Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 23. augusts

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Pagalms Alejas ielā 6 - oāze vecpilsētas vidū  (21)

Atslēgvārdi pilsētvide | pagalmi | labiekārtošana | alejas iela

Liepāja ir pirmajā vietā renovēto ēku skaita ziņā Latvijā, un tieši renovēto ēku iedzīvotāji visaktīvāk ķērušies pie pagalmu un teritoriju labiekārtošanas. Taču viņi šajā jomā nav vienīgie – pionieri pagalma labiekārtošanā bija Alejas ielas 6 iedzīvotāji, kuri jau pērn savu vēsturisko ēku kompleksa sētu pārvērta par atpūtas oāzi Vecliepājas vidū.

Ierodoties uz sarunāto tikšanos ar Alejas ielas 6 iedzīvotājiem, pirmais portālu sagaida pievilcīgs skats uz ieeju sētā – glīts koka žodziņš ar vārtiņiem, sakārtota iebrauktuve pagalmā un ziedoši puķu podi. Un tikai tad ir iespēja teikt labrītu mājas iedzīvotājiem, kuri pagalmā tur reiz stāvējušo malkas kaudžu vietā ierīkotajā atpūtas vietā sasēduši ap kafijas galdu.

Iedzīvotāji stāsta, ka Alejas ielā, atšķirībā no vairuma ēku, ir nevis viens mājas vecākais, bet gan mājas padome. “Tā kā zem vienas adreses ir trīs ēku komplekss, tad ēkas dalās trīs bilancēs. Visas trīs ēkas ir vienā zemesgabalā un zem vienas adreses, bet katrai ir savas vajadzības. Tāpēc vienojāmies dalīt bilances. Atšķiras apsaimniekošanas maksas. Piemēram, trīsstāvu mūra mājā apsaimniekošanas maksa par vienu kvadrātmetru ir 60 centi, bet divstāvu koka mājās – mazliet zemāka. Padomei iespējams koleģiālāk pieņemt lēmumus. Mūsuprāt, tā ir labāk, vienam cilvēkam nav dotas pārāk lielas pilnvaras,” skaidro Alejas 6 iedzīvotāja Gaida Korņilko.

Atis Volganskis piebilst: “Ja būtu viens cilvēks, viņš, iespējams vairāk rūpētos par ēku, kurā pats dzīvo, pārējos piemirstot.” Mājas sapulces netiek rīkotas konkrētos laikos – kad rodas risināmi jautājumi, iedzīvotāji sazinās, sapulcējas labiekārtotajā pagalmā un lemj par nepieciešamo.

Kopējais mājsaimniecību skaits Alejas ielas 6 ēku kompleksā ir 17 mājsaimniecību. Lielākais iemītnieku skaits ir mūra ēkā – 8 mājsaimniecības.

Apnika brist dubļus

Ēku komplekss Alejas ielā – viena trīsstāvu mūra ēka un divas divstāvu koka ēkas – vēl nav renovēts, taču ir redzams, ka par ēkām jau padomāts, piemēram, restaurētas vēsturiskās ieejas durvis mūra mājā, daudzviet salikti paketlogi, vienai no ēkām nomainīts jumts, uzliktas notekas, sakārtots apgaismojums pie ēkām, drošības apsvērumu dēļ pārmūrēti skursteņi.

Taujāti, kad un kā radusies ideja par pagalma labiekārtošanu, visi veras A.Volganska virzienā - viņš esot Alejas ielas 6 ilgdzīvotājs, mājo šajā vietā kopš pagājušā gadsimta 65.gada.

Pats A.Volganskis atzīst, ka tad jāskatās tālā pagātnē: “Pagalmā lietus laikā un pēc tā bija tādas peļķes, ka bez kārtīgiem gumijas zābakiem līdz ārdurvīm tikt nevarēja. Sapratām, ka kaut kas jādara, vismaz pašu spēkiem.”

Par pagalmu sākuši runāt pirms gadiem trim: “Pirmā doma, lai kaut kā pašu spēkiem dabūtu prom ūdeņus, bija likt lietā lielo pagrabu, kas atradās pagalma vidū un kurā senos laikos atradās ūdens sūknis, ar kura palīdzību no dziļurbuma uz rezervuāru ēkas bēniņos tika sūknēts ūdens. Bedre jau bija piemesta ar gružiem gandrīz līdz augšai, tā vairs netika izmantota. Domājām bedri izmantot, lai tajā novadītu ūdeni, jo bedrei bija cementa vāks un tā bija droša. Izrakām gružus, par attiecīgu samaksu aizvedām prom. Taču, acīm redzot, pasteigdamies kļūdījāmies, jo nezinājām jau vēl, ka būs iespēja, piesaistot speciālistus, sakārtot pagalmu pilnībā.”

G.Korņilko piebilst, ka sliktums, bedri attīrot jau arī nav radies: “Ieguvām klāt ļoti lielu teritoriju. Vietā, kur šobrīd mums ir skaistais galdiņš, bija bedre.”

Pagājušajā gadā, kad pašvaldība sāka līdzfinansēt pagalmu labiekārtošanu, iedzīvotāji sanākuši kopā, secinājuši, ka noteikumi ir ļoti izdevīgi un ķērušies pie projekta sagatavošanas iesniegšanai. “Kad speciālisti ķērās pie pagalma plānošanas, viss mūsu darbs, rokot bedri, bija pārsvītrots. Par maksu bedre atkal tika aizbērta,” smej A.Volganskis: “Taču viss ir labs, kas labi beidzas.”

Pirmās bezdelīgas iztiek bez kredīta

Alejas ielas 6 ēku kompleksa pagalma labiekārtošana kopumā izmaksājusi nepilnus 5000 eiro. “Trīs ceturtdaļas jeb 3683 eiro līdzfinansēja pilsētas pašvaldība, mēs paši sedzām tikai vienu ceturtdaļu jeb 1298 eiro,” stāsta G.Korņilko.  

Iedzīvotājiem nav bijis nepieciešams papildus ieguldīt naudu, pagalma labiekārtošanai pietikuši līdzekļi no uzkrātās apsaimniekošanas naudas. “Biju satraukusies, ka ieiesim mīnusos,” atzīst Terēze Jankovska: “Bet mājas bilancē, godīgi sakot, pat nejutām labiekārtošanu, jo bija uzkrāti ap 5000 eiro.”

T. Jankovska stāsta, ka labiekārtošanas projekta ietvaros sakārtots pagalma segums: “Bija vairākos līmeņos – gan vēsturisks bruģis, gan asfalts un dubļi. Kad sākām rakšanas darbus, te varēja vēsturisku filmu uzņemt. Bruģakmeņus cēlām ārā un likām kaudzē, lai vērtīgo materiālu izmantotu vēlreiz. Un tad atklājās, kāpēc ūdens bija krājies pagalmā – kaut kad bijis iegāzts asfalts, kas jau sen nebija redzams. Pagalms tika planēts, tad klājām jauno segumu.”

Pamatā pagalma segumam izmantotas betona flīzes. Starp tām atstātas spraugas, kas aizbērtas ar  oļiem. “Lietus ūdens kanalizācijas sistēmai pagalms nav pievienots, un spraugas starp flīzēm ir dabīgā drenāža, lai ūdens var iesūkties zemē,” skaidro T.Jankovska un piebilst: “Tagad staigājam sausām kājām. Bet vēsturisko bruģi ieklājām iebrauktuvē un gar pagalma maliņām – goda vietā.”

Pagalma labiekārtošana pabeigta pērn vēlu rudenī. Bez saguma sakārtošanas izveidoti arī dekoratīvie stādījumi, smilšu kaste, kā arī zāliens un ērts koka galds.

“Milzīgs gandarījums ir par to, ka tika atbalstīta vēsturiskā apbūve, jo pārsvarā finansējums tiek piešķirts padomju laikā būvētajām ēkām,” tā G.Korņilko: “Taču, manuprāt, pats skaistākais un unikālākais ir tieši vecā apbūve, un tāda ir lielākā daļa Liepājas centra. Šis bija pirmais projekts, kur varējām saņemt līdzfinansējumu.”

Paši dara, paši izbauda

Labiekārtojot pagalmu, no tā pazuduši ne tikai transportlīdzekļi, bet arī malkas kaudzes. Visiem iemītnieku transportlīdzekļiem pagalmā vietas nav pieticis, tādēļ panākta vienošanās, ka pagalmā auto neturēs neviens. Savukārt malkas kaudzes, kas pirms sētas sakārtošanas to darīja līdzīgu krāmu tirgum, pazudušas. Visu iedzīvotāju malkas krājumi paslēpušies trīsstāvu mūra ēkas pagrabā, jo abām koka ēkām pagrabu nav. Bet atkritumu urnas, kas savulaik stāvējušas goda vietā pagalma vidū, nu kautri paslēpušās aiz iebrauktuves žoga.

Transportlīdzekļu un malkas vietā sētā ir puķu dobes un trauki. Podi ar ziedošiem augiem elegantos metāla statīvos ir arī pie ēku sienām un iepretim iebrauktuvei.

Jautāti, vai tiek algots dārznieks, iedzīvotāji smej: “Nē! Par puķēm rūpējas Sveta!” Svetlana Mediņa kautrīgi piebilst, ka ne jau viņa viena rūpējas par augiem pagalmā: “Regulāri laistām, ik nedēļu iznākam un apkopjam augus. Par mājas līdzekļiem iegādājāmies elektrisko zāles pļāvēju, vīri nopļauj zālīti.”

Mūžzaļie augi pagalmā iestādīti jau projekta ietvaros, bet par ziedošajiem rūpējas iedzīvotāji. “Ļoti daudz stādu Sveta atvedusi no dārziņa,” teic G.Korņilko: “Arī par personīgajiem līdzekļiem savam priekam šo un to iegādājamies. Bet podus nopirkām par mājas līdzekļiem. Esam pieņēmuši lēmumu, ka gadā 300 eiro varam izlietot saimnieciskām vajadzībām, piemēram, grābekļiem, lāpstām utt. Padome šīs summas ietvaros var rīkoties, lai katra slotas kāta dēļ nav jāsauc iedzīvotāju sapulce.”

Jāpiebilst, ka pagalmu paši iedzīvotāji arī uzkopj. Sētnieks uztur kārtībā ietvi pie Alejas ielas 6, bet par tīrību un kārtību pagalmā rūpējas iedzīvotāji paši. Un priecājas, ka, kopš pagalms labiekārtots, katru mazāko nieku gribas pacelt. Tāpat ironizē, ka kāda ģimene, kura īrējusi dzīvokli Alejas ielā 6 un kurā bijis nekārtīgs dēls, kurš apzīmējis sienas un gružojis, kur pagadās, pēc pagalma rekonstrukcijas pārcēlusies uz citu dzīves vietu: “Viņiem mūsu kārtība laikam bija par stingru.”

Balkoniņam vēl kārta

Iedzīvotāji ir ļoti gandarīti par paveikto. “Ir patīkami atgriezties mājās. Pagalms sakārtots un skaists, ir, kur acis papriecēt. Tepat blakus pilsētas centrs, bet ielas trokšņus nedzirdam. Teju vai kā paradīzē,” atzīst T. Jankovska. “Priecājos par ziedošo pagalmu. Kaut neesmu dārzniece, bet gan šuvēja, puķes ir mana sirdslieta,” tā S.Mediņa.

“Tu vairs nejūties kā daļa no ielas, kur katrs, kam nav slinkums, var ienākt pačurāt, izdzert savu pudeli. Bērni no blakus esošajām skolām bariem vien nāca mūsu sētā smēķēt. Kaut vārtiņi ir nosacīti, tie ierobežo un mums pagalmā ir miers,” tiešāka un skarbāka ir G.Korņilko.

A.Volganskis skats ir vēl plašāks: “Ir jauki, ka pagalms sakārtots. Teju vai dzīvesprieks tā dēļ atgriezies. Es patiesībā arī pa pilsētu staigāju un priecājos, cik tā sakopta. Mēs esam līdzīgi, noturam latiņu. Un tas mani ļoti priecē.”

Protams, paveiktais ir mudinājums iet vēl tālāk. Alejas ielas 6 iedzīvotāji ļoti vēlas nopietni sakārtot arī ēkas, jo darāmā vēl gana – jānomaina jumti, jāatjauno fasādes. Iedzīvotāji rāda balkoniņu un atzīst, ka sirds sāp, cik tas bēdīgā stāvoklī. “Gluži kā Džuljetas balkoniņš,” teic A.Volganskis, bet G.Korņilko piebilst: “Veronā tūristi maksā bargu naudu, lai to apskatītu. Mums balkoniņš ir, atliek vien stāstu izdomāt.”

Ir doma veikt pilnīgu ēku renovāciju, taču ir skaidrs, ka šim solim būs nepieciešams kredīts. “Ļoti ceram, ka reiz būs iespēja ēku renovācijai līdzfinansējumu saņemt arī vēsturiskajām ēkām,” visu iedzīvotāju cerību skaļi pauž G.Korņilko: “Mazā apbūve ir piemirsta, tādā kā pabērna lomā. Tādēļ arī sagatavojām projektu. Lai parādītu, ka arī mēs varam”.

Taču, kamēr šādu iespēju nav, iedzīvotāji rīkojas saviem spēkiem, atzīstot, ka, lai veiktu nopietnākos darbus, nāksies palielināt apsaimniekošanas maksu. “Viegli nav,” G.Korņilko atzīst un piebilst: “Labais moments ir tas, ka bilance ir sadalīta. Ja cilvēks zina, ka līdzekļi nepieciešami konkrētiem darbiem viņu mājai, viņi arī ir gatavi maksāt. Vienmēr bez problēmām esam vienojušies, turklāt ļoti liels pluss ir tas, ka parādnieku mūsu mājā nav.”

Kopīgiem spēkiem aktivitātēs iedzīvotāji cenšas iesaistīt arī kautrīgākos iemītniekus. “Pensionāram, kura dzīvokļa logi iziet uz iebrauktuvi, esam lūguši pieskatīt tur novietotos puķu podus. Viņš tādējādi jūtas vajadzīgs. Kad, slaukot sētu, man slotai salūza kāts, viņš pieteicās palīgos remontēt. Tas ir tik feini,” tā G.Korņilko.

  • Komentāri (21)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!