas lēmumus.
Laika jautājums
Saeima jau konceptuāli atbalstījusi likumprojektu par padomju un nacisma režīmu slavinošu objektu aizliegšanu un demontāžu.
Prognozējams, ka likuma pieņemšana ir tikai laika jautājums, un jau tagad aktuāls ir jautājums, kur likt esošos monumentus. Viens no rosinājumiem ir tos pārvietot uz kapsētu vai muzeju.
Liepājā jau pirms deviņiem gadiem izskanēja aicinājums Liepājas aizstāvju pieminekli pārvietot uz citu vietu, tomēr toreizējais Liepājas domes Kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Skujiņš secinājis, ka pieminekļa pārvietošana ir nelietderīga.
Laiks iet, un mainījušās arī V. Skujiņa domas. Tagad eksdeputāts piekrīt viedoklim, ka pienācis laiks pārvietot gan šo, gan citus padomekļus.
Vēstures pētnieks Juris Raķis akcentē, ka vēstījums uz pieminekļa piemin Liepājas aizstāvjus 1941. gada jūnijā, bet tur nav minēts 1945. gads. Toties mūsdienās šī vieta nevis vienkārši tiek izmantota nacistiskās Vācijas sakāves pieminēšanai, bet tas tiek darīts, izmantojot atklātu padomju laikus slavinošu retoriku.
J. Raķis atgādina, ka Austrijā un Vācijā savulaik likvidētas vietas, kas saistījušās ar Ādolfu Hitleru, lai nepieļautu nacisma atdzimšanu, un Latvija var darīt līdzīgi, lai izvairītos no Putina režīma slavināšanas.
Zināmu pretrunu Liepājas aizstāvju pieminekļa kontekstā rada tas, ka pilsētu no vācu iebrucējiem aizstāvēja ne tikai padomju karavīri un jūrnieki, bet arī vietējie komunisti, strādnieki un citi. Tomēr Latvijas Universitātes pētnieks Uldis Neiburgs norāda – viņi cīnījās nevis par brīvu Latviju, bet gan par padomju okupācijas režīmu.
Turklāt aizstāvju vidū bijuši kolaboracionisti, kuri nedēļu pirms vācu iebrukuma Padomju Savienībā bija iesaistīti 1941. gada 14. jūnija deportācijās.
Latvijas Universitātes docents Martiņš Mintaurs gan min, ka Liepājas aizstāvju piemineklim ir būtiska atšķirība no citiem līdzīgiem monumentiem Latvijā, jo tas uzsliets vietā, kur norisinājās karadarbība kara pirmajās dienās, turklāt piemineklis veltīts reāliem notikumiem mūsu valsts un pilsētas vēsturē.
Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš ir vienisprātis ar kolēģiem – šis piemineklis kļuvis par politizētu kulta objektu, ko daļa sabiedrības izmanto ne tikai vēstures notikumu pieminēšanai, bet lai slavinātu mūsdienu Krievijas politiku.
Uzziņai
Ar Otrā pasaules kara notikumiem saistītas piemiņas vietas Liepājā:
- Otrā pasaules kara laikā nogalināto piemiņas vieta – Lībiešu iela 33A;
- Piemiņas zīme Liepājas ebreju geto – Kungu iela 31/33;
- Otrā pasaules kara upuriem veltītā memoriālā siena – Roņu iela 6;
- Koka krusts Otrā pasaules kara upuriem – Invalīdu iela 5 (Kristiāna Dāla iela 2);
- Piemineklis 1941. gada notikumiem (granātmetējs) – Rīgas iela 2;
- Kureliešu piemiņas vieta Krasta ielas galā – Atmodas bulvāris 37;
Avots: Komunālā pārvalde
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
