Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 20. aprīlis

+7°C
Vējš: ZR 6.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Mirta, Ziedīte

Palielina pašvaldības izīrējamo dzīvokļu skaitu  (11)

Atslēgvārdi pilsētas pašvaldība | dzīvokļi | dzīvokļu īrēšana

Liepājas pilsētas pašvaldībai pieder 4780 dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās, portālam pastāstīja Liepājas pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.

Viņš skaidro, ka dzīvokļa īpašumu privatizācijas pieteikumus par sertifikātiem saskaņā ar likumu “Par valsts uz pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” varēja iesniegt  līdz  2006.gada 31.augustam. Tādējādi Liepājas pilsētā tika noslēgti 26 420 pirkuma līgumi.

No 2006.gada 1.septembra sākas dzīvokļa īpašumu atsavināšanas process pēc tirgus cenas. Līdz ar to īrnieki var atsavināt pašvaldības izīrēto dzīvokli, kuram dzīvokļa īres tiesības piešķirtas līdz 2001.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar īrnieku iesniegtajiem atsavināšanas ierosinājumiem īrnieki savā īpašumā ieguvuši 65 dzīvokļu īpašumus.

ĪRNIEKU IESNIEGTIE ATSAVINĀŠANAS IEROSINĀJUMI: 

GADS

SKAITS

2006

20

2007

42

2008

3

2009

2

2010

3

2011

10

2012

16

2013

19

2014

9

2015

18

2016

23

KOPĀ

165

 

 

Ne vienmēr īrnieks, kurš sākotnēji izteicis vēlmi dzīvokli iegūt īpašumā, pēc novērtējuma veikšanas gatavs maksāt novērtējumā norādīto summu.

ĪRNIEKU ATSAVINĀŠANAS ATTEIKUMI:

GADS

SKAITS

2006

17

2007

42

2008

2

2009

2

2010

0

2011

4

2012

6

2013

6

2014

5

2015

5

2016

3

KOPĀ

92

Līdz ar to īrnieku iegādāto dzīvokļu skaits ir daudz mazāks, nekā Nekustamā īpašuma pārvaldē saņemto pieteikumu skaits.

NOSLĒGTI PIRKUMA LĪGUMI SASKAŅĀ AR ĪRNIEKU ATSAVINĀŠANAS IEROSINĀJUMIEM:

GADS

SKAITS

2006

0

2007

2

2008

1

2009

1

2010

1

2011

4

2012

7

2013

14

2014

9

2015

8

2016

18

KOPĀ

65

 

Kā skaidro M.Egmanis, pirmskrīzes gados īrnieki bieži izteica vēlmi iegādāties īrēto dzīvokli ar mērķi to pēc tam pārdot, gūstot peļņu. Pēc novērtējuma veikšanas daudzos gadījumos īrnieki viedokli mainīja. Savukārt pēdējos gados situācija krasi mainījusies – iedzīvotāji pieņem pārdomātus lēmumus.

Bet tie īrnieki, kuri neizsaka vēlmi no pilsētas pašvaldības izīrēto dzīvokli iegādāties, turpina dzīvokļa īrēšanu.

Savukārt izsolēs pilsētas pašvaldība var pārdot tikai dzīvošanai nederīgus dzīvokļus, piemēram, mājokļus, kurus izpostījis ugunsgrēks un kuru atjaunošana pilsētas pašvaldībai ir ekonomiski neefektīva, skaidro M.Egmanis.

Kopumā izsolēs pilsētas pašvaldība pārdevusi 46 šādus dzīvokļu īpašumus.

NOSLĒGTI PIRKUMA LĪGUMI IZSOLĒS IEGĀDĀTIEM DZĪVOKĻIEM:

GADS

SKAITS

2006

 

2007

1

2008

6

2009

0

2010

8

2011

2

2012

2

2013

3

2014

7

2015

2

2016

15

KOPĀ

46

 

Pilsētas pašvaldība no īpašumu atsavināšanas īrniekiem un izsolēs gūtos līdzekļus izmanto, lai palielinātu pašvaldības izīrējamo dzīvokļu skaitu un uzlabotu dzīvojamā fonda stāvokli. Nav noslēpums, ka izīrējamie dzīvokļi nav apskaužamā stāvoklī, jo iepriekšējie īrnieki bieži mājokļus atstāj neuzpostus.

IEGŪTIE LĪDZEKĻI NO ĪPAŠUMU ATSAVINĀŠANAS ĪRNIEKIEM:

GADS

SKAITS

EURO

2006

0

 

2007

1

 €        12 663,56

2008

2

 €        31 587,76

2009

1

 €          8 537,23

2010

1

 €             996,01

2011

4

 €        26 892,28

2012

7

 €        25 753,50

2013

14

 €        59 211,46

2014

9

 €        37 760,64

2015

8

 €        51 200,00

2016

18

 €     109 300,00

IEGŪTIE LĪDZEKĻI NO ATSAVINĀŠANAS IZSOLĒS:

GADS

SKAITS

EURO

2006

   

2007

1

 €          9 817,82

2008

6

 €     128 983,33

2009

0

 

2010

8

 €        10 031,25

2011

2

 €          1 337,50

2012

2

 €          6 730,18

2013

3

 €        30 395,38

2014

7

 €          9 940,01

2015

2

 €          8 250,00

2016

15

 €        24 144,00

KOPĀ

46

 €     229 629,47

 

2016.gada vasarā tika pabeigts realizēt projektu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju O.Kalpaka ielā 52/56 – daudzus gadus neapsaimniekota ēka tika pārvērsta par pašvaldības dzīvokļu ēku.

Pēc Nekustamā īpašuma pārvaldes datiem piecstāvu ēkā ir izveidoti 99 dzīvokļi.

Kā portālam pastāstīja Nekustamā īpašuma pārvaldes Mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane,

izremontētie dzīvokļi O.Kalpaka ielā 52/56 piešķirti pilngadību sasniegušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, maznodrošinātiem pensionāriem un maznodrošinātiem invalīdiem.

Šobrīd pilsētas pašvaldības dzīvokļu rindās kopumā reģistrētas 333 personas, 2016.gadā līdz 1.novembrim uzņemtas 140 personas.

2016.gadā līdz 1.novembrim dzīvojamās telpas piešķirtas 176 personām vai ģimenēm, kuras bija uzņemtas dzīvokļu rindās. 4 ģimenēm dzīvojamās telpas piešķirtas ārpus kārtas sakarā ar ugunsgrēku.

Portāls jau informēja, ka ārpus kārtas, proti, neatliekami un bez reģistrācijas rindā pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā.

Pārējiem jāstājas rindā. Pirmās kārtas uzskaitē reģistrē maznodrošinātas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas), kā arī maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tās vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts.

Tāpat pirmās kārtas uzskaitē tiek uzņemti pilngadību sasnieguši bērni bāreņi, kuriem likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas izglītības iestādē, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam); repatrianti, kuru dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas); maznodrošinātas politiski represētās personas; maznodrošinātas personas pēc soda izciešanas, kurām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma).

Pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas tikai personām, kuras ir reģistrētas dzīvokļu rindā. Vispārējā uzskaitē reģistrē denacionalizēto namu īrniekus, kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu; personas, kuru pašvaldības īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu; maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt tās ir: ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem; ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu; ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi.

Savukārt sociālajās mājās tiek izmitinātas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas); persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli; persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu; persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz.

  • Komentāri (11)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!