liepajniekiem.lv
Arī sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu sektorā ir palielinājies piedāvājums, jo pieejami gan vilciena reisi, gan kursē autobusi. Līdz ar to katrs izvēlas sev piemērotāko veidu nokļūšanai Rīgā.
Jāizvērtē potenciālie šoferi un pasažieri
Līdzbraukšanas principu iemīļojuši daudzi liepājnieki un novada ļaudis, kuri uz galvaspilsētu dodas studēt, darba darīšanās vai citu iemeslu dēļ.
Šī ir gandrīz vai jauna formāta “stopēšana”, jo ar sociālo mediju palīdzību pasažieri meklē šoferus un otrādi.
“Facebook” atrodamas vairākas šādas grupas. Divās populārākajās, kas izveidotas 2015. gadā, ir 17–18,5 tūkstoši dalībnieku katrā.
Janvārī abās šajās grupās ir bijušas vidēji 398 publikācijas, un redzams, ka grupu dalībnieku skaits aug katru nedēļu.
Cena par līdzbraukšanu vienā virzienā svārstās no 8 līdz 15 eiro, tik šoferīši parasti prasa par aizvešanu līdz lidostai, kas ir diezgan pieprasīta.
Visbiežāk jārēķinās, ka mājupceļš ar auto no Liepājas uz Rīgu vai otrā virzienā maksās 10 eiro.
Keita Šakina, kura vairākkārt līdzbraucējus meklējusi kā auto vadītāja, stāsta, ka pirms kādiem diviem gadiem standarta cena bijusi aptuveni 7 eiro, šobrīd parasti 9–10 eiro.
“Ceļā pavadītais laiks, finansiāli izdevīgā cena un ērtums, jo bieži savāc un izlaiž tur, kur nepieciešams,” par līdzbraukšanas priekšrocībām stāsta liepājniece Evija Kreba, kura studē Rīgā.
Ar auto galamērķī var nonākt aptuveni trīs stundu laikā.
Viņu gan mazliet uztrauc braukšanas kultūra, jo “vienmēr ir mazliet bail par to, kā šoferis brauks un vai viss būs kārtībā. Tāpat uz Liepājas–Rīgas šosejas nereti notiek avārijas,” atzīst studente.
Tāpēc potenciālo šoferi, ar kuru doties ceļā, Evija izvērtē, izpētot viņa profilu, un norāda, ka
“noteikti nepieteiktos braukt ar cilvēku, kam nav profila bildes vai ir aizdomīgs profils”.
Arī Keita uzskata par nepieciešamu vienmēr paskatīties potenciālo pasažieru profilus, bildes un to, vai ir kāds kopīgs “Facebook” draugs. “Vīriešus izvairos ņemt,” savus drošības soļus paskaidro Keita.
Autobuss līdz mājas durvīm
Brauciens starppilsētu autobusā no Liepājas uz Rīgu vidēji maksā 9,59 eiro, tas kursē no 12 līdz 18 reizēm dienā un ceļā pavadītais laiks ir trīs ar pusi stundas vai ilgāk.
Aizputnieks Aleksis Beltiņš iecienījis tieši autobusu, lai dotos mājup no studijām Rīgā un brauktu uz Rīgu, galvenokārt tāpēc, ka tā visērtāk nokļūt galamērķī.
Maršrutu Rīga–Aizpute viņš mēro aptuveni divas reizes mēnesī, izmantojot tiešā reisa autobusu. Tomēr reisu izvēle nav liela un autobusa maršruta laikiem nākas pielāgoties.
Ja autobusa laiki aizputniekam nav piemēroti, viņš mēdz izmantot arī vilcienu vai autobusu no Skrundas.
Aleksis stāsta, ka Skrundā gan neesot tik ērti, jo ir vairāk cilvēku, kā arī
“bieži vien ir ierobežota vieta, kur nolikt mantas”.
Lūgts salīdzināt autobusu un vilcienu, viņš norāda, ka “autobusā parasti ir vairāk vietas, bet drošāk jūtas vilcienā”.
Kopš starppilsētu autobusi bieži ir iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, Aleksis noteikti piesprādzējas, arī braucot kā autobusa pasažieris.
Svētdienās jāstāv kājās
Liepājniekiem ar vilciena kursēšanas laikiem ir vēl čābīgāk nekā aizputniekiem ar autobusu, bet kopumā pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits, kopš ik dienas starp Liepāju un Rīgu kursē vilciens, ir audzis.
Vilciens ceļā pavada 3 stundas un 12 minūtes, bet biļetes cena ir ļoti izdevīga – 6,66 eiro.
Studente Madara Štrausa, kopš kursē vilciens, visbiežāk pārvietojas tieši pa dzelzceļu.
Kā galvenos plusus viņa min biļetes zemo cenu, vilciena atiešanu un pienākšanu laikā un arī drošību.
Studente novērtē, ka “nepūš gaisa kondicionieris” un, ja nepieciešams svaigs gaiss, ir iespēja atvērt logu. “Nereti, braucot ar autobusu, man sapūš kaklu no kondicioniera, kas nav regulējams,” viņa pasūdzas par negatīvu pieredzi.
Tomēr Madara neieteiktu braucienam uz Rīgu izmantot vilcienu, ja līdzi ir koferis, jo to nav, kur novietot. “Protams, ka virs galvas ir plaukts, bet čemodānu es tur uzcelt nevaru un, ja tas nav mazais koferis, tas tur nemaz neietilptu,” viņa paskaidro.
Jauniete arī priecātos, ja vilciena biļetēs būtu norādītas sēdvietas tāpat kā autobusā. Pretējā gadījumā var nebūt vieta ne sēdēšanai, ne somai.
“Svētdienās esmu bieži redzējusi, ka cilvēki stāv kājās vai paklāj kaut ko apakšā, lai varētu sēdēt pie zemes,”
pieredzē dalās liepājniece.
Plānots, ka no septembra vilciens varētu kursēt starp Liepāju un Rīgu divas reizes dienā abos virzienos, un Madara par šo ziņu priecājas, sakot, ka tas būtu ļoti nepieciešams.
Nokļūšana lidostā – atsevišķa sāpe
Arī pāvilostnieks Henrijs Tomilovs, kurš aptuveni reizi mēnesī mēro ceļu uz Rīgas lidostu un no tās, stāsta, ka visbiežāk šim mērķim izmanto autobusu.
Viņš uzskata, ka viņam ir paveicies, jo der jebkurš autobusa galapunkts mūspusē – Liepāja, Kuldīga vai Ventspils. “Pāvilosta atrodas apmēram pa vidu, tad kāds no mājām man atbrauc pakaļ,” viņš paskaidro.
Uzķert autobusu satiksmi, kas ļautu no Rīgas pa taisno nokļūt Pāvilostā, gan nav sanācis, jo tāds maršruts iet tikai reizi dienā.
Henrijs stāsta, ka bieži ir sanācis ielidot vai izlidot laikos, kad sabiedriskais transports nekursē. “Tādā gadījumā ņemu koplietošanas automašīnu “CityBee” vai palūdzu kādam, lai aizved. Abi gadījumi gan parasti izmaksā 40–80 eiro,” atklāj Henrijs.
Savukārt liepājniecei Alenai Eldmanei ir nācies nakšņot Rīgā, jo nav bijusi iespēja nokļūt lidostā vai no tās ar sabiedrisko transportu.
Arī Sintija Bruže, kura pārvietošanās iespējas vispirms meklē “Facebook” līdzbraucēju grupās, divreiz ir nakšņojusi Rīgā, jo nav izdevies pielāgoties transportu kursēšanas laikiem.
Tomēr, viņa atklāj, ka vairākkārt ir arī paveicies, atrodot auto vadītāju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.