Braucot pa Brīvības ielu, pa labi ir pagrieziens uz Cimdeniekiem un lidostu, uz otru pusi – ceļš uz Jauno pasauli. Un cilvēku dzīve tajā nebūt nav romantiska, lai gan gulbji pretim Ligitas mājai patiešām peld. Pēdējos piecus gadus šī nelielā zemes gabala, uz kura ir tikai trīs ielas – Sabiles, Abavas un Rendas, iedzīvotāji visiem līdzekļiem cenšas nenoslīkt ūdenī un dubļos. “Deviņi mēneši mums paiet gandrīz vai dubļu jūrā,” tā viņi saka un cer, ka kāds tomēr kādreiz sadzirdēs viņu palīgā saucienus. “Kurzemes Vārds” mēģinās to darīt kopā ar viņiem.

Ūdenī gan dārzi, gan ceļi

Silvija Pinkule ar visu savu kuplo ģimeni – vīru, bērniem, mazbērniem un mammu – dzīvo Rendas ielā, tā ir pēdējā un atrodas pie pašām dzelzceļa sliedēm. Šī ģimene ir vieni no senākajiem Jaunās pasaules iedzīvotājiem. Pirms 46 gadiem, kad Silvijai bija tikai 7 gadi, viņas mamma ar tēvu, pārceļoties no Alsungas, te nopirka māju. “Te bija kluss un ļoti sauss rajons,” atceras Silvija. “Tolaik ielas galā brīvajā zemē bija mazdārziņi, kurus to saimnieki pēc kādiem gadiem pameta tieši sausuma dēļ. Mēs, bērni, tur gājām spēlēties. Bet tagad tajā pašā vietā viss ir pārpurvojies.” 

No pirmā acu skatiena Silvijas ģimenes īpašums izskatās slapjuma neskarts, bet izrādās – šī ilūzija ir mānīga. “Neticēsi, bet pagājušogad vīrs te uzveda… 20 kravas melnzemes,” viņa atklāj. Hmm, padārgs prieks, ja parēķina, ka viena krava maksā aptuveni 40 latu. Silvija saka: tā ka viss pārplūst, notiek apmēram piekto gadu. Tikmēr vidusskolniece Līga, pošoties uz skolu, virs zābakiem uzvelk plastmasas maisiņus, lai varētu izbrist dubļus un zābaki paliktu neskarti. Tā viņa, laipodama pa peļķēm un dubļiem, tiek līdz autobusa pieturai Brīvības ielā. Tur maisiņus novelk, iemet gružkastē, kāpj autobusā un brauc uz skolu. Un tā katru rītu.

Vai tur kāds arī dzīvo?

Nevarētu teikt, ka iedzīvotāji līdz šim būtu varonīgi cietuši un klusējuši. Silvija stāsta, ka pirms diviem gadiem aizrakstījuši vēstuli ar situācijas izklāstu Pilsētas domei. Pēc laiciņa saņemta atbilde, ka diemžēl notiekošajā ir vainojami laika apstākļi. “Par tādu atbildi man ir jāsmejas,” viņa saka. Gunārs Zatleris ir piedalījies arī nesen notikušajā iedzīvotāju forumā, lai runātu par Jaunās pasaules applūšanu. Un bijis pārsteigts, kad vairāki no domē strādājošajiem pabrīnījušies, kas tas par mikrorajonu. Ā, jā, dažas mājas tur esot gan, bet vai tad tur kāds arī dzīvo?

Iedzīvotājiem ir vairākas versijas, kāpēc Jaunā pasaule pamazām pazūd zem ūdens. Viena no tām – uzņēmuma “Liepājas metalurgs” dambju sistēma, kas liedz ūdeņiem nokļūt ezerā. Otra – bebru nedarbi. Trešā – praktiski mirušais Cietokšņa kanāls, kurā ūdens gandrīz vairs netek prom, bet stāv uz vietas, līdz ar to liedzot pa to aiztecēt arī apkārtnes ūdeņiem. Turklāt iedzīvotāji domā, ka šajā teritorijā būtu nepieciešama kārtīga meliorācija. Interesanti, ko par to domā speciālisti.

Projekts Zaļās birzs un arī Jaunās pasaules glābšanai

Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts kā pirmo un galveno problēmu visā pilsētā saistībā ar teritoriju applūšanu un līdz ar to arī Jaunajā pasaulē uzskata gruntsūdeņu paaugstināšanos visā pilsētā tieši pēdējos gados. Viņš to saista ar klimata izmaiņām, kad pie mums praktiski vairs nav normālu ziemu, toties novembrī un decembrī neprātīgi līst. Un nemitīgs slapjums ir kā rudenī, tā arī ziemā un pavasarī. Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš saka: tādā situācija meliorācija nelīdzēs. Ja gruntsūdeņi ir vienā līmenī ar Cietokšņa kanāla līmeni, ūdenim nebūs kur aiztecēt.

Edgars Rāts saka: “Saistībā ar Cukurfabrikas likvidāciju no Eiropas Savienība fondiem ir iespējams saņemt ap miljons latu.” D.Jēriņš stāsta: to ir nolemts izmantot Zaļās birzs lietus ūdeņu kolektora un meliorācijas sistēmas sakārtošanai, jo arī šis mikrorajons pastāvīgi cieš no mitruma. Firma “L4” sadarbībā ar SIA “Melioprojekts” jau ir izstrādājusi tehnisko projektu, kas nu jāiesniedz izskatīšanai, lai varētu pretendēt uz šo naudu. Un tieši šī projekta īstenošana varētu atrisināt arī Jaunās pasaules applūšanas problēmu – tā domā domes izpilddirekcijas amatpersonas.

Uz Jaunās pasaules teritoriju varētu attiekties tie darbi, kurus veiks Cietokšņa kanālā vietā, kur to šķērso Grīzupes iela. Projekta realizācijas gaitā ir paredzēts paplašināt zem ielas esošo caurteku, kas uzlabotu ūdens aiztecēšanas ātrumu kanālā, un līdz ar to lietus, sniega un citi ūdeņi vairs neuzkrātos laukos un dārzos. Savukārt Zaļās birzs glābšanas nolūkos projekta realizācijas gaitā paredzēta kolektora izbūve, grāvju sistēmas sakārtošana, jaunas sūkņu stacijas izbūve 14.novembra bulvārī un vēl citi darbi. Tie varētu sākties nākamā gada otrajā pusē, tā sola izpilddirektora vietnieks.

Plašāk par Jaunās pasaules cīniņu ar plūdiem, kā arī atbildīgo amatpersonu secinājumiem pēc problemātisko vietu apskates varat lasīt Kristīnes Pastores sagatavotajā publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” 15.decembra numurā.