Balstīšanās uz mutisku vienošanos, notariāli apstiprinot tikai darījuma galvenos vilcienus, bieži ir iemesls tam, kāpēc pēc nekustamā īpašuma pirkšanas – pārdošanas darījuma abām pusēm paliek rūgtas mieles. Darījums, ko vēlējās noslēgt liepājniece Sanita Balode un Cimdeniekos dzīvojošā Regīna Rūsiņa, vispār nenotika, taču abām pusēm palikušas lielas pretenzijas vienai pret otru. S.Balode uzskata, ka R.Rūsiņa piesavinājusies iemaksāto rokasnaudu, savukārt R.Rūsiņa apgalvo, ka pati pircēja viņu maldinājusi un S.Balodes vilcināšanās dēļ viņai nodarīti zaudējumi.Baložu ģimene, kurā aug trīs bērni, jau ilgāku laiku meklēja labāku dzīvesvietu, jo viņiem piederošajā dzīvoklītī Raiņa ielā ar daļējām ērtībām kuplajai ģimenei bijis par šauru.

Prasa prāvu rokasnaudu

Gada sākumā Sanitas Balodes māte bija uzzinājusi, ka Cimdeniekos dzīvojošā Regīna Rūsiņa vēlas pārdot savu divistabu dzīvokli Spīdolas ielā 39 – 3. Viņas prasītā summa bijusi 15 tūkstoši latu, kas Baložu ģimenei likās pieņemama. R.Rūsiņa gan izvirzījusi papildu nosacījumu, proti, viņa esot vēlējusies saņemt 3000 latu lielu rokasnaudu, lai it kā par šo naudu pabeigtu privatizācijas procesu – iegādātos privatizācijas sertifikātus un ierakstītu īpašumu zemesgrāmatā, jo viņa šo dzīvokli bija laikus pieteikusi privatizācijai, taču pirkšanas procedūrai neesot bijis naudas.

Abas puses paudušas gatavību darījumam, tāpēc S.Balode par 5000 latiem pārdevusi Raiņa ielas dzīvokli, no kuriem 3000 latu iedevusi R.Rūsiņai, kas ir notariāli apstiprināts fakts. Baložu ģimene pārcēlusies uz dzīvi Spīdolas ielas dzīvoklī un sākusi kārtot hipotekāro kredītu bankā. S.Balode apgalvo, ka šis process ieildzis, jo dokumenti esot bijuši jākārto caur Rīgu.

Ar bērniem mitinās vasarnīcā

Pēc tam, kad beidzies vienošanās dokumentā paredzētais termiņš, S.Balode no R.Rūsiņas saņēma vēstuli ar paziņojumu, ka vienošanās vairs nav spēkā, tāpēc Baložu ģimenei jāatbrīvo dzīvoklis. Vēl pēc dažām dienām S.Balode saņēmusi vēstuli no bankas, ka viņai kredīts piešķirts. Viņa to paziņojusi R.Rūsiņai, taču īpašniece kategoriski paziņojusi, ka neko negrib dzirdēt un tagad grasoties dzīvokli pārdot citiem par 20000 latu, tāpēc, lai vācoties ārā. “Prasīju, kur lai tagad es eju ar visiem bērniem, Rūsiņa atcirta, ka viņai vienalga, kurp es ejot,” atceras S.Balode. Viņa apgalvo, ka arī bankas pārstāvis devies pie R.Rūsiņas uz pārrunām, un pēc tam S.Balodei paziņojis, ka šim dzīvoklim kredītu nedošot. “Es nezinu, kas tur notika, bet pēc sarunas ar Rūsiņu bankas pārstāvis ieteica meklēt citu dzīvokli, kam došot kredītu. Bet kur lai es tādu atrodu? Un liela nauda šeit jau arī iemaksāta. Rūsiņa izliekas neko nezinām, un uzskata, ka viņai šī nauda nav jāatdod,” stāstīja S.Balode. Lai atgūtu 3000 latu, viņa pat vērsusies pēc palīdzības pie parādu piedzinējiem, kas mēģinājuši aprunāties ar R.Rūsiņu, taču viņa esot tikai kliegusi, ka neko nedošot un tad, ja vēlreiz viņu traucēšot, saukšot policiju, ka viņu šantažē u.tml. R.Rūsiņa atsaucas uz notariāli apstiprināto vienošanās, ka noteiktajā termiņā viņai nav samaksāta visa nauda. Taču S.Balode norāda, ka arī viņai bijusi aizkavēšanās ar zemesgrāmatas dokumentiem un tikai pēc to saņemšanas bijis iespējams sākt formēt bankas kredītu. Bez tam vienošanās neparedz, ka samaksas kavēšanās gadījumā R.Rūsiņa var paturēt rokasnaudu. S.Balode pat lūgusi, lai atdod vismaz pusi no summas, taču R.Rūsiņa bijusi nepielūdzama.

Tā kā banka kredītu vairs nav devusi, ar R.Rūsiņu nekādas sarunas vairs nebija iespējamas, īpašniece pat bija izsaukusi policiju, Baložu ģimene no Spīdolas ielas dzīvokļa īsi pirms Līgosvētkiem izvākusies. Tagad viņi mitinās sliktos apstākļos kādā vasarnīcā Ābeļu ielā. S.Balode bijusi lūgt palīdzību pašvaldībā, taču tur viņai nocitēts likums, ka pašvaldība nepiešķir dzīvokļus tiem, kas savus mājokļus paši ir pārdevuši. Tagad viņa grasās vērsties pie juristiem pēc padoma, ko tālāk darīt.

Pārdevēja esot maldināta

Pavisam citādāks skatījums uz notikušo ir R.Rūsiņai. “Baloži mani ilgu laiku maldināja. Viņu rīcībā nebija finanšu līdzekļu, lai iegādātos dzīvokli, jo neviena banka viņiem kredītu nedeva. “Hansabanka” uzreiz atteica, bet man to neviens neteica. Es jau tā viņiem devu pietiekami daudz laika. Kad naudas tomēr nebija, tad arī nosūtīju vēstuli, ka vienošanās vairs nav spēkā,” apgalvo R.Rūsiņa. Rokasnaudu viņa paturējusi, jo likums paredz, ka gadījumā, ja pircējs neiekļaujas noteiktajos termiņos un radījis otrai pusei zaudējumus, rokasnauda nav jāatdod. To viņa noskaidrojusi konsultācijā pie zvērināta advokāta Ērika Štālberga. “Viņi izjauca manus plānus. Tagad dzīvokļus pārdot ir daudz grūtāk. Tāpēc pati esmu finansiālās grūtībās. Iespējams, drīz manu īpašumu arestēs. Baloži to ļoti labi zina. Tāpēc nevajag no manis taisīt kaut kādu monstru,” sašutumu pauda R.Rūsiņa. Viņa arī apgalvo, ka Baloži dzīvoklī ievākušies bez viņas piekrišanas. Lai gan atzina, ka pati iedevusi atslēgas. “Kāds tas dzīvoklis bija pēc viņu aiziešanas! Mēs ar māti divas dienas pēc tam tīrījām. Viņi uz sliekšņa bija malku skaldījuši un… vispār es pirmo reizi redzu TĀDUS cilvēkus.”

Vēl R.Rūsiņa ir sašutusi par to, ka viņai izteikti draudi, tāpēc esot uzrakstījusi iesniegumu attiecīgajām instancēm. To esot darījis parādu piedzinējs. Fiziski izrēķināties gan viņš nedraudēja, bet solījis pabojāt nervus. “Kādā valstī mēs dzīvojam? Kaut kas tāds iespējams tikai pie mums,” rezumēja dzīvokļa īpašniece. Viņu nemaz nebaidot iespēja, ka S.Balode varētu viņu iesūdzēt tiesā. “Lai tik sūdz! Viņa jau tagad ir to tiesu zaudējusi. Vai tad mums ir vēl kāds stiprāks advokāts par to, kuru pieminēju?” retoriski vaicāja R.Rūsiņa, acīmredzot jūtoties droša, ka viņas intereses spēs aizstāvēt Ē.Štālbergs.

Mutiski vienoties nav prātīgi

Pārrunājot šo nenotikušo darījumu ar nekustamo īpašumu biznesā iesaistītām personām, saņēmām atbildi, ka rūpīgi neiepazīstoties ar visiem dokumentiem ir grūti pateikt, kura no pusēm un cik lielā mērā šajā situācijā ir vainojama. Taču uzreiz esot redzams, ka abas puses savu vienošanos nav atrunājušas daudzās niansēs. Piemēram, kādos gadījumos ir iespējama vienošanās termiņa pagarināšana, jo nav nekāds brīnums, ka samērā liela hipotekārā kredīta noformēšanas laikā var gadīties aizķeršanās, piemēram, banka pieprasa papildu izziņas vai sameklēt galvotāju. Tāpat nav atrunāts, uz kādiem nosacījumiem tiek iedota rokasnauda, kādos gadījumos tā paliek pārdevējas makā, bet kādos gadījumos tā jāatdod. Tāpēc tagad iespējams plaši interpretēt zaudējumu apjomu, ka, lūk, šī darījuma kavēšanās dēļ izjukuši citi darījumi. Vienojoties arī varēja paredzēt, kad pircēji drīkst dzīvoklī ievākties, tad arī nebūtu jāstrīdas, vai R. Rūsiņa ir ļāvusi dzīvot savā īpašuma, vai ne.

Tāpēc šīs domstarpības tagad iespējams risināt tikai tiesas ceļā. Bet turpmāk, vienojoties par dzīvokļu pirkšanu un pārdošanu, ieteicams konsultēties ar juristu vai speciālistu, kas pārzina šīs jomas likumdošanu. Jo paši cilvēki, kā vēlreiz apliecina šis gadījums, juridiskos argumentus sāk meklēt tikai tad, kad mutiski atrunātās nianses sāk šķobīties. Un tad katram ir sava versija.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šeit atrodas dzīvoklis, kurā dzīvošana divus mēnešus Baložu ģimenei izmaksāja 3000 latu.