Gaisma, gaiss, vieglums un atvērtība ir vārdi, ar kuriem arhitekts Mikus Lejnieks raksturo jauno estrādes “Pūt, vējiņi!” tēlu. Pārbūvējot āra koncertvietu, no pašreizējā, pierastā paliks nosaukums, vieta, funkcija un apjoms, atzīst pašvaldībā.

Liepājas domes Iepirkumu komisija pašlaik izskata būvnieku piedāvājumus. Jau tagad ir skaidrs – lai kuru pretendentu pasludinātu par uzvarētāju, deputātiem būs jālemj par papildu līdzekļu piešķiršanu projektam.

Būvniecībai nepieciešamas 450 dienas, bet projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”, kurā iekļauta estrādes “Pūt, vējiņi!” atjaunotne, noslēgums plānots 2020.gada beigās, tādēļ Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai būs jālūdz arī termiņa pagarinājums.

Kamēr Iepirkumu komisija vērtē piedāvājumus, “Kurzemes Vārds” taujā arhitektam un pašvaldības pārstāvjiem – ko no šī projekta varam sagaidīt? Projektu izstrādāja SIA “Livland Group”, pieaicinot SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” vadītāju Miku Lejnieku, kurš ir būvprojekta arhitektūras daļas vadītājs. Projektēšanā bija jāņem vērā arhitekta Agra Padēļa-Līna iepriekš izstrādātās “Pūt, vējiņi!” pārveides vadlīnijas.

Pašlaik estrāde, tāpat kā koncertdārzs, atrodas aiz žoga. Pēc rekonstrukcijas sētas ap dārzu vairs nebūs. Dārza teritoriju pārveidos un savienos ar pārējo Jūrmalas parka daļu. Atsevišķās reizēs to varēs arī norobežot, ja tas būs nepieciešams kādam konkrētam plašākam sarīkojumam.

“Tā daļa, kas ir ap estrādi, kļūs par publisku parku, pieejamu cilvēkiem. Vieta kļūs gaišāka,” uzsver M. Lejnieks.

“Iegūsim plašu, kvalitatīvu publisko ārtelpu ar ērti izmantojamu labiekārtojumu, atpūtas vietām, daudzveidīgiem apstādījumiem, mūsdienīgām, vizuāli estētiskām vides detaļām – soliņiem, atbalstsienām, apgaismojumu,” būvvaldes vārdā klāsta sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Parkā integrējamās koncertdārza daļas kompozīcijas pamatojums – atklāta ainava, ērta piekļuve gan skatītājiem, gan apsaimniekošanas transportam, saglabājot dārza, nevis tranzītzonas sajūtu. “Viens no kompozīcijas vadmotīviem ir dzintars, redzams gan plāna kompozīcijā – dzintara saliņas, gan apstādījumos un labiekārtojuma elementos – dzintara toņi.”

Pastāvīgs nožogojums nākotnē būs tikai ap pašu estrādi. Tā paliks gandrīz tāda, kāda tā ir – ar paaugstinātām stacionārām skatītāju sēdvietām sānos un zāles aizmugurē, bet viduci varēs izmantot gan pārvietojamu sēdekļu novietošanai, gan arī priekšnesumiem vai ballēm.Apjoms, veidols, slīpnes, plaknes paliks, saka pilsētas izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Skatuvi paplašinās, bet ēka, kas ir aizmugurē, būs ļoti līdzīga tai, kāda tā ir tagad, tikai izskatā modernāka, ērtāka māksliniekiem, ar koku apdarināta, bez ierastā bruģakmeņu mūra.

Lielākās izmaiņas būs jumta konstrukcijās un jumtā. Tas viss būs jauns un citādāks pašreizējās smagnējības vietā. “Jaunais jumts būs no puscaurspīdīga, gaismu caurlaidīga materiāla, kas uzvilkts uz vieglām metāla konstrukcijām. Tad skatītāju daļa un estrāde būs daudz gaišākas, nekā ir pašlaik. Arī kopumā viss teritorijas labiekārtojums virzīts uz to, lai tajā būtu vairāk gaisa, dzīvīguma, gaismas,” skaidro arhitekts.

Jaunā jumta konstrukcija būs gan lielāka, gan arī par metru pusotru augstāka nekā pašreiz.

Gaišumu skatītāju zālē plāno panākt, jumtam izmantojot īpašu materiālu – Valmierā ražotu vai tam līdzīgu “augstas veiktspējas stikla šķiedras audumu, kas piesūcināts un pārklāts ar speciāli izgatavotiem caurspīdīgiem silikoniem”, un to uzvilks uz metāla konstrukcijas. Vējš to saplēst nevarot.

“Tas ir speciāli paredzēts brīvdabas būvēm, ļoti izturīgs pret nokrišņiem, saules iedarbību. Viegli kopjams, pa to varēs staigāt, to varēs mazgāt, ir viegli novākt no tā sūnas, skujas, lapas. To sauc par audumu, bet faktiski tā ir armēta, ļoti izturīga membrāna,” skaidro M. Lejnieks.

 Velciet līniju fotogrāfijā pa labi/pa kreisi, lai apskatītu salīdzinājumu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.decembra numurā.

#kvards-20191212-04#

11Skatīt galeriju