Premjera Valda Dombrovska atkāpšanās no amata ir ļoti cieņas vērts solis, aģentūrai BNS norādīja politoloģe Iveta Kažoka.
“Manuprāt, tas ir ļoti atbildīgs solis no premjera puses. Domāju, ka ļoti daudzi to nebija gaidījuši,” sacīja Kažoka un atzina, ka arī viņa nebija gaidījuši šādu notikumu pavērsienu. Vienlaikus politoloģe atzīmēja, ka ar šo lēmumu Dombrovskis ir paaugstinājis to latiņu, ko Latvijā pierasts gaidīt no politiķiem līdzīgās situācijās.

Kažoka arī uzsvēra, ka Latvijas politikā šobrīd nevajadzētu iestāties haosam. “Nedomāju, ka Latvijas politikā šobrīd varētu iestāties haoss, jo galu galā līdzšinējā valdība turpinās darīt savu darbu līdz tiks apstiprināta amatos jauna valdība, un pie šiem politiskajiem apstākļiem šis process varētu ieilgt. Teorētiski nevar izslēgt iespēju, ka, iespējams, redzēsim Dombrovski pildām premjera amata pienākumus vēl ilgi, varbūt pat līdz vēlēšanām, ja jaunās valdības izveides process ieilgs,” klāstīja politoloģe.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Dombrovskis, pieņemot lēmumu par atkāpšanos no amata, ir uzvarētājs. “Premjers, pirmais no lielajām politiskajām amatpersonām paziņojot par atkāpšanos, ar to ir pamatīgi uzvarējis manā izpratnē, viņš saņem ļoti atzinīgus vārdus no daudziem sabiedrības locekļiem, ar šādu demisiju viņš ļaužu atmiņās paliks nevis saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, bet ar lielajiem paveiktajiem darbiem iepriekšējos četros gados, ar aiziešanu no amata ar godu. Līdz ar to, ja viņš vēlētos turpināt politisko karjeru Latvijā, tam nebūtu nekādu šķēršļu. Manuprāt, Dombrovskis no šīs situācijas viennozīmīgi ir uzvarētājs, jo, paliekot amatā un nedemisionējot, viņš būtu pakļauts milzīgam kritikas vilņiem, bet šobrīd sabiedrības acīs viņš izskatās pēc varoņa,” atzina politoloģe.

Kažoka piebilda, ka Dombrovska rīcība nav vērtējama kā bēgšana no atbildības. “Skatoties, kā uz Zolitūdes situāciju un citām līdzīgām situācijām vēsturē ir reaģējuši citi politiķi Latvijā, ierastākais bēgšanas no atbildības modelis ir pateikt, ka patiesā atbildība ir palikt amatā un mēģināt turpināt strādāt. Manuprāt, tā, kā reiz, nav īsta atbildība un īsta vainas uzņemšanās par lietām, kas nav izdarītas. Līdz ar to, domāju, ka premjers šajā situācijā ir pieņēmis ļoti likumsakarīgu soli, bet vienlaikus tādu, kas ir atkarīgs no katra politiķa paša sajūtām, vai viņš spēs tikt galā ar konkrēto situāciju vai nē, vai viņam ir jādod vieta kādam citam,” uzsvēra politoloģe.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar lēmumu demisionēt rāda piemēru citiem, aģentūrai BNS savukārt norādīja sociologs, pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis.

Viņš atzīmēja, ka premjera lēmums ir pārsteigums, taču cilvēciski saprotams. “Tas ir cilvēciski saprotams lēmums, arī no bieži piesauktās politiskās atbildības viedokļa. Viņš parāda piemēru daudziem citiem, kas pilnīgi droši varētu uzņemties lielāku atbildības daļu par to, kas ir sadarīts vai nav izdarīts, piemēram, saistībā ar Būvniecības likumu. Līdz ar to, ir maz tādu komponenšu, kas būtu pārmetumi viņam. Tāpat domāju, ka viņš ir aprēķinājis visas negatīvās sekas, jo līdz šim Dombrovska kungs nav atstājis spontāna un stihisku lēmumu pieņemt gatava cilvēka iespaidu,” norādīja Freimanis.

Politologs piebilda, ka līdz šim politiskā tradīcija ir paredzējusi, ja kāds demisionē pats, bez šķietama spiediena, bez kompromitējošiem materiāliem, tas tiek vērtēts pozitīvi. “Domāju, ka arī šis lēmums tiks uztverts ar sapratni. Nezinu gan, vai šī sapratne vienmēr būs pozitīva, taču tā būs sapratne,” viņš sacīja.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka premjera paziņojumam par atkāpšanos no amata būt arī ļoti mobilizējošs efekts. “Tam varētu būt ļoti mobilizējošs efekts, un tas varētu arī likt atteikties no kādām primitīvām ambīcijām, kas reizi pa reizei parādās partiju attiecībās, un kaut kā saglabājot esošo koalīciju, vai nu veidojot jaunu valdību, kaut gan iespējas nav pārāk lielas pie esošās konstrukcijas, kas ir Saeimā, vai arī turpinot strādāt tādā šķietamā pārejas laika režīmā, kas var būt atvēsinošs visiem procesā iesaistītajiem. Vēl jo vairāk, nākamais ir vēlēšanu gads, un tur kaut kādas lielas un vērienīgas kombinācijas ar neprognozējamām sekām diez vai ir vērts veidot,” norādīja politologs.

Valdis Dombrovskis, atkāpjoties no amata, spēris gudru un pārdomātu soli, un tagad lielākā atbildība gulstas uz Valsts prezidenta pleciem – viņam ir jānosauc valdības vadītājs, kurš spētu radīt daudzmaz rīcībspējīgu valdību līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, uzskata politologs Kārlis Daukšts. Daukšta ieskatā, nākamais solis šādā situācijā ir jāsper Valsts prezidentam, nosaucot jaunās valdības vadītāja amata kandidātu. “Patlaban prezidents ir ieguvis spēcīgu lomu – tādu kā leģitimitātes un darbības atspērienu. Diezgan spēcīgi prezidents ir nostiprinājis savas pozīcijas aizvadītās traģiskās nedēļas laikā,” viņš norāda.

Politologs arī pieļauj, ka Dombrovskis varētu kļūt par nākamās Latvijas valdības vadītāju, ja vien pats tam piekritīs. “Es neizslēdzu tādu iespēju, jo tagad ļoti grūtā situācijā nonāk “Saskaņas centrs” un Zaļo un zemnieku savienība. Šīm partijām negribētos patlaban pirms Saeimas vēlēšanām iekļūt valdībā un sākt pārvaldīt diezgan daudzas problemātiskas lietas, kas Latvijai vēl ir priekšā,” saka Daukšts.

Politologs domā, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas tagad nav nepieciešamas, turklāt tās, viņaprāt, pamatīgi satricinātu politisko sistēmu Latvijā.

Dombrovska lēmumu atkāpties politologs kopumā vērtē kā pārdomātu, kā arī uzskata, ka tas saistās ar partijas “Vienotība” politisko nākotni un attīstību, bet mazāk ar “Maxima” traģēdiju. “No politiskās pragmatikas viedokļa tas ir samērā gudrs un taktisks solis, kas var palīdzēt partijai lielā mērā saglabāt savas pozīcijas turpmākajās politiskajās cīņās,” uzskata Daukšts.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums atkāpties no amata ir vērtējams kā cienījams solis, un jācer, ka politiķi tagad neuzsāks “pirātu dzīres uz zārka vāka”, aģentūrai LETA teica politologs Jānis Ikstens. Viņš komentēja, ka, neskatoties uz to, vai tas bija paša Dombrovska lēmums vai nobrieda pēc sarunas ar Valsts prezidentu, šis ir cienījams solis. Tāpat Ikstens piebilda, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka Dombrovska kā premjera līderība Zolitūdes notikumu aspektā vispār nebija jūtama. “Līdz ar to šis solis ir pelnījis cieņu un ir pozitīvi vērtējams,” sacīja politologs.

Ikstens gan uzsvēra, ka tagad nevajadzētu, lai sāktos “nožēlojama tirgošanās par amatiem” – faktiski, lai politiķi neuzsāk pirātu dzīres uz zārka vāka. Viņaprāt, jauno valdību varētu ļoti veiksmīgi izveidot, ja politiķi uzvedas kā normāli cilvēki, nevis politiski dzīvnieki. “Jauno valdību var izveidot, balstoties uz esošo koalīciju,” skaidroja Ikstens. Tāpat viņš minēja, ka šis ir veids, kā atrisināt tieslietu ministra Jāņa Bordāna un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) jautājumu, līdz ar to nekādam politiskajam tirgum nav vietas.

Nav nekādu indikāciju tam, ka Valda Dombrovska lēmums atkāpties no Ministru prezidenta amata būtu pieņemts savtīgu interešu nolūkos, uzskata politikas eksperts un biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš. Gobiņš domā, ka Dombrovska atkāpšanās ir vistiešāk saistīta ar Zolitūdes traģēdiju. “Redzot viņa aizkustinājumu [..], man liekas, tikai kaut kāds galīgi dīvains ciniķis varētu apgalvot, ka tur ir kaut kādas savtīgas vai citas intereses,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja Gobiņš.

“Visi meklē Zolitūdes traģēdijā vainīgo un viens otrs gudrinieks jau ir nosaucis visdažādākos cilvēkus, tai skaitā arī Dombrovski kā kaut kādā veidā līdzvainīgu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie uzbrukumi, bakstīšanas un tā tālāk būtu pieauguši nākamās nedēļās un mēnešos un ka tas būtu apgrūtinājis valdības darbu,” piebilda eksperts. Vienlaikus Gobiņš norāda, ka šādu soli no premjera negaidīja. “Pārsteigums. Noteikti ne pirmais vārds, kas ienāk prātā, domājot par atbildīgiem cilvēkiem,” viņš teica, piebilstot, ka šāds solis nenāk par labu Eiropas līmeņa amatiem. Vaicāts, vai, ņemot vērā minēto, būtu nepieciešamas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, Gobiņš teica, ka “tas ir krietni, krietni, krietni par tālu domāts”.

Valda Dombrovska izvēle demisionēt ir pārsteidzošs un pārliecinošs solis, kas radīs papildu stresu un dažādas jukas, patlaban jānonāk pie skaidrības, ko darīt tālāk, portālam “Nozare.lv” šodien notikušo komentēja filozofe un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Maija Kūle. “Es neuzskatu, ka Dombrovskis bija vainīgs pie notikušā Zolitūdē un biju ļoti pārsteigta, uzzinot par viņa rīcību,” situāciju komentēja Kūle. Filozofe uzteica premjera rīcību Latvijas izvešanā no finansiālās krīzes un norādīja, ka atstādināšanām par nekārtībām būvniecības nozarē būtu jānotiek Rīgas domē.

“Visdrīzāk, pēc budžeta pieņemšanas premjers pamanīja, ka patlaban atkāpšanās nodarītu vismazāko ļaunumu,” min Kūle un norāda, ka premjera rīcība varētu būt šāda, jo koalīcijā pašlaik neesot saskaņas. Filozofe norāda, ka Dombrovska rīcība pēc Zolitūdes traģēdijas radīšot papildu stresu, un norāda, ka ar to tikt galā būs izaicinājums visai Latvijai.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka premjers trešdien pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu paziņoja par demisiju.