Piedāvājumu klāsts energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamos namos kļūst aizvien plašāks. Tēlaini izsakoties, pašlaik uz šā laukuma izgājis vēl viens nopietns spēlētājs. Tā ir Rīgas Tehniskās universitātes filiāle. Tajā nesen izveidots zinātniskais centrs, kas nodomājis nodarboties ne tikai ar fundamentāliem pētījumiem, bet arī atlicināt laiku praktiskai darbībai.

Viens no šādiem virzieniem ir tagad aktuālā centrālās apkures efektivitātes palielināšana. Centru vada tehnisko zinātņu doktors Armands Grickus. Ar viņu tad arī notika saruna par šo tematu.

– Ko tad nodomājis piedāvāt liepājniekiem jūsu jaunais centrs?
– Ja uzskaitītu pašu galveno, tad tas ir energoaudits ar ēkas energoefektivitātes pases noformēšanu, siltināšanas un renovācijas tehniskā projekta izstrāde, siltināšanas darba organizācija, Eiropas līdzfinansējuma piesaiste šādiem objektiem, bet vajadzības gadījumā – palīdzība līdzīpašnieku biedrības izveidošanai. Pēdējais ir projekta pieņemšanas galvenais priekšnoteikums. Visai svarīgi ir arī tas, ka agrāk renovācijas pašfinansēšanas rezultātā, ko veica pašvaldība, varēja rēķināties ar trīsdesmit procentu ieguldīto līdzekļu kompensāciju, bet tagad tā jau ir piecdesmit procentu. Krīzes apstākļos tas ir visai pozitīvs faktors. Un nez vai kādreiz nākotnē sagaidīsim mums daudz izdevīgāku situāciju. Tādēļ nami ir jāsiltina. Rezultātā tā ir iedzīvotāju līdzekļu ekonomija. Arī valstij mazāk rūpju ar energoresursu iegādi. Plus arī jaunas darba vietas celtniekiem.

– Par šo aktualitāti laikraksts ne tikai rakstījis, bet pat vairākas reizes atkārtojis to…
– Un tomēr ļaudis informēti nepietiekami. Turklāt vēl ir arī jauni apstākļi. Par izdevīgo finansējumu es jau minēju. Pēdējā laikā radušies arī svarīgi reglamentējošie dokumenti. Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka ēku energoefektivitātes vērtējuma metodiku, energoauditu veikšanas kārtību un energoefektivitātes sertifikāciju. Tādēļ namos, kur audits veikts līdz šo noteikumu pieņemšanai janvārī, būs nepieciešami daži papildinājumi. Šajā sakarībā vislabāk būtu vērsties pie pasūtījuma izpildītājiem. Un nepieciešams ļoti precīzi izpildīt visas formālās prasības attiecībā uz īpašnieku biedrībām, to izveidošanas un darbības juridisko noformēšanu.

– Darba būs daudz. Un apmeklētāji izveidos garu rindu.
– Mūsu centra speciālisti kopā ar kādu konsultācijas firmu izveidoja darba grupu, kurai vajadzētu funkcionēt pēc vienas pieturas principa. Tas nozīmē, ka visus jautājumus, kas saistīti ar biedrības izveidošanu, auditu, projektēšanu ar visiem saskaņojumiem, kā arī pilnas dokumentu paketes noformēšanu Eiropas līdzfinansējuma piesaistīšanai var atrisināt vienā vietā. 14. aprīlī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra Rīgā jau sāka pieņemt pasūtījumus šā projekta pirmā posma līdzdalībai. Ja runājam par citām struktūrām, kas spēj atrisināt šos jautājumus, tad mums ir virkne priekšrocību. Liepājā mēs esam vienīgie, kas nodrošina energoauditu un energoefektivitātes vērtējumu. Un tas palētina pakalpojumu. Mēs izstrādājam programmas jau esošo metožu izmantošanai. Mums ir būvinženieri, kas apveltīti ar nepieciešamajām zināšanām.

– Bet kā ar jums var kontaktēties vienkāršais klients?
– Varu iedot kontakttālruni – 28627773. Bet runāt var par namu, kas ir jebkurā kārtībā, ieskaitot situāciju, kad cilvēki vēl tikai grib vienoties par atvienošanos. Mēs varam ieteikt standarta procedūras. Iespējams, atsevišķos gadījumos runa nebūs par pilnīgu siltināšanu, bet tikai par galasienām, logu siltināšanu vai cauruļu izolāciju. Protams, mūsu pakalpojumi nav labdarība. Taču katrā gadījumā varēs noslēgt konkrētus līgumus.

– Vai neradīsies psiholoģiska rakstura problēmas?
– Jā. Daudziem mūsu cilvēkiem pasaule beidzas aiz dzīvokļa sliekšņa. Daudz negatīva satur informācija par kredītiem un bankām. Cilvēkus uzstājīgi jāpārliecina. Viņos vēl ir daudz vienaldzības. Arī kredītam nepieciešama 51 procenta iemītnieku piekrišana. Tam, kurš dzīvo nama vidū, ir siltāk, un viņu neinteresē, kāda situācija ir kaimiņu kāpņu telpā. Tādēļ jāņem vērā katrs santīms, precīzi jāoperē ar skaitļiem, jo iznākumā ir jābūt ekonomijai.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”