No apzīmēšanas, aprakstīšanas un apkrāsošanas Liepājā nav pasargāta teju neviens objekts, jo vairāk, ja tas atrodas samērā nomaļā vietā parkā. Taču lasītājs ar portāla starpniecību vēršas pie atbildīgajām iestādēm ar lūgumu sekot līdzi tam, lai maziem bērniem šādās atrakcijās būtu iespēja spēlēties tīrākā un sakārtotākā vidē.

Galu galā pastāv izsisto logu teorija, kas apgalvo, ka noziedzība, antisociāla uzvedība un nekārtības rada pilsētvidi, kas veicina noziedzības līmeņa paaugstināšanos, tai skaitā smago noziegumu skaita palielināšanos.

Respektīvi, sakārtota vide nozīmē ne tikai īslaicīgu dažādu paaudžu liepājnieku komfortu, bet arī drošāku pilsētvidi ilgtermiņā.

Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls informē, ka pārvaldes darbinieks jau 26. oktobrī konstatējis attēlos redzamo situāciju, tāpēc uzdots laukuma uzturētājai SIA “NJ Pakalpojumi” veikt nepieciešamās darbības rotaļu iekārtas sakopšanai.

“Šādu objektu uzkopšana ir jāveic ik dienas. Prioritāte, apsekojot iekārtas, ir drošība un tehniskais stāvoklis. Arī LPPI “Komunālā pārvalde” darbinieki vismaz reizi nedēļā veic katra pilsētas rotaļu laukuma apsekošanu.

Gan ķēpājumi, gan bojājumi rotaļu laukumos gadās regulāri.

Raiņa parka “Kuģis” gan ķēpājumu, gan bojājumu ziņā izceļas starp citām rotaļu iekārtām – vandaļu postījumus novēršam samērā bieži.

Rotaļu iekārtas iekšpuse ir neskaitāmas reizes tīrīta ar specializētiem līdzekļiem, atsevišķas detaļas pārkrāsotas vairākkārt. Nesošās konstrukcijas visbiežāk tiek aprakstītas ar marķieriem, kuru krāsu notīrīt pilnībā nav iespējams,” nepatīkamo realitāti apraksta A. Štāls.

Pēc atjaunošanas darbiem “Kuģis” noturoties no dažām dienām līdz nedēļai vai varbūt divām, atkarībā no gadalaika. Tad atkal kaut kas ir jāremontē, jānomaina, jātīra.

Varbūt pastāv iespēja bērnu atrakcijas veidot no citiem materiāliem, lai būtu grūtāk apķēpāt un vieglāk notīrīt? “Jaunākiem sertificētiem rotaļu laukumiem/iekārtām iespējami daudz detaļu tiek izgatavotas ar pārklājumu, kas atvieglo ķēpājumu notīrīšanu.

Taču īpašais pārklājums nav mūžīgs – ar laiku mazinās noturība, aizsargkārta nobružājas. Bieži atjaunotās detaļas ir bez īpaša pārklājuma,” zina teikt pārvaldes pārstāvis.

Blakus šim objektam izvietota novērošanas kamera, tiesa, spriežot pēc iesūtītajiem attēliem, redzams, ka apķēpātas vietas atrodas kuģa aizsegā, kas varētu nozīmēt, ka objekta bojāšanu varētu būt grūti fiksēt. Un tomēr – vai policija ir konstatējusi šādus gadījumus, kādu pieķērusi un sodījusi?

Tāpat, spriežot pēc tukšās alkohola taras, ko laiku pa laikam var redzēt uz Raiņa parka soliņiem vai pie tiem, jāsecina, ka šis parks joprojām ir iecienīta dzērāju atpūtas vieta, kas šķiet salīdzinoši problemātiska, lai pašvaldības policija tai pievērstu pastiprinātu, un tā arī notiekot, apgalvo policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elva Lubāne.

“Raiņa parks ir iekļauts ikdienas apsekojamo objektu maršrutā, līdz ar to, policijas darbinieki šajā vietā ierodas vairākas reizes dienā.

Patruļu laikā tiek konstatēti dažāda veida pārkāpumi, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, suņu neatrašanās pavadā u.c.

Papildus šim, arī parka apmeklētāji bieži vēršas Pašvaldības policijā, jo konstatējuši pārkāpumus parka teritorijā.

Video novērošanas kameras konkrētajā lokācijā atrodas ar mērķi nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, jo šajās vietās regulāri uzturas cilvēki. Nereti kameras neaptver konkrēto objektu no visiem rakursiem, tāpēc mēs nevaram kamerās fiksēt visus pārkāpumus, šajā gadījumā, ja precīzi nav redzams, ka tiek apķēpāts objekts un/vai kurš to izdarījis, ir sarežģīti saukt pie atbildības, jo trūkst pierādījumu.”

Tāpat policija informē, ka neesot pieejama statistika gan par šī, gan par citu objektu apķēpāšanu, jo tā uzskatāma par sīko huligānismu, ko policija atsevišķi neizdala.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.