Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT) var nozīmēt dažādus ierobežojumus un sarežģījumus, tādēļ daudzi to uzskata par klapatām. Kempinga “Klintis” valdes locekle Natālija Jegorska, kura piekrita dalīties pieredzē par uzņēmējdarbību šādā teritorijā, gan teic, ka jūtas pagodināta darboties tik labā vietā un saudzēt dabu.

“Ja mums ir dota iespēja šeit strādāt, tad jārīkojas tā, lai saglabātu dabu un tās vērtības. Ar ierobežojumiem esam iemācījušies sadzīvot. Esmu par zaļu Latviju,” viņa apliecina.

Uzņēmums darbojas gleznainā vietā pie jūras Salacgrīvas pagastā. Kempings ietilpst pat vairākās ĪADT – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas liegumā “Vidzemes akmeņainā jūrmala” un papildus tam arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.

Blakus kempingam ir dabas piemineklis “Veczemju klintis”. Saimniekojot ĪADT, teju katrs solis jāsaskaņo ar uzraugošajām vides institūcijām – Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Valsts vides dienestu (VVD).

Kempinga teritorijā kāpu zonā ierīkotas vairākas piknika vietas ar galdiem un soliem. Sezonas laikā pie katras novietots arī grils, lai klienti nekurinātu ugunskuru uz zemsedzes un nebojātu kāpu. Kempinga teritorijā izveidotas aptuveni 10 noejas uz jūru (tās var izmantot arī tie, kuri nav uzņēmuma klienti).

Viena no tām – lēzena nobrauktuve jeb panduss, ko izmanto ļaudis ar kustību traucējumiem, vecāki ar bērnu ratiņiem – tapusi sadarbībā ar DAP, lai Veczemju klintis būtu pieejamas visiem.

Tāpat roku rokā ar pārvaldi pērn kempingā izvietoti informatīvie stendi par šīm klintīm, Vidzemes akmeņaino jūrmalu un Vidzemes jūrmalas stāvkrastiem.

Šobrīd N. Jegorska cenšas iegūt VVD atļauju pie kāpu zonas uzbūvēt norobežojušu sētu, lai mudinātu cilvēkus izmantot tikai noejas, nevis staigāt pa pašu kāpu, tādējādi veicinot tās nobrukšanu.

Sezonā apmeklētāju te ir daudz, lielākais vienlaikus uzņemto viesu skaits bijis ap 1600. Starp citu, saskaņā ar dienesta rīkojumu šis bija pirmais gads, kad kempinga teritorijā klienti savus auto drīkstēja novietot tikai speciāli ierīkotā autostāvvietā.

Ar mašīnu iebraukt dziļāk kempinga teritorijā bija ļauts, tikai lai izkrāmētu vai iekrāmētu mantas. Atsevišķas apmeklētāju kompānijas, par spīti liegumam, tomēr iedzinušas savus auto kāpu zonā.

Situāciju risināšanā nācies iejaukties pašai N. Jegorskai, jo kempinga darbinieku aizrādījumus klienti ne vienmēr uztvēruši nopietni. Gadoties arī tādi autovadītāji, kuri, lai nebūtu jāmaksā par stāvlaukumu, auto novieto ceļa malā ārpus kempinga teritorijas, bet tad viņi saņemot soda kvīti no DAP inspektoriem, jo piekrastes aizsargjoslā transportlīdzekļus ļauts novietot tikai speciāli tam paredzētās vietās.

Tāpat apmeklētājiem jāatgādina, ka no Vidzemes akmeņainās jūrmalas nedrīkst vest projām nekādus akmeņus. Klientus par dabas saudzēšanu kempinga pārstāvji izglīto regulāri.

“Cilvēki lielākoties ir atsaucīgi un saprotoši,” saka “Klinšu” valdes locekle. Tiesa, viņai sāp sirds par, domājams, vietējo iedzīvotāju izrīkošanos.

Uzņēmuma klientu vajadzībām izvietotajās atkritumu urnās (ir nodrošināta atkritumu šķirošana) savu lieko, piemēram, vecas autoriepas, brauc izmest cilvēki, kas nav saistīti ar kempingu.

Uz jautājumu par uzņēmējdarbības plusiem un mīnusiem ĪADT, kempinga valdes locekle atbild, ka plusu noteikti ir vairāk. Viens no tiem ir patīkama darbavieta un vide.

“Man kā cilvēkam, kam jūras tuvums ļoti svarīgs, šeit tas ir katru dienu,” teic sarunbiedre. Daudzi cilvēki šurp brauc tieši sakoptās apkārtnes un dabas vērtību dēļ.

Par ieguvumu viņa min arī iespēju rūpēties par dabu. Šo gadu laikā, kopš darbojas kempings, daba un tās vērtības, viņasprāt, drīzāk ir ieguvējas.

“Visu, arī kanalizāciju un ūdensapgādi, esam sakārtojuši tā, lai dabai nekaitētu. Cilvēki pie Veczemju klintīm, kas gan ir ārpus kempinga, uz pludmali brauc visu laiku, bet mēs šo teritoriju regulāri uzkopjam un sargājam,” skaidro uzņēmēja.

Viņa gan atzīst, ka nedaudz traucējoša ir tieši birokrātija, kas saistīta ar darbošanos ĪADT. Piemēram, ja koks vētras laikā nogāzts, vispirms jāizsauc mežzinis, kurš uzraksta savu atzinumu VVD. Ja dienests to akceptē un dod atļauju aizvākt šo koku, tikai tad to var darīt. Lai saņemtu atļauju nozāģēt bīstamu koku, saskaņošanas ceļš ir vēl ilgāks.

N. Jegorskai bijusi iecere papildināt mājiņu skaitu (šobrīd ir trīs), bet jaunas būvēt VVD nav ļāvis. Sarunbiedre zina – teritorijā, kur atrodas uzņēmums, apjoms, kādā var kaut ko būvēt no jauna, ir ierobežots. Nesenākais papildinājums kempingā esošajām būvēm ir restorāns “Rankuļrags”, kas durvis vēra pirms vairākiem gadiem.

ĪADT strādājošam uzņēmējam jāpārzina daudz noteikumu un nianšu. “Ir daudz lietu, ko vajag zināt un ar ko jāsamierinās, ka tā tas ir, un neko citādāk uz savu galvu nedrīkstam izdomāt. Nezināšana neatbrīvo no atbildības. Valstī likumi mainās strauji, tādēļ ir labi, ka institūciju pārstāvji atbrauc, izskaidro un, ja tiešām konstatē nepilnības vai kādu pārkāpumu, ļauj to izlabot vai novērst, nevis uzreiz soda. Vismaz man ir tāda pieredze. Ir jāsarunājas ar Valsts vides dienestu, ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo jebkura komunikācija veicina attīstību,” uzskata Natālija.

UZZIŅAI

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Tas nepieciešams, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Pavisam Latvijā ir 683 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

Mūsu valstī ir astoņas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas:

– nacionālie parki – 4,
– biosfēras rezervāts – 1,
– dabas parki – 42,
– aizsargājamie ainavu apvidi – 9,
– dabas liegumi – 261,
– dabas rezervāti – 4,
– aizsargājamas jūras teritorijas – 7,
– dabas pieminekļi – 327.

Avots: www.daba.gov.lv

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.