Liepājā no 12.maija līdz šodienai notiek kārtējās Brīvprātīgo dienas, kuru mērķis ir iesaistīt sabiedrību un palīdzēt izprast, ko šāds darbs var dot pašam un citiem. Atsaucies 21 interesents. Taču, kā uzsver Brīvprātīgo dienu organizatori, nav jāgaida īpašais uzsaukums. Pieteikties kādam palīgos var jebkurā brīdī.

Abpusējs prieks

Piektdien pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” brīvprātīgā Helga Beks ieradās jau nedaudz pēc pulksten 9. Mazie ķipari sievieti sagaidījuši silti. “Pat apjuku, jo uzreiz pēc sasveicināšanās gribēja rāpties klēpī, apskauties.” Par saņemto mīļumu H.Beks sacīja: “Tas bija kaut kas foršs!” Uz “Pienenīti” nākusi ar lielu prieku. “Pamodos jau sešos no rīta, un domāju, ka varbūt uzcept kaut ko garšīgu ar ko pacienāt mazos.”

Brīvprātīgā šajā dienā ar bērniem plānoja paspēlēties, un, iespējams, arī kaut ko kopīgi izgatavot. “Man ir vairāki hobiji. No dabīgiem akmeņiem gatavoju rotiņas, veidoju apsveikuma kartītes. Nezinu, vai bērniem kaut kas tāds patiks, bet mēģināšu piedāvāt.”

Bērnudārza “Pienenīte” vadītāja Zane Gāliņa pastāstīja, ka Helga ir otra brīvprātīgā, kas dārziņā viesojoties. Dienu iepriekš bijusi jauna sieviete, kas mazajiem ķipariem novadījusi dažādas aktivitātes ārā. “Bērni bija ļoti gandarīti, apmierināti, bija kaut kas savādāks, nekā ikdienā,” savos novērojumos darījās Z.Gāliņa, sakot, ka ir ļoti pozitīvi noskaņoti un atvērti šādām Brīvprātīgo dienām.

“Manuprāt, tiem cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt, ir jādod iespēja. Kāpēc gan ne, ja viņi vēlas šādi sevi realizēt? Turklāt arī bērniem tā ir jauna pieredze.” Līdz šim “Pienenīte” divreiz aicinājusi brīvprātīgos. Pirmajā reizē gan neviens neesot atsaucies.

Savukārt Liepājas Neredzīgo biedrībā piektdienas rītā rosījās Ildze Lagzdiņa, kas Brīvprātīgo dienās piedalās jau vairākus gadus. Viņa pabijusi arī Dienas centrā personām ar garīgās attīstības traucējumiem. “Tur jau eju regulāri,” viņa atklāj. Kāpēc izlēmusi palīdzēt Neredzīgo biedrībā? “Gribēju šurp atnākt jau agrāk. Jo, kā izbijis kultūras darbinieks, varu palīdzēt novadīt arī kaut kādas aktivitātes,” var noprast, ka I.Lagzdiņa būtu gatava veidot ilgstošāku sadarbību, bet, vai izdosies, rādīs laiks. “Tā kā esmu brīvs cilvēks, esmu pensionāre, gribu sevi kaut kur izlikt. Man jau liekas, ka tas ir tā vērtīgi pavadīts laiks. Man patīk būt noderīgai.”

Neredzīgo biedrībā Ildze uzkopa mājturības telpas virtuves zonu. Viņa lēsa, ka tas paņemšot trīs, četras stundas. Nepieciešamos mazgāšanas līdzekļus piešķīra pati biedrība.

Kā pastāstīja pārstāve no valsts rehabilitācijas Laura Gredzena, mājturības telpā notiekot nodarbības cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai cita veida invaliditāti. “Kad pēkšņi zaudē redzi, vairs neproti sevi aprūpēt, pagatavot sev ēdienu, tāpēc šīs iemaņas jāapgūst no jauna,” skaidroja L.Gredzena. Viņa pati atbalsta Brīvprātīgo dienas.

“Jo ikdienā visam pietrūkst laika. Tāpēc prieks, ka ir vēl kādas izpalīdzīgas rokas,” L.Gredzena neslēpa, ka priecātos, ja arī ikdienā, ārpus oficiālajām Brīvprātīgo dienām, būtu kāds drosmīgais, kurš gribētu nāk un ziedot savu laiku.

Savukārt šodien vairāki brīvprātīgie tikai dosies uz Veco ļaužu dzīvojamo māju, Ganību ielā 134/141. “Divas sievietes tērēs savu laiku un degvielu, lai aizvestu cilvēkus uz kapiņiem apkopt savu tuvinieku kapu kopiņas. Tad vēl viena meitene, studente ar iemītniekiem nāks spēlēt galda spēles. Un uz parku, uz jūru tiks aizvesta viena kundzīte ratiņkrēslā. Viņa ļoti sen nav bijusi ne parkā, ne pie jūras,” Veco ļaužu dzīvojamās mājas sociālā darbiniece Māra Semjonova cer, ka šodien plānotais arī īstenosies, jo diemžēl arī nācies vilties. “Jā, esam pieredzējuši, ka cilvēki netur savus solījumus. Telefoniski vienojamies par laiku, bet, kad pienāk īstā diena, tad vienkārši neatnāk un arī vairs nav sazvanāmi.” Taču tie, kas Brīvprātīgo dienās tomēr atnākot, esot fantastiski cilvēki, priecājas M.Semjonova.

Viņa uzskata, ka šādas Brīvprātīgo dienas ir vērtīgas, un dod prieku gan tam, kas palīdz, gan tam, kurš palīdzību saņem. “Pērn pie mums atnāca matu meistares. Kundzītes, kuras tika safrizētas, pēc tam bija tik ļoti priecīgas. Un priecīgas bija arī pašas frizierītes. Abas puses bija saņēmušas daudz pozitīvu emociju, un man liekas, ka tieši tā ir šī pasākuma galvenā būtība – dāvāt abpusēji prieku.” Ilgtermiņa sadarbība gan ne ar vienu brīvprātīgajiem līdz šim nav izveidojusies.

“Bet mums ir arī labi piemēri!” steidz piebilst M.Semjonova. “Nāk jaunieši no Jauniešu mājas, lai spēlētu galda spēles. Nāk arī Brigita Dreiže ar savu komandu, kas vecīšus vadā pa pilsētu, un nobeigumā ir pikniks vai arī pusdienas kādā kafejnīcā.”

Palīdz rast ceļu vienam pie otra

Liepājas domes Sabiedrības līdzdalības un veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Zane Ģirne norāda, ka Brīvprātīgo dienas Liepājā tiekot organizētas divreiz gadā – pavasarī un rudenī. Abās reizēs koncepts esot vienāds: “Vispirms lūdzam atsaukties iestādes, kuras ir gatavas uzņemt brīvprātīgos. Pēc tam sarakstu ar šīm iestādēm publicējam, aicinot atsaukties brīvprātīgos. Kad brīvprātīgie pieteikušies, anketas apkopojam un informāciju nododam konkrētajai iestādei. Un pēc tam jau pati iestāde sazinās ar brīvprātīgo un vienojas par laiku, kad viņš var atnākt.” Z.Ģirne piekrīt, ka savā ziņā pašvaldība uzņēmusies tādu kā starpnieka lomu. “Gribu cerēt, ka esam kā tāds dzinulis, kas cilvēkus pamudina piedalīties brīvprātīgo darbu kustībā, turklāt – ilgtermiņā, nevis tikai uz to vienu dienu.”

Z.Ģirne uzsver, – Brīvprātīgo dienu galvenais mērķis ir atgādināt, ka ir šāda iespēja – strādāt kā brīvprātīgajiem, turklāt iespējas, kur to darīt, jeb piedāvājums, ir ļoti plašs. “Protams, mēs kā pašvaldība esam ieinteresēti, lai kādā brīdī nemaz nevajadzētu kampaņveidīgi organizēt šādas Brīvprātīgo dienas. Ka cilvēki paši zinātu, kur var iet un palīdzēt. Taču joprojām daudzi nezina par brīvprātīgā darba kustību,” zināja teikt Z.Ģirne, tāpēc arī turpmāk Brīvprātīgo dienas notiks, lai palīdzētu iestādēm un brīvprātīgajiem rast ceļu vienam pie otra, un lai abu pušu starpā izveidotos pastāvīga ilgtermiņa sadarbība.

Z.Ģirne zina vairākus veiksmīgus piemērus, kad pēc Brīvprātīgo dienām sadarbība starp brīvprātīgo un konkrēto iestādi turpinās arī nākotnē. “Jo cilvēks ir aizgājis, sapratis, ka tas nemaz nav tik grūti, kā varbūt šķitis pirms tam. Un periodiskums ir dažāds – reizi nedēļā, mēnesī vai gadā, bet – ir. Mērķis līdz ar to ir sasniegts.”

Taču tas nebūt nenozīmē, ka ārpus Brīvprātīgo dienu datumiem nevar piedāvāt savu palīdzību. “Katru dienu var darīt brīvprātīgo darbu,” mudina Z.Ģirne.

“Joprojām palīdzīgas rokas gaida Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāle “Liepāja”, Apšu ielā. Viņi ļoti labprāt kādu sagaidītu, jo neviens nepieteicās. Nepieciešams nokrāsot bērniem šūpoles. Krāsa jau ir sarūpēta, tikai vajadzīgs kāds, kurš to varētu izdarīt.”

Šajās Brīvprātīgo dienās savu palīdzību piedāvājis 21 cilvēks, apkopojusi Z.Ģirne. “Ar šādu ciparu mēs esam apmierināti,” viņa sacīja. “Ja pieteiktos tikai divi vai trīs, tad būtu jāsāk vērtēt. Ja tie būtu jaunpienācēji, kas līdz šim Brīvprātīgo dienās nav piedalījušies, un savstarpējo sadarbību turpinās arī nākotnē, tad domāju, ka to var uzskatīt par labu rezultātu.” Z.Ģirne neslēpa, ka – jo vairāk cilvēku piesakās, jo gandarījums lielāks.